6.lekcija Flashcards
(52 cards)
- Hibrīdu 1. paaudzes vienveidības likums (Mendeļa 1. likums) nosaka:
A. Dominantā pazīme F 1 paaudzē ir nomākta
B. Dominantā pazīme F 1 paaudzē izpaužas
C. Novēro krustošanai ņemto abu vecāku pazīmes
D. Novēro pazīmju skaldīšanos attiecībā 1:2:1
B
- Pēc Mendeļa veiktajiem pētījumiem tika iegūti šādi secinājumi, IZŅEMOT:
A.Pazīmju pārmantošanu nosaka iedzimtības faktori jeb gēni.
B.Katru pazīmi nosaka divas gēna kopijas jeb alēles.
C. No vecākiem iespējams mantot dažādu skaitu alēļu (piemēram, divas no mātes un nevienu
no tēva)
D.Gametā ir katra gēna viena alēle.
C
Ja indivīdam ir viena gēna vienādas alēles organismu sauc par:
A. Homozigotu
B. Himēru
C. Heterozigotu
D. Kodominantu
A
Vecāki vēlas noskaidrot, kāda ir varbūtība, ka viņu bērnam ir O Rh+
asinsgrupa, ja tēvam ir AB Rh+, mātei O Rh-, bet tēva tēvam zināms, ka bijusi
Rh- asinsgrupa.
A. 0%
B. 25%
C. 50%
D. 75%
A
Gēns (B), kas nosaka brahidaktīliju atrodas 20. hromosomā (brahidaktīlija
homozigotiskā dominantā stāvoklī ir letāla). Tajā pašā hromosomā, atrodas
gēns, kas ir atbildīgs par artrīta attīstību (A). Brahidaktīlija un artrīts pārmatojās
kā dominantās pazīmes. Gēni novietoti cieši blakus viens otram, krustmija starp
tiem nenotiek.
Jānim ir brahidaktīlija un artrīts, abas slimības ir bijušas arī viņa mātei. Katei ir
brahidaktīlija un artrīts, abas slimības ir bijušas viņas tēvam. Kādi genotipi un
kādās procentuālās attiecībās veidosies viņu bērniem:
A.33.3% ab/ab; 66.6% AB/ab
B.50%AB/ab; 50% ab/ab
C.25% AaBb; 75%aabb
D.100% AB/ab
A
Klasiskā (Mendeļa) ģenētika
1865.g. Izveidota uz Mendeļa pētījumu par dārza zirņiem pamata
1953. DNS telpiskās struktūras atklāšana un aprakstīšana (Franklina, Votsons, Kriks).
2003. Genoma sekvenēšana. Pierāda, ka Mendeļa likumi ir funkcionējoši.
Mūsdienās. DNS likumsakarības tiek pētītas molekulārā līmenī.
Ģenētikas simboli
X - krustošana
P - vecāki
G - gametas
F - pēcnācēji
Monohibrīdiskā krustošanās
Vecāki atšķiras pēc viena alternatīva (savstaspēji izslēdzoša) pazīmju pāra
Mendeļa 1. likums
Pirmās hibrīdu paaudzes vienveidības likums.
Dominantā pazīme F1 parādās
Recesīvā pazīme F1 nomākta
Mendeļa 2. likums
Pazīmju skaldīšananās likums (pēc fenotipa)
Recesīvā pazīme F2 parādās ar attiecību 3:1
Peneta režģis
A a gametas
A AA Aa gametu kombin.
25% 25%
a Aa aa gametu kombin.
25% 25%
Ja ir kaut viena dominentā alēle, tā izpaužas.
Ja ir tikai recesīvās alēles, tās izpaužas
Dominantās pazīmes apzīmējums
ar lielo burtu
Recesīvās pazīmes apzīmējums
ar mazo burtu
Pazīmju skaldīšanās pēc genotipa.
Ja ir kaut viena dominentā alēle, tā izpaužas.
Ja ir tikai recesīvās alēles, tās izpaužas
Recesīvā pazīme F2 parādās ar attiecību 1:2:1
Peneta režģis
A a
A AA Aa
homozigotiska heterozigotiska
dominante
a Aa aa
heterozigotiska homozigotisks
recesīvs
Termini. Gēns
(latīņu: genos — ‘dzimšana’, ‘izcelsme’) noteikta dezoksiribonukleīnskābes (DNS), retāk ribonukleīnskābes (RNS), molekulas daļa, kura glabā informāciju par noteiktas funkcionāli aktīvas vielas, piemēram, olbaltumvielas, molekulas sintēzi.
Materiālā iedzimtības vienība, kas mijiedarbībā ar ārējās vides apstākļiem nosaka visu organisma pazīmju veidošanos.
Ģenētiskās informācijas materiālā vienība; dezoksiribonukleīnskābes molekulas daļa, kurā ietilpst noteiktā secībā sakārtoti nukleotīdi.
Alēle
gēna alternatīva forma. Alēles atrodas vienā un tajā pašā homologo hromosomu lokusā.
Katram gēnam ir iespējami vairāki (vismaz 2) varianti, un tos sauc par alēlēm
Dažādas viena gēna alternatīvas formas, kas nosaka pazīmju fenotipisko dažādību
Homozigitisks
Ja organismam ir divas vienādas gēna alēles piem. , AA vai aa, tad tas attiecībā uz šo alēli ir homozigotisks.
Heterozigitisks
Ja gēns pārstāvēts ar divām dažādām alēlēm, organisms ir heterozigotisks.
Genotips
( gr. genos dzimšana, izcelsme + typos forma, paraugs) — organisma hromosomu gēnu kopums; organisma ģenētiskais potenciāls, kontrolē visas organisma īpašības, respektīvi, tā fenotipa veidošanos.
Fenotips
Organisma morfoloģisko un fizioloģisko pazīmju kopums. Fenotips ir genotipa ārējā izpausme konkrētos ārējās vides apstākļos. Vienkāršāk sakot, fenotips ir tas, ko cilvēks redz, skatoties uz bioloģisku būtni. Tas, kā dzīvā būtne izskatīsies, tiek “iestrādāts” gēnos.
Pazīmju un īpašību kopums (organismam), ko nosaka iedzimtības un vides faktoru mijiedarbība, organisma attīstības laikā tas nepārtraukti mainās.
Dihibrīdiskā krustošana
Pēc divām pazīmēm atšķirīgu indivīdu krustošana
Mendeļa 3. likums
Neatkarīgās skaldīšanās likums.
Viena gēna alēles (dihibrīdiskā krustošanā) skaldās neatkarīgi no otra gēna alēlēm
A. Garods
Bioķīmiskās ģenētikas pamatlicējs.
Pirmais pievērsās cilvēka pazīmēm balstoties uz Mendeļa likumiem.
Grāmata “Alkaptonūrijas izplatība” 1902.
Cilvēka mendelējošās pazīmes
Albīnisms
Vasaras raibumi
Vaļēja vai cieša auss ļipiņa
mitrs vai sauss ausu sērs
asins grupa
rēzus faktors
brahidaktīlija
polidaktīlija
zoda bedrīte
hitchhiker’s thumb
vaigu bedrītes
Cilvēka ģenētika pēta
cilvēka normālās un pataloģiskās iedzimtās pazīmes