DPT1 Flashcards
(147 cards)
1
Q
Divas būtiskākās datora komponentes augstākas veiktspējas nodrošināšanai.
A
Procesors un RAM
2
Q
Datora montāžas secība
A
Procesors > mātesplate > atmiņa > barošanas bloks > perifērijas ierīces.
3
Q
Piecas ievades ierīces
A
Tastatūra, pele, skeneris, mikrofons, kamera.
4
Q
Piecas izvades ierīces.
A
Monitors, printeris, skaļruņi, austiņas, projektors.
5
Q
Kādās mērvienībās mēra tīkla ātrdarbību?
A
Mbps (megabiti sekundē).
6
Q
Kā pieraksta tīkla ātrdarbību?
A
100 Mbps.
7
Q
Populārākās tīkla tehnoloģijas Latvijā, lai piekļūtu internetam.
A
Optiskais internets, DSL, mobilais internets
8
Q
Populārākā lokālā tīkla tehnoloģija.
A
Ethernet.
9
Q
Kas ir tīkla protokols?
A
Noteikumu kopums datu pārraidei tīklā, piem., TCP/IP.
10
Q
Pieci Interneta servisu piemēri:
A
E-pasts, timekla parlukosana, failu parsutisana, tuliteja zinojumapmaina, makonpakalpojumi
1. E-pasts (Gmail, Yahoo).
2. Tīmekļa pārlūkošana (Google, Bing).
3. Failu pārsūtīšana (FTP).
4. Tūlītējā ziņojumapmaiņa (WhatsApp, Messenger).
5. Mākoņpakalpojumi (Google Drive, OneDrive).
11
Q
. Tīkla mērogojamība (scalability):
A
Spēja pielāgoties tīkla slodzes vai izmēru palielinājumam, nodrošinot optimālu veiktspēju.
12
Q
Tīkla bojājumpiecietība (fault tolerance):
A
Tīkla spēja turpināt darboties arī tad, ja notiek atsevišķu komponentu kļūmes.
13
Q
Tīkla pakalpojumu kvalitāte (Quality of Service):
A
Prioritizē datu plūsmu tīklā, nodrošinot nepieciešamo joslas platumu svarīgiem datiem (piem., video zvaniem).
14
Q
Tīkla drošība:
A
Pasākumu kopums, lai aizsargātu tīkla resursus pret uzbrukumiem, neautorizētu piekļuvi un datu zudumiem.
15
Q
Savienojumorientēts tīkls (circuit-switched):
A
Tīkls, kurā datu pārraidei tiek izveidots pastāvīgs savienojums starp nosūtītāju un saņēmēju (piem., telefonsakari).
16
Q
Bezsavienojuma tīkls (packet-switched):
A
Tīkls, kurā dati tiek sadalīti paketēs un nosūtīti neatkarīgi pa dažādiem maršrutiem (piem., internets).
17
Q
Iezvanpieejas mīnusi:
A
- Lēns savienojuma ātrums.
- Vienlaicīgi nav pieejams telefons.
- Ierobežota kvalitāte mūsdienu lietojumiem.
18
Q
Datu tipi tīklā ar augstāku prioritāti:
A
- Balss dati (VoIP).
- Video straumēšana.
- Tūlītējās ziņas (IM).
19
Q
Trīs datu pārraides vides
A
- Vara vadi (UTP).
- Optiskās šķiedras kabeļi.
- Bezvadu sakari (Wi-Fi, mikroviļņi).
20
Q
OSI modeļa līmeņi:
A
- Fiziskais.
- Datu posma.
- Tīkla.
- Transporta.
- Sesijas.
- Prezentācijas.
- Lietojumprogrammu.
21
Q
OSI modeļa 1. līmenis:
A
Fiziskais slānis – pārraida bitus caur fizisko datu nesēju.
22
Q
OSI modeļa 2. līmenis:
A
Datu posma slānis – veic kadrēšanu, kļūdu noteikšanu, MAC adresēšanu.
23
Q
. OSI modeļa 3. līmenis:
A
Tīkla slānis – veic IP adresēšanu un maršrutēšanu.
24
Q
OSI modeļa 4. līmenis:
A
Transporta slānis – nodrošina datu uzticamību (TCP/UDP).
25
OSI modeļa 5. līmenis:
Sesijas slānis – pārvalda savienojumus starp lietotājiem
26
. OSI modeļa 6. līmenis:
Prezentācijas slānis – šifrē, dekodē un formē datus.
27
. OSI modeļa 7. līmenis:
Lietojumprogrammu slānis – sniedz saskarni lietotājiem (HTTP, FTP).
28
OSI līmeņu secība un PDU nosaukumi:
1. Fiziskais (Biti).
2. Datu posma (Kadri).
3. Tīkla (Paketes).
4. Transporta (Segmenti).
5. Sesijas (Dati).
6. Prezentācijas (Dati).
7. Lietojumprogrammu (Dati).
29
PDU (Protocol Data Unit):
* Fiziskais: Biti.
* Datu posma: Kadri.
* Tīkla: Paketes.
* Transporta: Segmenti.
* Sesijas, Prezentācijas, Lietojumprogrammu: Dati.
30
Kurā OSI līmenī tiek veidots segments?
Transporta līmenī.
31
Kurā OSI līmenī tiek veidota pakete?
Tīkla līmenī.
32
Kurā OSI līmenī tiek veidots kadrs?
Datu posma līmenī.
33
Kurā OSI līmenī kā informācijas vienība tiek apstrādāti biti?
Fiziskajā līmenī.
34
Datu iekapsulācijas process:
Dati tiek pakāpeniski iesaiņoti PDU no augstākajiem OSI slāņiem uz zemākajiem (Lietojumprogrammu > Fiziskais).
35
Kurā OSI līmenī darbojas koncentrators (hub)?
Fiziskajā līmenī.
36
Kādu informācijas vienību apstrādā koncentrators (hub)?
Koncentrators apstrādā bitus (Fiziskajā slānī).
37
Kurā OSI līmenī darbojas komutators (switch)?
Komutators darbojas Datu posma slānī (2. slānis).
38
Kādu informācijas vienību apstrādā komutators (switch)?
Komutators apstrādā kadrus.
39
Kurā OSI līmenī darbojas maršrutētājs (router)?
Maršrutētājs darbojas Tīkla slānī (3. slānis).
40
Kādu informācijas vienību apstrādā maršrutētājs (router)?
Maršrutētājs apstrādā paketes.
41
Koncentratora un komutatora atšķirības:
* Koncentrators: Sūta datus uz visām pieslēgtajām ierīcēm.
* Komutators: Sūta datus tikai uz konkrēto ierīci, izmantojot MAC adresi.
42
Komutatora un maršrutētāja atšķirības:
* Komutators: Apstrādā kadrus (MAC adreses).
* Maršrutētājs: Apstrādā paketes (IP adreses).
43
Sarunvaloda vs. terminoloģija:
* "Hub" - koncentrators.
* "Switch" - komutators.
* "Router" - maršrutētājs.
44
T568-A/B krāsu izkārtojums RJ45 konektoram:
* T568A: Zaļš/Balts, Zaļš, Oranžs/Balts, Zils, Zils/Balts, Oranžs, Brūns/Balts, Brūns.
* T568B: Oranžs/Balts, Oranžs, Zaļš/Balts, Zils, Zils/Balts, Zaļš, Brūns/Balts, Brūns.
45
Izmantotās UTP vada dzīslas Ethernet/FastEthernet:
* Divi pāri (1, 2 un 3, 6).
46
Izmantotās UTP vada dzīslas GigabitEthernet:
* Visi četri pāri (1–8).
47
Ko nozīmē UTP?
UTP: Neekranēts vītais pāris (Unshielded Twisted Pair).
48
Kas ir RJ45?
Standarta savienotājs Ethernet tīkla kabeļiem.
49
Kādu iekārtu saslēgšanai izmanto taisno kabeli?
Standarta savienotājs Ethernet tīkla kabeļiem.
50
Kādu iekārtu saslēgšanai izmanto taisno kabeli?
Atšķirīgu ierīču savienojumam (piem., dators – komutators).
51
Kādu iekārtu saslēgšanai izmanto krustisko kabeli?
Līdzīgu ierīču savienojumam (piem., dators – dators).
52
. Piecas tīkla gala iekārtas (host):
1. Dators.
2. Serveris.
3. Tālrunis.
4. Printeris.
5. Kameras.
53
Piecas tīkla iekārtas:
1. Komutators.
2. Maršrutētājs.
3. Koncentrators.
4. Ugunsmūris.
5. Piekļuves punkts (Access Point).
54
Kas ir IP adrese?
Unikāls numurs tīklā esošai ierīcei (piem., 192.168.1.1).
55
Kas ir MAC adrese?
Fiziskā adrese tīkla ierīcei, ierakstīta tās tīkla adapterī (piem., 00:1A:2B:3C:4D:5E).
56
IP adreses piemērs:
192.168.0.1
57
MAC adreses piemērs:
00:1A:2B:3C:4D:5E
58
Loģiskās adreses piemērs:
IP adrese, piemēram, 10.0.0.5
59
Fiziskās adreses piemērs:
MAC adrese, piemēram, 00:11:22:33:44:55
60
Kādas komandas visbiežāk izmanto tīkla diagnostikai?
* ping
* ipconfig / ifconfig
* tracert / traceroute
* nslookup
* netstat
61
Raksturo “ping”!
Komanda pārbauda savienojumu starp divām tīkla ierīcēm, nosūtot ICMP paketes un mērot atbildes laiku.
62
. Raksturo “ipconfig”!
Komanda parāda tīkla konfigurācijas informāciju, tostarp IP adresi, tīkla masku un vārtejas adresi.
63
Kā piešķirt datoram IP adresi?
Manuāli iestatot tīkla iestatījumos vai izmantojot DHCP serveri.
64
Kā noskaidrot datora IP adresi?
Izmantojot komandu ipconfig (Windows) vai ifconfig (Linux/Mac).
65
82. Kā noskaidrot datora MAC adresi?
Izmantojot komandu ipconfig /all (Windows) vai ifconfig (Linux/Mac), skatoties lauku "Physical Address".
66
83. Kā veikt savienojuma pārbaudi starp divām iekārtām?
Izmantojot ping, pārbaudot atbildes paketes un savienojuma stabilitāti.
67
84. Kas ir LAN? Piemērs:
Lokāls tīkls, piemēram, mājas vai biroja tīkls.
68
85. Kas ir MAN? Piemērs:
Metropoles tīkls, piemēram, pilsētas datu pārraides tīkls.
69
86. Kas ir WAN? Piemērs:
Globāls tīkls, piemēram, internets.
70
87. Piecas tīkla aparatūras kompānijas:
Cisco, D-Link, Netgear, TP-Link, MikroTik.
71
88. Kāpēc nepieciešams OSI modelis?
Lai standartizētu tīkla darbību un nodrošinātu savietojamību starp dažādām ierīcēm un tehnoloģijām.
72
89. Ko var izdarīt ar Wireshark programmu?
Analizēt tīkla trafiku un identificēt problēmas vai iespējamos uzbrukumus.
73
90. Ko var izdarīt ar PacketTracer programmu?
Simulēt tīkla uzstādījumus un pārbaudīt konfigurācijas bez fiziskām ierīcēm.
74
91. Kas ir CSMA/CD?
Protokols, kas novērš un risina sadursmes tīklā Ethernet vidē.
75
94. Kas ir tīkla fiziskā topoloģija?
Fiziskais savienojumu izvietojums tīklā (piem., zvaigzne, autobuss, gredzens).
76
95. Kas ir tīkla loģiskā topoloģija?
Datu plūsmas veids tīklā, neatkarīgi no fiziskā izvietojuma.
77
96. Nosaukt četrus kanāla līmeņa protokolus:
Ethernet, PPP, HDLC, Wi-Fi.
78
98. Ko nozīmē 10BASE2?
Ethernet tehnoloģija, kur maksimālais kabeļa garums ir 185 metri.
79
99. Ko nozīmē 10BASE5?
Ethernet tehnoloģija, kas atbalsta līdz 500 metru garu biezā kabeļa savienojumu.
80
100. Ko nozīmē 100BASET?
Ātrgaitas Ethernet, izmantojot vīto pāri (100 Mbps).
81
100. Ko nozīmē 100BASE-T?
100BASE-T ir standarts 100 megabitu Ethernet tīklam, kas izmanto vītā pāra kabeli (Cat5 vai augstāka).
82
101. Ko nozīmē 100BASE-FX?
100BASE-FX ir standarts 100 megabitu Ethernet tīklam, kas izmanto optisko šķiedru.
83
102. Ko nozīmē 10GBase-LX4?
10GBase-LX4 ir 10 gigabitu Ethernet standarts, kas izmanto vienmoda optisko šķiedru un atbalsta līdz pat 10 km pārraides attālumu.
84
103. Kādi ir Ethernet standarti un to datu pārraides ātrumi?
* 10BASE-T (10 Mbps)
* 100BASE-T (100 Mbps)
* 1000BASE-T (1 Gbps)
* 10GBASE-T (10 Gbps)
* 40GBASE-T, 100GBASE-T (augstākie ātrumi).
85
104. Ko nosaka fiziskā līmeņa standarti?
Fiziskā līmeņa standarti nosaka fizisko savienojumu un pārraides metodes, piemēram, kabeļu veidu, signālu veidu un savienotāju specifikācijas.
86
105. Signālsūtīšanas metodes fiziskajā līmenī:
Piemēram, mančestras kodējums un NRZ (Non-Return to Zero) signālu metodes. Mančestras kodējums pārraida bitus ar straujiem signāla maiņām, bet NRZ izmanto fiksētu signāla stāvokli.
87
106. Ko nozīmē 4B/5B? Kam tas nepieciešams?
4B/5B ir kodējuma metode, kas pārveido 4 bitus 5 bitu sekvencē, lai nodrošinātu atbilstošu signāla kvalitāti un novērstu ilgstošas nulles vai vienības.
88
107. Nosaukt trīs lokālā bezvadu tīkla tehnoloģijas:
1. Wi-Fi (IEEE 802.11).
2. Bluetooth.
3. Zigbee.
89
108. Nosaukt trīs globālā bezvadu tīkla tehnoloģijas:
1. LTE (Long-Term Evolution).
2. 5G.
3. WiMax.
90
109. Kas ir tīkla latency (latentums)?
Latentums ir laiks, kas nepieciešams datu paketēm, lai ceļotu no avota līdz galamērķim tīklā. To mēra milisekundēs (ms).
91
110. Kas ir kolīziju domēns un kā to ierobežot?
Kolīziju domēns ir tīkla daļa, kurā var notikt datu sadursmes. To ierobežo, izmantojot komutatorus (switch), kas izveido atsevišķus segmentus.
92
111. Kas ir broadcast domēns un kā to ierobežot?
Broadcast domēns ir tīkla daļa, kurā tiek izsūtīti broadcast (visiem tīkla mezgliem adresēti) dati. To ierobežo, izmantojot maršrutētājus un VLAN (virtuālās tīkla sadales).
93
112. Cik kolīziju domēni ir dotajā tīkla topoloģijā?
Kolīziju domēnu skaits atkarīgs no izmantotajām ierīcēm (koncentrators, komutators) un tīkla segmentācijas veida.
94
113. Cik broadcast domēni ir dotajā tīkla topoloģijā?
Broadcast domēnu skaits ir atkarīgs no izmantotajiem maršrutētājiem un VLAN iestatījumiem.
95
114. Kas ir tīkla latency (latentums)?
Latentums ir aizture datu pārraidē, kas atkarīga no tīkla attāluma, ierīču apstrādes ātruma un pārraides metodes.
96
115. Kā tiek realizēta Ethernet sinhronizācija?
Ethernet sinhronizācija tiek nodrošināta, izmantojot clock synchronization metodēm, piemēram, 8b/10b kodēšanu, kas palīdz nodrošināt precīzu datu plūsmu.
97
116. Kas ir tīkla kolīzijas un kā tās veidojas?
Tīkla kolīzijas notiek, kad divas ierīces tajā pašā tīkla segmentā mēģina vienlaikus nosūtīt datus, kas izraisa signālu konfliktu. Ethernet tīklos tās tiek novērstas ar CSMA/CD (Carrier Sense Multiple Access with Collision Detection) protokolu.
98
117. Komutatora (switch) darbības pamatprincips?
Komutators izmanto MAC adreses, lai nodrošinātu, ka dati tiek nosūtīti tikai uz konkrētām ierīcēm tīklā, nevis uz visām. Tas samazina kolīziju iespējas un uzlabo tīkla veiktspēju.
99
118. Komutatora (switch) papildus funkcionalitāte?
Komutatori atbalsta arī VLAN (virtuālās tīkla sadales) funkcionalitāti, kas ļauj sadalīt tīklu vairākos loģiskos apgabalos, uzlabojot drošību un pārvaldību.
100
119. Kas ir ARP un kam nepieciešams šis protokols?
ARP (Address Resolution Protocol) ir tīkla protokols, kas tiek izmantots, lai pārvērstu IP adresi MAC adresē, nodrošinot pareizu datu nosūtīšanu no viena tīkla ierīces uz citu.
101
120. Ar kādu komandu var noskaidrot ARP protokola ierakstus?
Lai iegūtu ARP ierakstus, izmanto komandu arp -a (Windows) vai arp (Linux/Mac), kas parāda IP un MAC adreses piesaisti tīkla ierīcēm.
102
121. Kādi faktori ietekmē tīkla iekārtu izvēli?
Tīkla iekārtu izvēli ietekmē faktori kā: tīkla ātrums, drošība, mērogojamība, uzticamība, cena un enerģijas patēriņš.zzzzzzzzzzzzzzz
103
122. Vītā pāra (UTP) max garums no darbstacijas līdz aktīvajam elementam?
Maksimālais UTP vada garums ir 100 metri, lai nodrošinātu tīkla signāla kvalitāti.
104
123. Optiskās pārraides vides priekšrocības:
Optiskās šķiedras piedāvā lielāku pārraides ātrumu un attālumu salīdzinājumā ar vītā pāra kabeļiem, kā arī mazāku elektromagnētisko traucējumu ietekmi.
105
124. Raksturot DCE un DTE iekārtas:
* DTE (Data Terminal Equipment): Ierīces, kas piedalās datu apmaiņā tīklā (piemēram, dators).
* DCE (Data Circuit-terminating Equipment): Ierīces, kas nodrošina savienojumu starp DTE ierīcēm (piemēram, modemi, maršrutētāji).
106
125. WAN savienojuma standarti:
Standarti ietver T1, T3, E1, un E3, kas ir izmantoti, lai nodrošinātu lielas ātruma līnijas savienojumus starp ģeogrāfiski attālinātiem tīkliem.
107
126. Kas ir konsoles savienojums ar maršrutētāju, kam tas nepieciešams?
Konsoles savienojums tiek izmantots, lai piekļūtu maršrutētāja komandrindai un veiktu konfigurācijas vai diagnostiku.
108
127. Kā izveidot konsoles savienojumu ar maršrutētāju vai komutatoru?
Lai izveidotu konsoles savienojumu, izmanto seriālo kabeli, kas savieno datoru ar maršrutētāja konsoles portu.
109
128. Kādas kabelis un porti tiek izmantoti konsoles savienojuma nodibināšanai?
Izmanto seriozā DB9 kabeli vai RJ45-to-DB9 kabeli, lai savienotu datoru un maršrutētāju.
110
129. Cisco maršrutētāju un komutatoru operētājsistēma:
Cisco ierīcēs izmanto Cisco IOS (Internetwork Operating System), kas ir operētājsistēma, kas nodrošina tīkla ierīču konfigurēšanu un pārvaldību.
111
130. Ar ko veic maršrutētāju un komutatoru attālinātu administrēšanu?
Maršrutētājus un komutatorus var attālināti administrēt, izmantojot Telnet, SSH vai HTTP/HTTPS protokolus.
112
130. Kā saglabāt maršrutētāja konfigurāciju tīklā?
Maršrutētāja konfigurāciju var saglabāt tīklā, izmantojot komandu copy running-config startup-config, kas nodrošina, ka iestatījumi tiek saglabāti pēc ierīces pārstartēšanas.
113
131. Kā saglabāt maršrutētāja konfigurāciju lokāli uz datora?
Lai saglabātu konfigurāciju lokāli, izmanto komandu copy running-config tftp: vai copy running-config ftp:, kas ļauj augšupielādēt konfigurāciju uz FTP vai TFTP serveri.
114
132. Kā piešķirt maršrutētājam vārdu?
Izmantojot komandu hostname, piemēram, hostname Router1, lai mainītu maršrutētāja nosaukumu.
115
133. Kā uzstādīt konsoles paroli?
izmantojot komandu line con 0 , password [parole], komandu login lai aktivizētu to.
116
134. Kā uzstādīt šifrētu priviliģētā režīma paroli?
Izmanto komandu enable secret [parole] lai uzstādītu šifrētu paroli priviliģētajam režīmam.
117
135. Kā piešķirt IP adresi interfeisam un to aktivizēt?
Izmanto komandas interface [interfeisa nosaukums], piemēram, interface fastEthernet 0/1, un pēc tam ip address [IP adrese] [apakštīkla maska]. Aktivizē interfeisu ar komandu no shutdown.
118
136. Kā noņemt IP adresi interfeisam un to deaktivizēt?
Lai noņemtu IP adresi, izmanto komandu no ip address [IP adrese]. Lai deaktivizētu interfeisu, izmanto komandu shutdown.
119
137. Kā saglabāt maršrutētāja konfigurāciju operatīvajā atmiņā esošo konfigurāciju?
Izmanto komandu copy running-config startup-config, lai saglabātu operatīvo konfigurāciju uz starta konfigurāciju (flash atmiņu).
120
138. Kā piešķirt maršrutētājam vārdu?
Izmanto komandu hostname [vārds] režīmā global configuration.
121
139. Kā uzstādīt šifrētu priviliģētā režīma paroli?
Lai uzstādītu šifrētu paroli, izmanto komandu enable secret [parole].
122
140. Kā izmantot Cisco IOS palīglīdzekļus?
Cisco IOS piedāvā komandas kā show [komanda] vai debug [komanda], lai apskatītu informāciju par konfigurāciju vai diagnostiku.
123
141. Kā izpaužas Cisco IOS saīsinātās komandas un to pielietojums?
Saīsinātās komandas ļauj administratoriem izmantot īsākas komandas, piemēram, sh vietā show. Komandas tiek ievadītas, līdz tiek atpazīta komandas unikālā sākuma daļa.
124
142. Kā noskaidrot Cisco IOS versiju?
Izmanto komandu show version, kas parādīs informāciju par IOS versiju un citām maršrutētāja specifikācijām.
125
143. Kā aplūkot maršrutētāja esošo konfigurāciju?
Izmanto komandu show running-config, lai aplūkotu pašreizējo konfigurāciju maršrutētājā.
126
144. Kā saglabāt maršrutētāja operatīvajā atmiņā esošo konfigurāciju?
Izmanto komandu copy running-config startup-config, lai saglabātu konfigurāciju flash atmiņā.
127
145. Kā piešķirt IP adresi maršrutētājam un konfigurēt interfeisu?
Izmanto komandas interface [interfeisa nosaukums], piemēram, interface gigabitEthernet 0/0, un pēc tam komandu ip address [IP adrese] [apakštīkla maska]. Aktivizē interfeisu ar komandu no shutdown.
128
146. Kā saglabāt konfigurāciju uz Cisco ierīcēm?
Izmanto komandu copy running-config startup-config, lai saglabātu operatīvo konfigurāciju uz starta konfigurāciju (flash atmiņā).
129
147. Ar kādām komandām pāriet starp Cisco IOS dažādiem režīmiem?
Lai pārietu no viena režīma uz citu, izmanto komandas:
* enable (no user mode uz privileged mode).
* configure terminal (no privileged mode uz global configuration mode).
130
148. Kā izmantot Cisco IOS palīglīdzekļus?
Cisco IOS palīglīdzekļi ietver komandas kā show [komanda] un debug [komanda], kas palīdz administratoriem iegūt tīkla informāciju un diagnosticēt problēmas.
131
149. Kā izpaužas Cisco IOS saīsinātās komandas un to pielietojums?
Saīsinātās komandas ļauj administratoriem izmantot īsākas komandas, piemēram, sh vietā show vai conf t vietā configure terminal. Komandas tiek ievadītas, līdz tiek atpazīta komandas unikālā sākuma daļa.
132
150. Kā noskaidrot Cisco IOS versiju?
Izmanto komandu show version, lai apskatītu informāciju par IOS versiju, ierīces tipu un citas svarīgas konfigurācijas detaļas.
133
151. Kā aplūkot maršrutētāja esošo konfigurāciju?
Izmanto komandu copy running-config startup-config, lai saglabātu konfigurāciju flash atmiņā.
134
153. Kā piešķirt maršrutētājam vārdu?
Izmanto komandu hostname [vārds] režīmā global configuration.
135
154. Kā uzstādīt konsoles paroli?
Lai uzstādītu konsoles paroli, izmanto komandu line con 0, pēc tam password [parole] un login, lai aktivizētu to.
136
155. Kā uzstādīt šifrētu priviliģētā režīma paroli?
Izmanto komandu enable secret [parole], lai uzstādītu šifrētu paroli priviliģētajam režīmam.
137
156. Kā piešķirt IP adresi interfeisam un to aktivizēt?
Izmanto komandas interface [interfeisa nosaukums], piemēram, interface fastEthernet 0/1, un pēc tam ip address [IP adrese] [apakštīkla maska]. Aktivizē interfeisu ar komandu no shutdown.
138
161. Pamatdiagnostikas komandas no Cisco IOS komandrindas:
1. ping – pārbauda savienojumu.
2. tracert – nosaka maršrutu līdz galamērķim.
3. show ip interface brief – apskata interfeisu statusu.
4. show running-config – aplūko pašreizējo konfigurāciju.
139
162. Maršrutētāja pārstartēšanas komanda:
Lai pārstartētu maršrutētāju, izmanto komandu reload. Pirms tā lietošanas, pārliecinies, ka konfigurācija ir saglabāta.
140
163. Kādiem nolūkiem izmanto G4L?
G4L (Ghost for Linux) tiek izmantots, lai veiktu diska attēlu un klonēšanu Linux vidē.
141
164. Kas ir “CommandPrompt”, kā un kam to izmanto?
CommandPrompt ir Windows komandrinda, kuru izmanto, lai izpildītu tīkla, failu sistēmas un sistēmas konfigurācijas komandas.
142
165. Trīs Linux distribūciju piemēri:
1. Ubuntu
2. CentOS
3. Fedora
143
166. Trīs Microsoft operētājsistēmu piemēri:
1. Windows 10
2. Windows Server 2019
3. Windows 7
144
167. Trīs atvērtā koda projektu piemēri:
1. Linux
2. Apache HTTP Server
3. OpenOffice
145
168. Kas ir “dual-boot”?
Dual-boot ļauj instalēt un izmantot divas operētājsistēmas uz viena datora, izvēloties, kuru izmantot pie datora startēšanas.
146
169. Kā noskaidrot tīkla ātrdarbību?
Tīkla ātrdarbību var noskaidrot, izmantojot komandas ping un tracert, kas ļauj pārbaudīt savienojuma kvalitāti un ātrumu.
147
170. Kāpēc reālais tīkla ātrums (goodput) ir mazāks par izmantotās tehnoloģijas ātrumu?
Goodput var būt mazāks nekā maksimālais teorētiskais ātrums, jo tas ietver arī kļūdu labošanas procesus, tīkla sastrēgumus un protokola pārslēgšanās procesus.
