1-35 Flashcards
(77 cards)
1
Q
Mācība par slimību būtību un tās attīstības likumsakarībām
A
Patoloģija
2
Q
Zinātne par bojājumu attīstību slimā organismā
A
Patoloģiskā anatomija
3
Q
Zinātne par funkcionālu pārmaiņu attīstību veselā organismā
A
Patoloģiskā fizioloģija
4
Q
Organisma ārējās barjeras
A
Āda, apmatojums, elpošanas, gremošanas un uroģenitālās sistēmas gļotādas
5
Q
Organisma iekšējās barjeras
A
Nieres, aknas, šūnas izklāj un aptver asinsvadus, asinīs cirkulējošie limfocīti
6
Q
Patoloģijas nozare, kas pēta slimību rašanās cēloņus
A
Etioloģija
7
Q
Etioloģijas eksogēnie cēloņi
A
Fizikāli,
Ķīmiski,
Bioloģiski,
Sociālekonomiski
8
Q
Slimības rāšanos veicinoši apstākļi ir ārējās vides faktori, kas traucē organisma fizioloģisko regulāciju.
Nosauc ietekmējošos faktorus..
A
Ģeogrāfiskie apstākļi Dabas apstākļu maiņa Vaislinieku veselība Konstitūcija Dzimuma īpatnības Dzīvnieka vecums
9
Q
Organisma spēju reaģēt uz nepārtraukti mainīgo ārējās vides iedarbību
A
Reaktivitāte
10
Q
Izturība pret noteiktu slimības izraisītāju faktoru iedarbību
A
Rezistence
11
Q
Organisma neuzņēmība pret infekcijas un invāzijas slimību ierosinātājiem vai pret olbaltumvielu dabas vielām
A
Imunitāte
12
Q
Organisma reaktivitātes izmaiņas attiecība pret tā paša olbaltumvielu dabas kairinātāja atkārtotu iedarbību
A
Alerģija
13
Q
Stress
A
spriegums, piepūle. Faktorus, kas šo stāvokli izraisa sauc par stresoriem.
14
Q
Mācība par slimības attīstību
A
Patoģenēze
15
Q
Slimību ierosinātaju izplatīšanās organismā
A
- Hematogēna – slimība ierosinātāju izplatīšanās ar asinīm pa asinsvadiem.
- Limfogēna – slimības ierosinātaju izplatīšanās ar limfu pa limfvadiem un šunstarpu telpu.
- Neirogēna – pa nervu sistēmu.
- Intrakanalikulāra –pa dabiskiem organisma kanaliem (bronhi, gremošanas trakts, uroģenitalie celi).
- Kontakta
16
Q
Slimības iedalījums pēc tās gaitas ilguma
A
Perakūta - sekundes-minūtes,
Akūta - līdz 3 ned.
Subakūta - 3-6 ned.
Hroniska - 6 ned un vairāk
17
Q
Slimības attīstības periodi
A
- Inkubācijas periods (apslēptais) - Organismā nonāk mikrobi/baktērijas.
- Prodromālais periods - Parādās pirmie saslimšanassimptomi (sagurums, t°,bezspēks).
- Slimības izteiktais periods - Parādās šai slimībai visi raksturīgie simptomi.
- Slimības nobeiguma periods - Slimības inzākums: izveseļojas, slimība pāriet hroniskā formā, dzīvnieks nomirst
18
Q
Dzīvības procesu izbeigšanās
A
Nāve
19
Q
Tanatoģenēze (naves process)
A
Agonija,
Klīniskā nāve,
Bioloģiskā nāve
20
Q
Klīniskās nāves pazīmes
A
CNS, plaušu un sirdsdarbības izbeigšanās
21
Q
Līķa nāves pazimes
A
līķa atdzišanasastingums, līķa plankumi, asins recekļi sirds dobumos un lielajos asinsvados
22
Q
Līķa pūšanas pazīmes
A
sadalīšanās, smirdēšana, pūšana
23
Q
Atsevišķu šūnu un plašāku ķermeņa daļu atmirums, organismam dzīvam esot
A
Nekroze
24
Q
2 Patoloģiskās nekrozes veidi
A
Sausā nekroze,
Mitrā nekroze
25
Nosauc 4 Nekrozes iznākumus
Organizācija - nekrotiskā apvidus pilnīga uzsūkšanās un aizaugšana ar saistaudiem, izveidojot rētu.
Inkapsulācija - saistaudu apvalka veidošanās ap nekrotisko apvidu.
Pārkaļķošanās jeb petrifikācija - kaļķu nogulsnēšanās atmirušajā massā. Kaļķi izdalās no audu šķidruma.
Atdalīšanās no dzīvajiem audiem, izsķīstot nekrozes robežjoslai.
26
Orgāna vai tā parenhimatozo elementu samazināšanās pēc piedzimšanas
Atrofija
27
Fizioloģiskās atrofijas
Involucijas atrofija (atsevišķu orgānu atrofija jaunības vai brieduma gados),
Vecuma atrofija dabiska orgānu atrofija dzīvescikla beigās),
Perodiskā atrofija (audu un orgānu atrofija, kas saistīta ar ārējo un iekšējo faktoru atkārtotu iedarbību)
28
Patoloģiskās atrofijas izraisītāji
```
Fizikalu faktoru izraisīta
Ķīmisko faktoru izraisīta
Hormonālā atrofija
Neirotiskā atrofija
Cirkulācijas atrofija
Funkcionalā atrofija
```
29
Atrofijas pazīmes
* orgānam samazināts svars un apjoms;
* orgāns ir bāls un ciets, griezumā sauss;
* blīvs, grūti griežams
* tā virsma var būt graudaina, jo tajā var būt saauguši saistaudi;
* dobajos orgānos (sirdī, gremošanas orgānos) dažreiz proporcionali samazinās dobumi un kļūst plānākas orgāna sienas
30
Vispārējs process, raksturīga daudzu organu atrofija un visa organisma novājēšana
Kaheksija
31
Olbaltumvielu distrofija
olbaltumvielu maiņas traucējumi audos
32
Tauku distrofija
tauku maiņas traucējumi audos (aptaukošanās, novājēšana)
33
Minerālvielu distrofija
minerālvielu maiņas traucējumi audos (Rahīts, ostreomalācija)
34
Nosaukt trīs stresa stadijas
trauksmes
rezistences
izsīkuma
35
Kas ir akmeņi
Blīvi veidojumi, kas guļ kādā organisma DABISKĀ DOBUMĀ
36
Nosauc 8 akmeņu veidus
```
Īstie zarnu akmeņi.
Neīstie zarnu akmeņi.
Fitokonkrementi.
Pilokonkrementi.
Plunokonkrementi.
Konglomerāti.
Aknu akmeņi.
Nieru akmeņi.
```
37
Kas ir reģenerācija
Organisma spēja aizstat zaudētās daļas ar šūnām,kas vairojas
38
Reparatīvā reģeneracija ir kaitīgu faktoru ietekme zaudētu audu elementu atjaunošana.
Kādas var būt repartīvās reģenerācijas?
Pilnīga,
Nepelinīga,
Pārmērīga
39
Kas ir hipertrofija?
Orgāna vai audu palielināšanās attīstības pēcembrionālajā perodā
40
Hipertrofijas veidi
Īstā - hipertrofija ir orgāna vai audu palielināšanās audu elementu apjoma palielināšanās dēļ (grūsnības laikā dzemdes muskuļšķiedras).
Hiperplāzija ir orgāna vai audu palielināšanās sakarā ar audu elementu savairošanos un skaita palielināšanos (limfa, liesa).
Fizioloģiskā hipertrofija ir orgāna apmēru palielināšanoās, kas dabisku iemeslu ietekmē pastiprinājusies tā funkcija.
Patoloģiskā hipertrofija ir orgānu vai audu palielināšanās neparastu vai ļoti spēcīgu faktoru ietekme.
41
Kas ir audzēji
Šūnu saaugumi art atipisku uzbūvi un funkciju
42
Kas ir labdabīgie audzēji?
Jaunveidojumi, kas sastāv no nobriedušām šūnām, tie aug ekspansīvi, lēni, neveido recidīvus un metastāzes
43
Kas ir ļaundabīgi audzēji?
Jaunveidojumi, kas sastāv no nenobriedušām šūnām, tie aug ātri, veido recidīvus un metastāzes
44
Ko sauc par organisma attīstības traucējumiem (anomālijām)
Stabilas novirzes no organisma vai tā daļu normālās anatomiskās uzbūves, kuras radušās nepareizas veidošanās rezultātā.
45
Kroplību cēloņi
iekšējie (faktori, kas izraisa pārmaiņas dīgļšūnās - olšūnās un spermatozoīdos)
ārējie (ārējās vides dažādā ietekme uz mātes organismu un augli, traucējot tā attīstību) cēloņi
46
Kroplības iedala
viena organisma,
| multiplās
47
Ko sauc par lokaliem asins traucējumiem
Asinsrites traucējumus atseviškos orgānos un ķermeņa daļās, ja visa organismā asinsrite un asins sastāvs ir normals
48
Lokāli asinsrites traucējumu veidi
```
Hiperēmija
Anemija
Stāze
Tromboze
Embolija
Infarkts
Asiņošana
```
49
Kas ir lokāli limfrites traucējumi?
Limfas sastrēgums limfmezglos,
limfas izplūšana no bojātiem limfvadiem,
limfvadu embolija
50
Kas ir tūska (oederma)
Transudāta uzkrāšanās saistaudos. Izškir:
```
sastrēguma,
nieru,
neirotiskās,
kaheksiskās,
toksiskās tūskas
```
51
Iekaisums ir organisma aizsargreakcija uz patogēno faktoru iedarbību, tam raksturigs trīs patoloģīsko procesu apvienojums:
1. audu bojājumi (alterācija),
2. asinsvadu pārmaiņas (eksudācija)
3. šūnu vairošanās (proliferācija).
52
Organismā iekļuvušu svešu daļiņu iznīcināšana organisma šūnās
Fagocitoze
53
Asins plazmas šķidro daļu izsvīdums no asinsvadiem, kas sašķidrina, aizskalo un neitralizē kaitīgās vielas
Eksudācija
54
Proliferācija
Šūnu savairošanās, kas rada barjeru, kavējot kaitīgo aģentu izplatīšanos no iekaisuma perēkļa
55
Iekaisuma cēlonis
Jebkura iedarbība uz kādu dzīvnieka ķermeņa daļu, ja tā pārsniedz audu pretošanās spējas
56
Galveno iekaisumu pazīmes pēc Celsija un Galēna
* Rubor - sasarkums,
* Tumor - pietukums,
* Calor - paaugstināta t°,
* Dolor - sāpes,
* Functia laesa - funkcijas traucējums.
57
Dažādi audu bojājuma veidi iekaisuma perēklī
Alteracija
58
Dažādas asinsvadu pārmaiņas, kas novērojamas iekaisuma gadījumā
Eksudācija
59
Iekaisuma iedalījums pēc gaitas
Akūtais iekaisums ilgst līdz 14 dienām.
Hroniskā iekaisuma gaita ir ilgstoša - mēnešī, dažreiz pat gadi.
60
Kas raksturīgs eksudatīvajam iekaisumam
Stipri izteikta asins sastāvdaļu emigrācija no asinsvadiem, bet profileratīvās un alternatīvās pārmaiņas izteiktas vājāk
61
Kas raksturīgs serozajam iekaisumam
Seroza eksudāta veidošanās. Tas ir caurspīdīgs vai mazliet duļķains, bezkrāsains, vai ar asinīm iekrāsots šķidrums. Eksudātā, kas sakrājas serozajos dobumos, dažkārt izgulsnējas fibrina pavedieni
62
Nosauc trīs formas serozajam iekaisumam:
Serozā iekaisuma tuska.
Seroza iekaisuma ūdenskaite.
Bullozā forma.
63
Kas raksturīgs fibrinozajam iekaisumam
Blīva izsvīduma (fibrīna) veidošanās no tās asins plazmas daļas, kas sarec.
64
Kas raksturīgs krupoza iekaisumam
Fibrīns izgulsnējas uz dabisko dobumu apvalku virsmas
65
Kas raksturīgs difteroīdajam iekaisumam
Fibrīns izgulsnējas starp šūnām, veidojot starp tām it kā izolācijas slāni, līdz ar to traucejot barības vielu piekļūšanu. Gļotādas apvidū, kas piesūcināts ar fibrīnu, attīstās nekroze.
66
Kas raksturīgs Strutainajam iekaisumam
Eksudāts, kurā pārsvarā ir pārveidojušies leikocīti.
67
Kas raksturīgs katarālajam iekaisumam
Biežākais iekaisuma veids, tas saistās vienīgi uz gļotādām un tam raksturīga šķidra eksudāta veidošanās
68
Kas raksturīgs pūžņojošajam iekaisumam
Iekaisuma forma, kas komplicējas pūšanas mikrobu dēļ un kurai raksturīga audu pūšana
69
Kas raksturīgs proliferatīvajam iekaisumam
Šūnu savairošanās pašā procesa sākumā, bet eksudatīvās parādības izteiktas vājāk.
70
Kas nodrošina patstāvīgu ķermeņa temperatūru siltasiņu dzīvniekiem?
Siltums, kas rodas vielu maiņā notiekošo oksidācijas procesu rezultātā
71
Kas ir drudzis?
Pārmaiņu komplekss organismā, saistīts ar ķermeņa t° reaktīvu paaugstināšanos neatkarīgi no arējās vides t°.
72
Kādi ir drudža cēloņi?
* infekcijas drudzi izraisa dažādi mikrobi, vīrusi, sēnes;
* olbaltumvielu drudzis rodas pēc sterilu olbaltumvielu ievadīšanas organismā;
* sāļu drudzi izraisa neorganiskas vielas, ja tās ievada parenterāli;
* neirogēno drudzi izraisa tiešs, mehānisks nervu sistēmas siltuma centru kairinājums, asins izplūdumi trešajā ventrikulā, starpsmadzeņu tūska vai reflektorisks kairinājums.
73
Nosauc trīs drudža attīstības cēloņus?
* Temperatūras celšanās stadija
* Paaugstinātas t° stadija
* Temperatūras krišanās
74
Drudža klasifikācija atkarībā no t° augstuma
Mērens drudzis (t° paaugstinās mazāk par 3° virs normas)
Intensīvs drudzis (t° paaugstinās par 3-4° virs normas)
75
Drudža klasifikācija atkarībā no sirdsdarbības stāvokļa
Stēnisks drudzis (ar spēcīgu sirds sitienu un sasprindzinātu pulsu)
Astēnisks drudzis (ar mērenu sirdsdarbību)
76
Drudža klasifikācija atkarībā no gaitas ilguma
Akūts (līdz 14 dienas)
Subakūts (ap mēnesi)
Hronisks (mēnešiem un gadiem)
77
Drudža iedalījums atkarībā no temperatūras celšanās un krišanās mijas.
Īslaicīgs (ilgst no dažām stundām līdz 1 diennaktij)
Vienmērīgs, ilgstošs (no dažām dienām līdz vairākām nedēļām ar svārstībām ne vairāk par 1 diennakti)
Intermetējošs (raksturīga paaugstinata t° mija ar normālas t° periodiem)
Remitējošais (ilgst no dažām dienām līdz vairākiem mēnešiem t° diennaktī svārstās mazāk par 1°, bet nesasniedz normu)
Atguļas (raksturīgi gari paroksimas un apireksijas periodi)
Novājinošs (raksturiga augsta t°, kas strauji mainās un ir tuva normālai. Diennaktī tās svārstības var sasniegt 4-5°)
Atipisks (raksturīga nevienmerīga un nekārtīga t° celšanās un krišanās maiņa un nelielas svārstības diennaktī)
