Asinsrites hidrodinamika. Asinsspiediens.

Question 1

Kādas ir asinsrites galvenās funkcionālās daļas?

Answer 1

1. Sirds
2. Artērijas
3. Vēnas
4. Kapilāri
5. Asinis

Question 2

Par ko asinsritē atbild sirds?

Answer 2

Sirds ir muskuļu orgāns, kas kalpo kā asinsrites sistēmas sūknis. Tas ritmiski saraujas, lai izspiestu asinis caur asinsvadiem. Tas sastāv no četrām kamerām: kreisā un labā ātrija un kreisā un labā kambara. Sirds kreisā puse sūknē ar skābekli bagātas asinis uz ķermeni, bet labā puse sūknē ar skābekli nabadzīgas asinis uz plaušām, lai nodrošinātu skābekļa piegādi.

Question 3

Par ko asinsritē atbild artērijas?

Answer 3

Artērijas: artērijas ir biezu sienu asinsvadi, kas pārvadā ar skābekli bagātinātas asinis (izņemot plaušu artēriju) no sirds uz dažādām ķermeņa daļām. Artēriju galvenā funkcija ir transportēt asinis ar augstu spiedienu, lai nodrošinātu, ka tās sasniedz visus audus un orgānus.

Question 4

Par ko asinsritē atbild vēnas?

Answer 4

Vēnas ir asinsvadi, kas pārvadā deoksigenētas asinis (izņemot plaušu vēnas) no ķermeņa audiem un orgāniem atpakaļ uz sirdi. Vēnām parasti ir plānākas sienas nekā artērijās, un tajās ir vārsti, kas neļauj asinīm plūst atpakaļ. Viņiem ir izšķiroša loma asiņu atgriešanā sirdī.

Question 5

Par ko asinsritē atbild kapilāri?

Answer 5

kapilāri ir sīki, plānsienu asinsvadi, kas savieno artērijas ar vēnām. Tās ir barības vielu, skābekļa un atkritumu apmaiņas vieta starp asinīm un apkārtējiem audiem. Kapilāriem ir izšķiroša nozīme skābekļa un barības vielu piegādē šūnām un vielmaiņas atkritumu produktu izvadīšanā.

Question 6

Kas ir mikrocirkulācija?

Answer 6

mikrocirkulācija attiecas uz mazākajiem asinsvadiem organismā, kas ietver arteriolus, venulas un kapilārus.Tai būtiska loma asinsrites regulēšanā un asins izplatīšanās kontrolēšanā noteiktos audos un orgānos.

Question 7

Kas ir limfātiskā sistēma?

Answer 7

Limfātiskā sistēma ir asinsvadu un orgānu tīkls, kas ir paralēli asinsrites sistēmai. Tas transportē limfu, dzidru šķidrumu, kas satur imūnās šūnas, no audiem uz asinsriti, palīdzot uzturēt šķidruma līdzsvaru un atbalstīt imūnsistēmu.

Question 8

Asinis.

Answer 8

Asinis ir šķidra vide, kas cirkulē visā asinsrites sistēmā. Tas nogādā skābekli, barības vielas, hormonus un imūnās šūnas uz dažādām ķermeņa daļām, vienlaikus noņemot atkritumus un oglekļa dioksīdu. Asinis sastāv no sarkanajām asins šūnām (eritrocītiem), baltajām asins šūnām (leikocītiem), trombocītiem un plazmas.

Question 9

Kas ir Tilpuma ātrums (Q)?

Answer 9

tilpuma ātrums attiecas uz asins tilpumu (parasti izteikts mililitros vai litros), kas laika vienībā iet caur noteiktu punktu asinsvadā (parasti izsaka sekundēs). To sauc arī par asins plūsmas ātrumu. Tilpuma ātrumu nosaka asinsvada šķērsgriezuma laukums un asins lineārais ātrums.

Question 10

Kas ir lineārais ātrums (V)?

Answer 10

lineārais ātrums, kas pazīstams arī kā asins plūsmas ātrums vai plūsmas ātrums, ir ātrums, ar kādu asinis pārvietojas pa asinsvadu. To parasti mēra centimetros sekundē (cm/s) vai metros sekundē (m/s). Lineāro ātrumu aprēķina, dalot tilpuma ātrumu (Q) ar asinsvada šķērsgriezuma laukumu (A): V = Q / A.

Question 11

Attiecība starp lineāro un tilpuma ātrumu.

Answer 11

Attiecība starp tilpuma ātrumu un lineāro ātrumu ir apgriezti proporcionāla, kas nozīmē, ka, ja asinsvada šķērsgriezuma laukums samazinās (piemēram, sašaurināšanās dēļ), lineārais ātrums palielinās, lai saglabātu nemainīgu asins plūsmas ātrumu. Un otrādi, ja šķērsgriezuma laukums palielinās (piemēram, paplašināšanās dēļ), lineārais ātrums samazinās, lai saglabātu tādu pašu asins plūsmas ātrumu. Šo sakarību apraksta nepārtrauktības vienādojums, kas nosaka, ka šķērsgriezuma laukuma un lineārā ātruma reizinājums ir nemainīgs noteiktam plūsmas ātrumam (Q = A x V).

Question 12

Kas ir Laminārā plūsma?

Answer 12

Lamināro plūsmu raksturo vienmērīga, sakārtota un racionāla asins plūsma. Laminārā plūsmā asins slāņi pārvietojas paralēli ar minimālu sajaukšanos. Šāda veida plūsma ir raksturīga lielākās artērijās un vēnās, kā arī taisnās asinsvadu daļās. Plūsmai ir raksturīgs paraboliskais ātruma profils ar lielāko ātrumu asinsvada centrā un samazinot ātrumu pret asinsvadu sieniņām.

Question 13

Kas ir Turbulentā plūsma?

Answer 13

Turbulentu plūsmu raksturo haotiska, neregulāra un traucēta plūsma. Turbulence var rasties, ja plūsmas ātrums ir pārāk liels, asinsvads ir saspiests vai neregulāras formas, vai krasi mainās asinsvadu virziens (piemēram, bifurkācijās vai stenozes reģionos). Turbulentā plūsma ir saistīta ar virpuļiem un virpuļiem asinīs, un tā var palielināt enerģijas zudumus un, iespējams, radīt turbulentas skaņas, piemēram, trokšņus.

Question 14

Kādi faktori var izraisīt turbulento plūsmu?

Answer 14

• Liels plūsmas ātrums.
  
  • asinsvadu stenoze (sašaurināšanās) vai nelīdzenumi.
  • Bifurkācijas (atzarojuma punkti) asinsvados.
  • Aneirismas (paplašinātas zonas asinsvados).
  • raupjas vai neregulāras asinsvadu sienas.
  • augsta asins viskozitāte (biezums).

Question 15

Kas ir asins cirkulācijas laiks?

Answer 15

laiks, kas nepieciešams, lai asins tilpums pārvietotos pa visu asinsrites sistēmu, atgriežoties sirdī pēc izsūknēšanas. Vidēji ir nepieciešamas aptuveni 20-30 sekundes, lai asinis pabeigtu vienu cirkulāciju caur ķermeni, lai gan šis laiks var atšķirties atkarībā no tādiem faktoriem kā sirdsdarbība un fiziskās aktivitātes.

Question 16

Pēc kādas formulas aprēķina asinsrites laiku?

Answer 16

**Cirkulācijas laiks **= kopējais asins tilpums / sirdsdarbība

Question 17

Kas ir asinsrites perifērā pretestība?

Answer 17

Perifērā pretestība ir kritisks faktors asinsrites regulēšanā asinsrites sistēmā. Tas attiecas uz pretestību vai pretestību, ar kuru asinis saskaras, plūstot cauri sistēmiskajai cirkulācijai, īpaši perifērajās artērijās un arteriolās. Perifēro pretestību ietekmē vairāki faktori, un tā ir pakļauta tādiem fiziskiem likumiem kā Oma likums un Hāgena-Puaza likums.

Question 18

Oma likums asinsritē

Answer 18

Oma likumu, ko parasti saista ar elektriskām ķēdēm, var piemērot asinsritei vienkāršotā veidā. Šajā kontekstā Oma likumu var izteikt šādi:
Asins plūsma (Q) = (vidējais arteriālais spiediens - labā priekškambara spiediens) / perifērā pretestība
Kur:
- Asins plūsma (Q) apzīmē asins plūsmas ātrumu noteiktā asinsvadu gultnē.
- Vidējais arteriālais spiediens (MAP) ir vidējais spiediens artērijās, ko nosaka gan sistoliskais, gan diastoliskais spiediens.
- Labā priekškambara spiediens atspoguļo spiedienu sirds labajā ātrijā.
- Perifērā pretestība ir pretestība, ar ko saskaras asinis, plūstot cauri perifērajām artērijām un arteriolām.

Question 19

Hāgena-Puaza likums

Answer 19

Hāgena-Puaza likums apraksta attiecības starp faktoriem, kas ietekmē pretestību plūsmai cilindriskā caurulē, piemēram, asinsvadā. To var izteikt šādi:
Pretestība (R) = (8 * η * L) / (π * r^4)
Kur:
- Pretestība (R) ir pretestība plūsmai asinsvadā.
- η (eta) apzīmē asins viskozitāti.
- L apzīmē asinsvada garumu.
- r apzīmē asinsvada rādiusu.
Hagen-Puiseuille likums parāda, ka pretestība pret asins plūsmu ir tieši proporcionāla asinsvada garumam un asins viskozitātei un apgriezti proporcionāla asinsvada rādiusa ceturtajai pakāpei. Tas nozīmē, ka nelielas izmaiņas kuģa rādiusā var būtiski ietekmēt pretestību un līdz ar to arī asins plūsmu.

Question 20

Kādi faktori var ietekmēt perifēro pretestību?

Answer 20

1. Asinsvada diametrs: Vazokonstrikcija (asinsvadu sašaurināšanās) palielina pretestību un samazina asins plūsmu, savukārt vazodilatācija (asinsvadu paplašināšanās) samazina pretestību un palielina asins plūsmu.
**2. Asins viskozitāte: ** Paaugstināta viskozitāte rada lielāku pretestību un samazina asins plūsmu.
3. Asinsvada garums: garāki asinsvadi palielina pretestību.
4. Turbulence: Gludai, laminārai plūsmai ir mazāka pretestība, salīdzinot ar turbulento plūsmu.
5. Elastība.
6. Arteriālā asinsspiediena paaugstināšanās var palielināt pretestību.

Question 21

Asins cirkulācija artērijās.

Answer 21

** Artērijas ir asinsvadi, kas ir atbildīgi par skābekļa asiņu nogādāšanu prom no sirds un izplatīšanu dažādās ķermeņa daļās.** Arterijām ir biezākas, elastīgākas sienas, salīdzinot ar vēnām, un tās ir paredzētas, lai izturētu sirds kontrakciju radītos augstspiediena pārspriegumus. Kad asinis tiek izvadītas no sirds kreisā kambara, tās pārvietojas pa aortu un pēc tam sazarojas mazākās artērijās, galu galā sasniedzot arteriolus un kapilārus, kur notiek gāzu apmaiņa un barības vielu piegāde.

Question 22

Asinsrites sistēmas elastīgā pretestība

Answer 22

Asinsrites sistēmas elastīgo pretestību nodrošina artēriju sieniņu elastīgās īpašības, īpaši tādās lielās artērijās kā aorta. Šīs artēriju sienas ir bagātas ar elastīgām šķiedrām, piemēram, elastīnu, kas ļauj tām paplašināties un atkāpties, reaģējot uz pulsējošo asins plūsmu. Šī elastība palīdz uzturēt relatīvi nemainīgu spiedienu artērijās, kas pazīstams kā diastoliskais spiediens, pat starp sirdspukstiem.

Question 23

Kādas ir aortas funkcijas?

Answer 23

**Aorta, lielākā ķermeņa artērija, darbojas kā kompresijas kamera sirds sistoles (kambaru kontrakcijas) laikā. **
Funkcijas:
1. Asins rezervuāra uzglabāšana un uzturēšana sistoles laikā.
2. Sirds kontrakciju radīto spiediena svārstību slāpēšana.
3. Nepārtrauktas asins plūsmas nodrošināšana uz perifērajām artērijām diastoles laikā, kad sirds aktīvi nesaraujas.

Question 24

Kā veidojas impulsa vilnis?

Answer 24

Kad kreisais ventriklis sistoles laikā saraujas, tas ar spēku izspiež asinis aortā. Tas izraisa aortas paplašināšanos un uzglabā daļu asiņu, radot potenciālo enerģiju. Kambara atslābināšanās laikā diastola laikā aortas un citu artēriju elastīgais atsitiens virza asinis uz priekšu. Tā rezultātā veidojas pulsa vilnis, ritmisks un pulsējošs spiediena vilnis, kas virzās pa artērijām. Pulsa vilnis ir tas, ko jūs jūtat kā savu pulsu.

Question 25

Kā mainās kompersijas kameras funkcijas cilvēkam novecojot?

Answer 25

**1. Artēriju stingrība**: laika gaitā artēriju sienas var kļūt mazāk elastīgas, jo pakāpeniski noārdās elastīna šķiedras un palielinās kolagēna saturs. Tas izraisa palielinātu artēriju stīvumu. **2. Palielināts pulsa viļņa ātrums:** palielināts artēriju stīvums izraisa ātrāku pulsa viļņa izplatīšanos. Pulsa vilnis ātrāk pārvietojas no sirds uz perifērajām artērijām, kas var izraisīt augstāku sistolisko asinsspiedienu. **3. Augstāks sistoliskais spiediens un zemāks diastoliskais spiediens:** novecošana ir saistīta ar sistoliskā asinsspiediena paaugstināšanos un diastoliskā asinsspiediena pazemināšanos. Tā rezultātā palielinās pulsa spiediens (starpība starp sistolisko un diastolisko spiedienu). ** 4. Palielināta sirds slodze.** Sirdij, iespējams, būs jāstrādā vairāk, lai sūknētu asinis stingrākajās artērijās, kas var izraisīt kreisā kambara hipertrofiju un citas sirds un asinsvadu problēmas.

Question 26

Kas ir asinsspiediens?

Answer 26

Asinsspiediens ir spēks, ko asinis iedarbojas pret artēriju sieniņām, plūstot caur tām. To parasti mēra dzīvsudraba staba milimetros (mm Hg). Asinsspiediens ir būtisks, lai nodrošinātu, ka asinis var pienācīgi sūknēt visā asinsrites sistēmā, lai apmierinātu ķermeņa vielmaiņas vajadzības. Asinsspiediens mainās visā sistēmiskajā cirkulācijā.

Question 27

Asinsvadu kopējais šķērsgriezumu laukums

Answer 27

Kopējais asinsvadu šķērsgriezuma laukums attiecas uz visu asinsvadu kopējo laukumu noteiktā asinsrites sistēmas daļā. Tas ir visaugstākais mazākajos asinsvados, kapilāros, un samazinās, kad asinis plūst no artērijām uz arteriolām uz kapilāriem uz venulām un pēc tam uz vēnām.

Question 28

Kas ir asins plūsmas lineārais ātrums?

Answer 28

Lineārais ātrums ir ātrums, ar kādu asinis plūst cauri asinsvadam, un to parasti mēra centimetros sekundē (cm/s). Asins plūsmas lineārais ātrums mainās apgriezti ar kopējo asinsvadu šķērsgriezuma laukumu noteiktā asinsrites sistēmas vietā. Palielinoties šķērsgriezuma laukumam, lineārais ātrums samazinās, lai nodrošinātu nemainīgu asins plūsmas ātrumu (saskaņā ar nepārtrauktības principu).

Question 29

Kā mainās asinsrites lineārais spiediens dažādās loka daļās?

Answer 29

**1)Artērijās:** - Artērijām ir salīdzinoši mazs kopējais šķērsgriezuma laukums, salīdzinot ar pārējo asinsrites sistēmu. - Šis mazais šķērsgriezuma laukums kopā ar augstu spiedienu, ko rada sirds kontrakcija, izraisa augstu asinsspiedienu artērijās. - Lineārais ātrums artērijās ir salīdzinoši liels, jo to šķērsgriezuma laukums ir mazs. **2)Arteriolās** - Arteriolām ir lielāks kopējais šķērsgriezuma laukums, salīdzinot ar artērijām. - Šis šķērsgriezuma laukuma pieaugums izraisa asinsspiediena pazemināšanos no arteriālās puses uz arteriolāro pusi. - Lineārais ātrums samazinās arteriolās, jo palielinās šķērsgriezuma laukums. **3) Kapilāros:** - Kapilāriem ir lielākais kopējais šķērsgriezuma laukums no visiem asinsvadiem, nodrošinot plašu tīklu barības vielu, skābekļa un atkritumu apmaiņai ar audiem. - Spiediena kritums no arteriolām uz kapilāriem ir ievērojams, veicinot efektīvu barības vielu un gāzu apmaiņu. - Lineārais ātrums ir vislēnākais kapilāros, ļaujot pietiekami daudz laika apmaiņas procesiem. **4) Vēnulās un vēnās:** - Venulām un vēnām ir lielāks kopējais šķērsgriezuma laukums, salīdzinot ar kapilāriem. - Spiediens turpina samazināties, asinis plūstot no kapilāriem uz venulām un pēc tam uz vēnām. - Lineārais ātrums saglabājas salīdzinoši zems venulās un vēnās.

Question 30

Kas ir sistoliskais asinsspiediens (SBP)?

Answer 30

** - Sistoliskais asinsspiediens** ir lielākā no divām asinsspiediena vērtībām, un tas atspoguļo spiedienu artērijās sirds kreisā kambara kontrakcijas (sistoles) laikā. - To mēra dzīvsudraba staba milimetros (mm Hg). - Normāls SBP parasti ir aptuveni 120 mm Hg, lai gan tas var atšķirties atkarībā no indivīda.

Question 31

Kas ir diastoliskais asinsspiediens (DBP)?

Answer 31

**- Diastoliskais asinsspiediens **ir zemākā no divām asinsspiediena vērtībām un atspoguļo spiedienu artērijās sirds relaksācijas (diastoles) laikā, īpaši, kad sirds kambari piepildās ar asinīm. - To mēra arī mm Hg. - Normāls DBP parasti ir aptuveni 80 mm Hg, taču šī vērtība var arī atšķirties.

Question 32

Kas ir impulsa spiediens?

Answer 32

- Pulsa spiediens ir atšķirība starp sistolisko un diastolisko asinsspiedienu. Tas atspoguļo asins plūsmas pulsējošo raksturu un sniedz informāciju par artēriju elastību un atbilstību. - To aprēķina šādi: **Impulsa spiediens = SBP - DBP.** - Normāls pulsa spiediens parasti ir aptuveni 40 mm Hg (120 mm Hg - 80 mm Hg).

Question 33

Kas ir vidējais areriālais spiediens?

Answer 33

- Vidējais arteriālais spiediens ir vidējais svērtais spiediens visā sirds ciklā, un to izmanto, lai novērtētu vidējo spiedienu, kas virza asinis audos. - To aprēķina šādi: **MAP ≈ DBP + 1/3 (SBP - DBP).** - Vidējais arteriālais spiediens ir labāks audu perfūzijas rādītājs, salīdzinot ar SBP vai DBP atsevišķi. - Parastā MAP parasti ir aptuveni 93 mm Hg.

Question 34

Kā veic arteriālo asinsspiediena mērīšanu?

Answer 34

Tieša arteriālā asinsspiediena mērīšana un reģistrēšana parasti tiek veikta, izmantojot metodi, ko sauc par arteriālā asinsspiediena uzraudzību, kas ietver katetra vai kanulu ievietošanu artērijā. Šim nolūkam visbiežāk izmantotā artērija ir radiālā artērija, lai gan var izmantot arī citas vietas, piemēram, augšstilba vai pleca artērijas.

Question 35

Arteriālā asinsspiediena mērīšanas darbības princips.

Answer 35

**1. Katetra ievietošana:** - Pēc pareizas sagatavošanas un vietējās anestēzijas izvēlētajā artērijā tiek ievietots sterils katetrs vai kanula. - Katetrs parasti ir savienots ar devēju, kas pārveido uz to izdarīto mehānisko spiedienu elektriskā signālā. ** 2. Pārveidotājs:** - Pārveidotājs ir būtiska uzraudzības sistēmas sastāvdaļa. Tas pastiprina un apstrādā spiediena signālu. - Pārveidotājs ir savienots ar monitoru vai ierakstīšanas sistēmu, kurā tiek parādīta un reģistrēta asinsspiediena viļņu forma.

Question 36

Arteriālā asinsspiediena līkne; komponentes.

Answer 36

**Arteriālā asinsspiediena līkne:** - Arteriālā asinsspiediena līkne, ko bieži dēvē par arteriālo viļņu formu, nodrošina dinamisku asinsspiediena izmaiņu attēlojumu laika gaitā. - Līkne sastāv no vairākām raksturīgām iezīmēm: ** a. Sistoliskais maksimums**: Līknes augstākais punkts atbilst sistoliskajam asinsspiedienam, kad kreisais kambaris saraujas un izspiež asinis artērijās. ** b. Dikrotisks iegriezums:** neliels iegriezums, kas novērots neilgi pēc sistoliskā maksimuma, kas atbilst aortas vārstuļa slēgšanai, radot īsu arteriālās plūsmas pārtraukumu. ** c. Diastoliskais spiediens:** Līknes zemākais punkts apzīmē diastolisko asinsspiedienu, kas rodas sirds relaksācijas fāzē, kad kreisais kambaris piepildās ar asinīm. ** d. Beigu diastoliskais spiediens**: spiediens diastola beigās, tieši pirms nākamās sistoliskās kontrakcijas sākuma.

Question 37

Arteriālā asinsspiediena līknes svārstības.

Answer 37

** a. Impulsa vilnis:** Līknes cikliskais pieaugums un kritums atspoguļo asins plūsmas pulsējošo raksturu, augstākais punkts atbilst sistolai un zemākais punkts diastolei. ** b. Elpošanas sistēmas izmaiņas:** dažos gadījumos arteriālā asinsspiediena līknē var būt elpošanas izmaiņas, ko izraisa intratorakālā spiediena izmaiņas elpošanas laikā. Šīs variācijas ir izteiktākas pacientiem ar mehānisko ventilāciju. ** c. Slāpēšana:** slāpēšana ir arteriālās viļņu formas amplitūdas samazināšanās, ko bieži novēro nepietiekami slāpētu vai pārāk slāpētu viļņu formu gadījumos, kas var liecināt par problēmām ar uzraudzības sistēmu.

Question 38

Netieša arteriālā asinsspiediena mērīšana

Answer 38

Netieša arteriālā asinsspiediena mērīšana ir plaši izmantota metode klīniskajā praksē, un tā parasti ietver sfigmomanometra, stetoskopa un asinsspiediena aproces izmantošanu. Trīs primārās arteriālā asinsspiediena netiešās mērīšanas metodes ir **Korotkoff metode, Riva-Rocci metode un oscilometriskā metode. **

Question 39

Kas ir Korotkova metode?

Answer 39

**Mērīšanas tehnika:** - Asinsspiediena aproci jeb sfigmomanometru novieto ap pacienta roku, parasti brahiālās artērijas līmenī. - Manšete ir piepūsta līdz tādam spiedienam, kas uz laiku aizsprosto artēriju. - Stetoskops tiek novietots virs pleca artērijas, tieši zem manšetes. - Manšetes spiediens tiek pakāpeniski atbrīvots, un veselības aprūpes sniedzējs klausās skaņas, izmantojot stetoskopu. ** Teorētiskais pamatojums:** - Korotkoff skaņas ir atšķirīgu skaņu virkne, kas dzirdama manšetes iztukšošanas laikā. Šīs skaņas atspoguļo nemierīgu asins plūsmu, kad tā sāk iet cauri daļēji aizsprostotai artērijai. - Pirmā Korotkoff skaņa (K1) atbilst sistoliskajam asinsspiedienam, norādot spiedienu, pie kura asinis sāk plūst garām aprocei, kad manšetes spiediens samazinās. - Skaņas turpinās līdz pēdējai Korotkoff skaņai (K5), kas atbilst diastoliskajam asinsspiedienam, norādot punktu, kurā artērija vairs nav daļēji aizsprostota manšetes deflācijas laikā.

Question 40

Kas ir Riva-Rocci metode?

Answer 40

**Mērīšanas tehnika:** - Riva-Rocci metode būtībā ir Korotkoff metodes manuāla versija, un tajā tiek izmantots dzīvsudraba vai aneroidālais sfigmomanometrs kopā ar stetoskopu. - Manšete ir piepūsta līdz tādam spiedienam, kas aizsprosto artēriju. - Veselības aprūpes sniedzējs pakāpeniski atbrīvo manšetes spiedienu, vienlaikus palpējot radiālo vai brahiālo pulsu un klausoties skaņas, izmantojot stetoskopu. **Teorētiskais pamatojums:** - Riva-Rocci metode balstās uz tiem pašiem principiem kā Korotkoff metode, ar vienādām K1 (sistoliskais) un K5 (diastoliskais) skaņām, kas norāda asinsspiediena vērtības.

Question 41

Kas ir Oscilometriskā metode.?

Answer 41

**Mērīšanas tehnika:** - Oscilometriskā metode ir automatizēta un neinvazīva metode, ko parasti izmanto automatizētos asinsspiediena monitoros. - Asinsspiediena manšete ir aptīta ap roku vai citu piemērotu vietu (plaukstas locītavu, pirkstu utt.). - Manšete tiek piepūsta un pēc tam pakāpeniski iztukšota, kamēr monitors nosaka spiediena svārstības, kas saistītas ar asins plūsmu. **Teorētiskais pamatojums:** - Oscilometriskās metodes pamatā ir princips, ka, samazinoties manšetes spiedienam, tā ļauj atvērties un aizvērt pamata artēriju, reaģējot uz pulsējošu asins plūsmu. - Monitors nosaka šīs svārstības un izmanto algoritmus, lai aprēķinātu sistoliskā un diastoliskā asinsspiediena vērtības.

Question 42

Kas ir sirds jauna (CO)?

Answer 42

- Sirds jauda ir asins tilpums, ko sirds, īpaši kreisā kambara, izspiež vienas minūtes laikā. - Ietekme uz asinsspiedienu: - Sirds izsviedes palielināšanās izraisa sistoliskā asinsspiediena (SBP) paaugstināšanos, jo sistoles laikā artērijās tiek iesūknēts vairāk asiņu. - Sirds izsviedes samazināšanās rada pretēju efektu, izraisot SBP samazināšanos.

Question 43

Kas ir Kopējā perifērā pretestība (TPR)?

Answer 43

- Kopējā perifērā pretestība ir pretestība asins plūsmai, ko piedāvā arterioli un mazākās artērijas visā ķermenī. - Ietekme uz asinsspiedienu: - TPR palielināšanās izraisa sistoliskā asinsspiediena (SBP) un diastoliskā asinsspiediena (DBP) paaugstināšanos, jo tas apgrūtina sirds sūknēšanu pret paaugstinātu pretestību. - TPR samazināšanās noved pie SBP un DBP samazināšanās.

Question 44

Asins tilpums.

Answer 44

- Asins tilpums atspoguļo kopējo asins tilpumu, kas cirkulē organismā. - Ietekme uz asinsspiedienu: - Asins tilpuma palielināšanās izraisa asinsspiediena paaugstināšanos, jo tas palielina asiņu daudzumu, kas tiek izspiests cauri asinsrites sistēmai, kā rezultātā palielinās sirdsdarbība. - Asins tilpuma samazināšanās rada pretēju efektu, izraisot asinsspiediena pazemināšanos.

Question 45

Kas ir sirdsdarbības ātrums (HR)?

Answer 45

- Sirdsdarbības ātrums ir sirdsdarbības sitienu skaits minūtē. - Ietekme uz asinsspiedienu: - Sirdsdarbības ātruma palielināšanās paaugstina gan sistolisko, gan diastolisko asinsspiedienu (SBP un DBP) biežāku sirds kontrakciju dēļ. - Sirdsdarbības ātruma samazināšanās rada pretēju efektu, kā rezultātā samazinās SBP un DBP.

Question 46

Kas ir trieciena apjoms (SV)?

Answer 46

- Insulta tilpums ir asins daudzums, ko vienā sirdspukstā izspiež kreisais kambars. - Ietekme uz asinsspiedienu: - Insulta apjoma palielināšanās izraisa SBP palielināšanos, jo ar katru kontrakciju tiek izvadīts vairāk asiņu. - Insulta tilpuma samazināšanās rada pretēju efektu, izraisot SBP samazināšanos

Question 47

Kādi ir faktori, kas nosaka arteriālā asinsspiediena lielumu?

Answer 47

1. Sirds jauda 2. Kopējā perifērā pretestība 3. Asins tilpums 4. Sirdsdarbības ātrums 5. Triecienu apjoms 6. Artēriju atbilstība 7. Hermoni un nervu faktori 8. Nieru funkcija 9. Asins viskozitāte