2 Flashcards
(103 cards)
1
Q
Cik gara ir IPv4 adrese?
A
32 biti
2
Q
Cik gara ir IPv6 adrese?
A
128 biti
3
Q
No cik oktetiem sastāv IPv4 adrese?
A
4 oktetiem
4
Q
Kāpēc IPv4 adrese sadalīta oktetos?
A
tāpēc, ka vieglāk operēt ar 4 - 8bitu skaitļiem, nekā ar 32 bitu skaitli. vieglāk nolasāms.
5
Q
No kādām divām daļām sastāv IPv4 adrese?
A
Tīkla un hosta
6
Q
Ko nosaka IPv4 adreses tīkla daļa?
A
Maksimālo iespējamo tīklu skaitu, ja tīklā ir X iekārtas.
7
Q
Ko nosaka IPv4 adreses host daļa?
A
Maksimālo iekārtu skaitu vienā tīklā
8
Q
Kas nosaka cik liela daļa no IPv4 adreses ir tīklam un host?
A
Tīkla maska
9
Q
Uzrakstīt IPv4 adreses piemēru.
A
10.0.0.1
10
Q
Kas ir subnet mask, kam tā nepieciešama?
A
Subnet mask jeb tīkla maska, nosaka, cik iekārtas būs tīklā, tīkla un apraides masku, un vai iekārtas ir vienā tīklā.
11
Q
Uzrakstīt apakštīkla maskas piemēru.
A
255.255.255.0
12
Q
Pārvērst doto decimālo skaitli binārā formā.
A
175 = 175 – 128 = 47 – 32 = 15 – 8 = 7 – 4 = 3 – 2 = 1 - 1 = 1010111 1
13
Q
Pārvērsts doto bināro skaitli decimālā formā.
A
1 0 0 0 1 1 0 1 128 64 32 16 8 4 2 1 = 128 + 8 + 4 + 1 = 141
14
Q
Kas ir broadcast adrese? Dot piemēru.
A
Adrese, kas paredzēta datu nosūtīšanai visām tīklā esošajām iekārtām. 192.168.1.255
15
Q
Kas ir network adrese? Dot piemēru.
A
Adrese, ar kuru tiek aprakstīts viss tīkls. 192.168.1.0
16
Q
Kas ir host adrese? Dot piemēru.
A
Adrese, kas tiek piešķirta iekārtai tīklā. 192.168.1.1
17
Q
Kas ir multicast adrese? Dot piemēru.
A
Adrese, kas raida paketes kādai ierīču grupai tīklā. Broadcast raida visiem, multicast dažiem. 224.0.0.0
18
Q
Kas ir tīkla prefikss? Dot piemēru.
A
Analogs tīkla maskai. Norāda, cik biti tiek izmantoti tīkla maskā 192.168.0.1/24 = 192.168.0.1 255.255.255.0
19
Q
Kā veidojas broadcast adrese?
A
Pēdējā izmantojamā adrese + 1 Ja 192.168.0.0/24 pēdējā izmantojamā ir 192.168.0.254, tad apraides adrese ir 192.168.0.255.
20
Q
Kā veidojas tīkla adrese?
A
Pirmā izmantojamā adrese – 1; Ja 192.168.0.0/24 pirmā izmantojamā ir 192.168.0.1, tad apraides adrese ir 192.168.0.0.
21
Q
Kas ir NAT?
A
Network Address Translation. Nepieciešams privāto adrešu pārveidošanai publiskajā adresē. Lai iekšējais tīkls varētu piekļūt publiskajam tīklam (piem., mājās, privāto adresi pārvērš publiskā), lai ietaupītu adreses, jo ipv4 izbeidzas.
22
Q
Kas ir privātā apgabala adrese? Dot piemēru.
A
Adrese, kas tiek izmantota privātajos tīklos (mājās, birojos). Tā nav pieejama no interneta. 192.168.1.1
23
Q
Kas ir publiskā adrese? Dot piemēru.
A
Adrese, kas tiek izmantota globālajā tīklā. 85.95.210.1
24
Q
Kas ir default route?
A
Noklusētais maršruts, kur tiek sūtītas adreses, ja nav zināms nepieciešamais paketes ceļš.
25
Kas ir loopback adrese? Dot piemēru.
Atgriezeniskās saites adrese, lai, piem., pārbaudītu vai datoram darbojas tīkla karte. Arī local host adrese, piem., uz mana datora uzinstalē webserveri un pārbauda, vai sasniedzams. Diagnostikai, ieraksta pārlūkprogrammā. 127.0.0.1.
26
Kas ir link-local adrese?
Adrese, ko tīkla interfeisam piešķir OS, ja, piem., nedarbojas DHCP, bet tīkla kabelis ir pievienots (interfeiss ir pacēlies ). B klases tīkls (255.255.255.0), ko OS iedod datoram, ja nevar atrast DHCP serveri. Muļķudrošs variants, lai saslēgtu 2 datorus tīklā. Tīkls: 169.254. hosta daļa 16 biti. Nodaļā par rezervētajām adresēm.
27
IPv6 adreses bitu skaits.
128 biti
28
IPv6 un IPv4 savietojamības un migrācijas pieejas.
Dubultā izkārtojuma (dual stack) pieeja, Tunelēšanas (tunneling) pieeja, Tulkošanas (translation) pieeja, Migrācijas pieeja
29
Veidi kā saīsināt IPv6 adreses pierakstu.
Īsais pieraksts, Dubultās punktu metode, IPv4 adreses iekļaušana, Prefiksa saīsināšana
30
Tipiskais IPv6 adreses prefiksa garums.
IPv6 adreses prefiksa garums tipiski ir 64 biti
31
Mehānismi IPv6 adreses dinamiskai noteikšanai un piešķiršanai.
DHCPv6, SLAAC, DHCPv6 + SLAAC kombinācija, Manuāla konfigurācija
32
Kāds ir vēsturiskais IPv4 adrešu iedalījums?
Pastāv 5 tīkla klases – A; B; C; D; E
33
Kā aprēķināt tīklā izmantojamo adrešu skaitu?
2 kāpinot ar tīkla bitu skaitu.
34
Kam tīklā IPv4 adreses piešķir dinamiski?
Datoriem/klientiem.
35
Kam tīklā IPv4 adreses piešķir statiski?
Serveriem, maršrutētājiem, printeriem.
36
Kāpēc tīkla iekārtas dala tīklos un apakštīklos?
Lai paaugstinātu drošību tīklos, piem., dalot adresi apakštīklos (IT daļa, finanšu daļa, mārketinga daļa utt.), viena tīkla iekārta neredz otru, ja tā ir citā tīklā (IT neredz finanšu daļu utt.)
37
Kas ir default gateway, kam to izmanto?
Vārti uz internetu . Visa informācija tīklā tiek meklēta caur vārteju
38
Kas rūpējas par IP adrešu piešķiršanu?
DHCP serveris
39
Kāda operācija tiek izmantota IP adreses tīkla daļas noskaidrošanai?
ANDing
40
Kam nepieciešama apakštīklu veidošana?
Viena IP adreses bloka dalīšanai vairākos loģiskos tīklos.
41
Kā tiek veidoti apakštīkli?
Aizņemoties tīkla bitus no hostu daļas.
42
Plānojot dažāda izmēra apakštīklus, ar ko sāk?
Pirmos aprēķina lielākos tīklus. Nākošo apakštīklu dala smalkāk. Un tādā garā turpina.
43
Kas ir VLSM?
variable length subnet masking – mainīga garuma apakštīkla maska Tīkla dalīšana vairākos, dažāda izmēra apakštīklos. CIDR – nodrošina
44
Kas ir apakštīkla maska?
maska nosaka, cik biti no ip ir atvēlēti tīkla daļai un cik host daļai
45
Kāpēc nepieciešama gateway informācija?
Lai noteiktu, cik apakštīklā ir datoru un cik to var būt.
46
Raksturo “tracert”!
Utilītprogramma TRACERT tiek izmantota, lai varētu izsekot pakešu ceļu uz nepieciešamo serveri.
47
Raksturo “netstat”!
parāda datora aktīvos un pasīvos savienojumus ar citiem serveriem
48
Raksturo “nslookup”!
Izdod informāciju par pieprasīto serveri
49
Kā noskaidrot kāda tīkla servera IP adresi, zinot tā vārdisko domēna nosaukumu?
ping** {vai tad nav visi tie WHOIS?}
50
Kurā OSI līmenī galvenē tiek izmantoti porta numuri?
Transporta
51
Kurā OSI līmenī galvenē tiek izmantotas IP adreses?
Tīkla
52
Kurā OSI līmenī galvenē tiek izmantotas MAC adreses?
Kanāla
53
Kas ir būtiskākais lauks, kas iekapsulācijas procesā galvenes daļā tiek ielikts Transporta
līmenī?
segmenti, kārtas numuri, portu numuri
54
Kas ir būtiskākais lauks, kas iekapsulācijas procesā galvenes daļā tiek ielikts Tīkla līmenī?
IP adreses, loģiskās adreses, paketes
55
Kas ir būtiskākais lauks, kas iekapsulācijas procesā galvenes daļā tiek ielikts Kanāla līmenī?
MAC adreses, fiziskās adreses, kadri
56
Trīs aplikācijas līmeņa protokolu piemēri.
DHCP, DNS, Telnet, HTTP, FTP / DNS, HTTP, SMTP, POP un POP3
57
Divi Transporta līmeņa protokolu piemēri.
TCP, UDP
58
Kas ir TCP?
savienojumu protokols, kurš glabā nepieciešamo informāciju, lai visas paketes nokļūtu pie adresāta un pēc tam tiktu atkal apvienotas
59
Kas ir UDP?
ir transporta slāņa protokols, kas nodrošina īsu ziņojumu ( datagrammu ) pārsūtīšanu no vienas sistēmas uz otru
60
Būtiskās TCP un UDP protokolu atšķirības.
UDP atšķirībā no TCP nenodrošina drošu un secīgu datu nogādi līdz galam. UDP un TCP atšķirīgi segmentē datus, un UDP ir neuzticamāks datu piegādē nekā TCP.
61
Trīs TCP portu piemēri.
IRC (Internet Relay Chat) , echo, netstat ● 1863 MSN Messenger; 2000 Cisco SCCP; 8008 Alternate HTTP – registred ports ● 21 FTP; 23 Telnet; 25 SMTP; 80 HTTP; 110 POP3, 194 IRC – well known ports
62
Trīs UDP portu piemēri.
Reģistrētie porti, dinamiskie porti vai privātie porti, ● 1812 RADIUS Authentication protocol; 5004 RTP Voice and Video Transport protocol; 5060 SIP (VoIP) – registred ports ● 69 TFTP; 520 RIP – well known ports
63
Kā uz sava datora izveidot koplietojamo tīkla resursu (share)?
Mapes/dokumentu uzstādījumos norādīt, ka šo mapi drīkst koplietot.
64
Kādi var būt tīkla koplietojamie resursi?
dokumenti, faili, mūzika utt.
65
Raksturo klient-servera tīkla arhitektūru!
Viens vai vairāki serveri, kuriem katram pieslēdzas salīdzinoši liels daudzums klientu. Uz šo principu balstās tādi protokoli kā FTP, HTTP, IRC, SMTP.
66
Raksturo vienādranga tīkla arhitektūru!
Datortīkls, kurā katrs dators var darboties gan kā klients, gan kā serveris vai arī veikt abas šīs fukcijas.
67
3 serveru piemēri
DNS, SMTP, DHCP, HTTP
68
Ko dara DNS serveris?
DNS serveris uztur esvī informāciju par citu serveru ip un to vārdisko nosakumiem.
69
Ko dara SMTP serveris?
SMTP serverus izmanto esatu pārsūtišanai no servara klientam
70
Ko dara DHCP serveris?
DHCP serveris automātiski piešķir ip adreses gala ierīcēm.
71
Ko dara HTTP serveris?
Tas paredzēts datu apmaiņai starp tīkeļa serveriem un pārlūkprogrammām. Tas ir galvenais informācijas pārraides veids vispasaules tīmeklī.
72
Kas ir fona process (daemon)?
Fona process – tāds process, kurš netiek laists no pārlūkprogrammas, bet tiek izpildīts uz servera.
73
Domēna vārda piemērs.
www.va.lv
74
Trīs top level domēnu piemēri.
org,net,mil,lv,com
75
Kurā OSI līmenī tiek veikta plūsmas kontrole (flow control)?
Transporta
76
Plūsmas kontroles (flow control) mehānisms.
Mehānisms, kas kontrolē, lai datu sūtīšana nebūtu ātrāka par mērķa spēju saņemt datus, lai dati netiktu bojāti un neveidotos sastrēgumi.
77
Kas ir logošana (windowing)?
Datu daudzums, ko var pārraidīt pirms tiek saņemts apstiprinājums tiek saukts par loga izmēru (window size). Window Size ir lauks TCP galvenē, kas apraksta zaudētu datu un plūsmas kontroles menedžēšanu.
78
Labi zināmo porta numuru apgabals.
00 -1023f Maršrutam
79
Kāpēc segmenta galvenē nepieciešama “source” porta numurs?
lai identificētu lietojumprogrammu vai procesu sūtītāja ierīcē, kas ģenerēja datus, un tīkla pārraides laikā izveidotu divvirzienu saziņu starp sūtītāju un saņēmēju.lai identificētu lietojumprogrammu vai procesu sūtītāja ierīcē, kas ģenerēja datus, un tīkla pārraides laikā izveidotu divvirzienu saziņu starp sūtītāju un saņēmēju.
80
Kāpēc paketes galvenē nepieciešama “source” IP adrese?
Lai identificētu, no kura datora vai tīkla ierīces pārneses pieprasījuma ziņojums ir nācis un kur atbildes ziņojumus jāsūta atpakaļ.
81
Kāpēc kadra galvenē nepieciešama “source” MAC adrese?
Norāda gala saņēmēju
82
Kad tiek izmantots “three-way handshake”?
Lai uzsāktu vai beigtu TCP procesu starp gala ierīcēm
83
Kas ir apstiprinājuma (Ack) numurs?
Saņemtās paketes secības numurs +1Saņemtās paketes secības numurs +1
84
Kas ir secības (Seq) numurs?
Paketes numurs
85
Kā veidojas apstiprinājuma (Ack) numurs?
Tas veidojas, saņemot paketi, kurai ir secības numurs, un tam tiek piešķirta nākamās sagaidāmās paketes numurs, jeb secības numurs +1
86
Kā veidojas secības (Seq) numurs?
Sākumā tas var būt jebkurš skaitlis, bet katras nakamās paketes secības numurs palielinās par 1
87
Kurā OSI līmenī tiek izmantoti apstiprinājuma (Ack) un secības (Seq) numuri?
Transporta līmenī
88
Kurā OSI līmenī notiek maršrutēšana (routing)?
Tīkla līmenī
89
Kas ir maršrutēšana (routing)?
Starpierīces, kas sazinās ar tīkliem, ir rūteri. Rūtera loma ir izvēlēties ceļus priekš datu pakām un tos virzīt pa šiem ceļiem uz galamērķi – viss šis process ir maršrutēšana.
90
Kāpēc IP izmanto komplektā ar TCP?
TCP un IP ir divi dažādi protokoli, kurus izmanto kopā, jo IP standarts nosaka to kā datu pakas tiek nosūtītas pa tīkliem, savukārt TCP nodrošina datu pārraides uzticamību pa šiem tīkliem.
91
Kāpēc datorus dala tīklos?
Tāpēc, ka fiziski nav iespējams savienot visus vienā tīklā
92
Kā noskaidrot “gateway” adresi?
ipconfig vai route print
93
Kas ir maršrutēšanas tabula?
Tabula, kas ir saglabāta rūter vai citas tīklu vienojošas ierīces atmiņā, kas saglabā ceļus uz zināmiem tīkla galamērķiem. Rūteris izmanto šo tīklu sarakstu, lai noteiktu, kur sūtīt datus.
94
Kādu informāciju satur maršrutēšanas tabulas ieraksts – maršruts?
Maršrutiem maršrutēšanas tabulā ir 3 galvenās iezīmes – galamērķa tīkls, next-hop un metriskais ?!(metric). Maršruts reprezentē zināmu diapozonu ar host adresēm un dažkārt lauku ar tīklu UN host adresēm.
95
Kas ir “next hop”?
Nākamais maršrutēšanas punkts. Kad rūteri nav tieši savienoti ar galamērķa tīkli tiem būs kaimiņu rūteris, kas nodrošinās nākamo soli datu pārbīdīšanā līdz galamērķim.Nākamais maršrutēšanas punkts. Kad rūteri nav tieši savienoti ar galamērķa tīkli tiem būs kaimiņu rūteris, kas nodrošinās nākamo soli datu pārbīdīšanā līdz galamērķim.
96
Kas ir statiskā maršrutēšana?
Maršrutēšana, kas ir atkarīga no manuāli ievadītiem maršrutiem maršrutēšanas tabulā.
97
Kas ir dinamiskā maršrutēšana?
Rūteri dinamiski maina savu maršrutēšanas informāciju, tikko kā rūterim nonāk ziņas par izmaiņām tīklā, kurā tas darbojas kā gateway, tas nodod šo ziņu tālāk un pārējie rūteri izmaina datus savās tabulās, un padod info tālāk.
98
Trīs dinamiskās maršrutēšanas protokoli.
RIP, OSPF, IS - IS (OSI Modulis), IGRP, EIGRP
99
Kas ir RIP?
Rip ir maršrutēšanas protokols. Pārsvarā tas tiek lietots nelielos iekšējos tīklos Routing Information Protocol (RIP)
100
Kas ir EIGRP?
Enhanced Interior Gateway Routing Protocol (EIGRP) - dinamiskās maršrutēšanas protokols
101
Kas ir OSPF?
Open Shortest Path First (OSPF) - dinamiskās maršrutēšanas protokols
102
Kas ir FTP serveris un kādiem nolūkiem to izmanto?
FTP File Transfer Protocol tiek lietots interaktīvai failu pārraidei starp sistēmām. Serveris atļauj novilkt un augšupielādēt failus starp klientu un serveri.
103
FTP un TFTP protokolu izmantošana un atšķirības.
FTP ir uz lietotājiem balstīts tīkla protokols, ko izmanto datu pārraidei tīklā. TFTP ir tīkla protokolsm kam nav nekādu autorizācijas procesu. FTP var piekļūt anonīmi, bet pārraidīto datu daudzums ir
ierobežots. TFTP nav nekāda datu kodēšanas procesa un var veiksmīgi pārraidīt failus, kas nav lielāki par vienu terabaitu.
