eksamens Flashcards

Question

4. Senās valsts celtniecība (3200-2400.g.p.m.ē.). | mumificēšana

Answer 1

Mumificēšana. Ēģiptieši centās saglabāt cilvēka ķermeni pēc nāves, lai dvēselei ir mājoklis pēcnāvē. Iekšējie orgāni tika izņemti, viss, izņemot smadzenes, tika ielikts lielās māla vāzēs – kanopēs – un dots līdzi mirušajam pie apbedīšanas. Četras vāzes kā četri dieva Hora dēli. Vēdera un krūšu dobumu pildīja ar sveķiem, aromātiskām zālēm, mirrēm un kanēli. 70 dienas tas tika noturēts, tad tīts lina audumā, kas piesūcināts ar dzīvnieku taukiem un augu sterīnu. Starp slāņiem lika amuletus, lai pasargātu mirušo no ļauna. Beidzamā kārtā mūmiju pārklāja ar sveķiem. Tālāk tika ietietota sarkofāgā. Sarkofāgs – kapenēs

Answer 2

Visas senās valsts kulta celtnes bija cieši saistīta ar tēlotāja mākslu, jo tā papildināja, bagātināja un atdzīvināja arhitektūru. Darbi galvenokārt bija domāti kapenēm un tā arī nekad netika izstādīti plašākai apskatei. Lai saprastu Senās valsts tēlniecību, ir jāizprot viņu pēcnāves kults – dziļi iesakņojies ticējums par aizkapa dzīvi, kas ir teju tāda pati kā virs zemes. Bija svarīgi mirušo apgādāt ar visu, kas tam bijis uz zemes un vēl būtiskāk bija neļaut ķermenim sairt, tāpēc mirušie tika balzamēti un tiem cēla kapenes. Tika uzskatīts, ka cilvēki sastāv no ķermeņa, dvēseles un dzīvības spēka, saukta par Kā. Bija svarīgi, lai pēc nāves Kā spētu atrast savu zemes čaulu – ķermeni un tajā iemiesoties. Lai Kā neapmaldītos, tika virs mūmijas (izbalzamētā līķa) sejas uzlikta portretiska maska un arī kapenēs ievietotas mirušā portretiskas statujas un ciļņi. Faronam un augstmaņiem bija zīmīgi saglabāt savu bagātību – vergus, lopus, mantu un ģimeni – arī aizkapa dzīvē, ko palīdzēja nodrošināt māksla un ticība attēlotajam. Tādēļ tēlnieki novietošanai kapenēs izgatavoja simtiem dažādas statuetes, attēlojot kalpus, vergus, zemniekus, amatniekus u.tml. Lai vairotu mirušā labklājību , uz kapeņu sienām tika darināti ciļņi, kuros attēloja darba procesus un tajos iesaistītos cilvēkus.

Answer 3

Senās valsts laikā izveidojās 2 portretiskās statujas tipi – stāvošā un sēdošā. . To tapšanā stingri tika ievērots kanons, ideālās proporcijas, leņķi, maksimāli skaidras konstrukcijas bez izteikti sīkām un nevajadzīgām detaļām. Frontāli izteiktas, mugurpusē neizteiksmīgas. Stāvošā statuja – augums taisns, frontāls, kreisā kāja mazliet izvirzīta uz priekšu, galva pacelta, skatiens vērsts tālumā. Sēdošā statuja – augums novietots frontāli, taisni, rokas simetriski saliktas uz ceļiem vai arī labā roka saliekta elkonī un piespiesta pie krūtīm, skatiens vērsts tālumā. Tā kā statujām bija jābūt ļoti līdzīgām mirušajiem, tās centās attēlot ar maksimāli precīziem sejas vaibstiem un ķermeņa plastisko formu savdabību. Statujas bija apgleznotas – vīriešiem atsegtās miesas daļas sarkanīgi brūnā krāsā, sievietēm – dzeltenīgā; mati vīriešiem melni, bet drēbes baltas. Acis lielākoties inkrustēja no alabastra, kalnu kristāliem un melnkoka. Vergu, kalpotāju, amatnieku, zemnieku u.c. vienkāršo ļaužu statuetes ir veidotas no kaļķakmens, reizēm koka un ir spilgti izkrāsotas. Šo veidošanā nebija jāievēro kanons un tajās galvenokārt cilvēki bija attēloti darba procesā, dabiskām kustībām.

Answer 4

Ļoti plaši izplatīti bija arī ciļņi – zemcilnis, kur attēls tik tikko paceļas virs plaknes un iedobtais cilnis, kur attēls ir iedziļināts akmenī, atstājot tā virsmu neskartu. Ciļņu galvenā funkcija – nodrošināt mirušajiem pēcnāves labklājību, tādēļ tajos atspoguļoja motīvus no dzīves – lauku darbu ainas, medības, zveju, ikdienas epizodes ar daudz dažādiem cilvēkiem, ainas ar šķietami reāliem notikumiem, rituālas tēmas. Ciļņiem, kas klāja farona aizlūgumu tempļa sienas un slēgtās ejas, vajadzēja arī slavināt valdnieka nopelnus valsts labā, karagājienus, cīņu ar ienaidniekiem, kara laupījumu iegūšanu, viņa drosmi un bezbailību. Ienaidnieki tika attēloti uzvarēti, dzīvnieki – bultas cauršauti. Valdnieki tika sasaistīti ar dievišķo varu – Dievi pavada, iet blakus. Faroni attēloti lielāki nekā citi – viņi pārvalda visu kompozīciju. Visas tēlotās epizodes kārtotas lentveidīgi – lenta virs lentas, aina pēc ainas. Ļoti minimāli izmantots krāsojums, dominē dzeltenie un brūnie, mazāk melnie un baltie toņi, vietām ir sarkans.

Answer 5

AIZLŪGUMA TEMPĻU TĀLĀKĀ ATTĪSTĪBA, JAUNA AIZLŪGUMA TEMPĻA TIPA IZVEIDOŠANA. Faraoni mēģināja atdarināt Senās valsts arhitektūru, tomēr vairs nebija tik lielu līdzekļu, lai celtu tādas piramīdas kā agrāk, valsts kase bija izsmelta. Līdz ar to cēla krietni mazākas piramīdas, no nededzinātiem ķieģeļiem un pildīja ar akmens šķembām un smiltīm.Arī pie šīm piramīdām būvēja aizlūguma tempļus un veidoja ansambļus, bet neizturīgā materiāla dēļ tie nespēja spītēt laika zobam un pamazām sabruka.

Answer 6

MENTUHOTEPA I CELTAIS AIZLŪGUMA TEMPLIS AR KAPENI DEILABRAHĀRĀ. Nozīmīgākā celtne Vidējās valsts pirmajā posmā. Izcila parādība sava laika arhitektūrā, jo tam raksturīgs neparasts portiku izmantojums un trīsrindu koloniāde. Saskatāms mēģinājums savienot piramīdu ar daž novadu nomarhiem tradicionālo klinšu kapeņu celtniecības principu. Celtnes centrā atradās piramīda, kuras pamatā bija dabiska klints. Piramīdu no visām pusēm apņēma trīs rindās kārtoti akmens stabi ar segumu, tāpēc tā šķita it kā izaugam no daudzkolonnu zāles jumta. Zāli no trim pusēm apjoza vaļēja galerija. Tempļa būve bija novietota uz terases, kuras priekšā atradās portiks, ko šķēla panduss. Tas veda uz otru terasi, kur atradās jau minētā daudzkolonnu zāle ar piramīdu vidū. R pusē no piramīdas veda eja atklātā pagalmā ar portikiem, bet aiz pagalma atradās otra daudzkolonnu zāle un svētnīca, kuras abas bija daļēji iecirstas klintī. Faraona apbedījuma kamera bija iecirsta klintī un atradās zem pēdējās zāles. Templis ir kā miniatūrs kosmosa modelis, kurā atklātais kolonnu pagalms simbolizē profāno pasauli, slēgtais ko sakrālo, bet noass dievišķo pasauli. 3 ir arī pilnības un mūžības simbols. Templis nav saglabājies. Ap 1900.g.p.m.ē. faraonu vara nostiprinājās, līdz ar to pieauga celtniecības vēriens. Piramīdas cēla ar lieliem, iespaidīgiem aizlūguma tempļiem, kuros plaši tika izmantotas kolonnas, terases un atklātie pagalmi. Arī tie nav saglabājušies.

Answer 7

KOLONNAS Nozīmīga loma tempļu veidola monumentalitātes un iespaida kāpināšanā bija kolonnām. Vidējās valsts laikā kolonnu formas Ēģiptes arhitektūrā bija jau sasniegušas lielu daudzveidību un guvušas plašu pielietojumu (portiki, kolonādes, kolonnu zāles). Parādījās liela izmēra zāles, ko kolonnu rindas sadalīja trīs jomos, kur vidējais joms tika pacelts augstāk par sānu jomiem. KOLONNAS & PILĀRI JAUNAS IEZĪMES Kolonnu plašāks pielietojums Vidējās valsts arhitektūrā ienesa jaunas iezīmes: 1) Kolonādes, kas apjoza tempļus un piļu terases. Kolonādes principu pirmo reizi plašāk izmanto Mentuhotepa I templī Deiralbahrā. 2) Piloni tempļu ieejas priekšā. Pilons sastāvēja no diviem blakus novietotiem milzīgiem trapeces veida akmens torņiem, starp kuriem bija iecirsta šaura eja. Ar laiku šāds ieejas veidošanas princips ieguva kanona nozīmi. Pilona priekšā parasti novietoja arī faraona skulpturālas statujas un divus obeliskus – samērā tievus, augstus stabus, kuru smailes noklāja ar mirdzošām vara plāksnēm.

Answer 8

TĒLNIECĪBA Vidējās valsts sākuma posmā turpinās tās pašas tradīcijas, kas bija Senās valsts laikā. Ar kanonu stingri reglamentētas statujas, ko novietoja kapenēs un tempļos,, veidoti un apgleznoti iepriekšējiem līdzīga rastura ciļņi, darināti sienu gleznojumi. Jaunums – daļēji šīs statujas iznāca ārā no kapeņu un tempļu sēptuvēm. Faraoniem tagad bija vajadzīgi ne tikai pēcnāves dzīvei domāti veidoli, bet visiem redzami dzīvu valdnieku iespaidīgi tēli, kas ievestu priekšstatu par faraona varenību. Īpaši šī tendence izpaudās Vidējās valsts otrajā pusē, kad valdnieki tiecās spēcīgāk apliecināt savu varu. Faraonu statujas sāka novietot tempļos blakus dievu tēliem, kā arī bieži iznest ārpus tempļu sienām. Līdz ar to palielinājās skulptūru izmēri. Radās milzīgas, masīvas faraonu statujas ar stabveida kājām un smagiem torsiem. Viena no tādām ir faraona Mentuhotepa I statuja (Kairas muzejs), kur valdnieks tēlots sēdošā pozā, ietinies dieva Ozīrisa baltajā tērpā. Līdztekus vairāk tiek iedzīvinātas faraonu individuālās iezīmes, viņu portretiskie vaibsti. Šie spēcīgie portretiskie raksturojumi savas virsotnes Vidējās valsts laikā sasniedza faraonu Amenemheta III un Senuserta III statujās. Senusreta III galva darināta no melna, slīpēta obsidiāna. —-> Tās vaibsti – skarbi, valdonīgi, dziļi dobumos iegrimušās acis un asās vaigu un lūpu līnijas stāsta par grūtu un saspringtu mūžu, par lielu dzīves pieredzi. Sejas vaibstu izteiksmīgums panākts ar rūpīgu sejas modelējumu, ar plastisko apjomu gaismēnu spēli.

Answer 9

CIĻŅI UN SIENU GLEZNOJUMI Jaunas mākslinieciskās idejas šajā jomā visspēcīgāk nāk no Vidusēģiptes, kur tolaik joprojām ļoti spēcīga bija nomarhu vara. Nomarhi spēja ap sevi pulcināt arhitektus, tēlniekus, gleznotājus un citus māksliniekus, kas cēla un greznoja viņu kapenes. Kapenes sienu gleznojumos stipri atkāpjas no kanona, īpaši darba ainu attēlojumā. Dominē dabiskums un konkrētība. Dzīvnieki daudzveidīgās pozās un kustībās, to tēlojumā izmantoti jauni krāsu salikumi, plašas toņu nianses. Krāsu klājums – plūstošāks, plastiskāks. Ikviena no gleznojuma joslām uz kapenes sienām pārsteidz ar kompozicionāla kārtojuma nobeigtību un tēlojuma konkrētību. Koka statuetes nomarhu kapenēs – izceļas ar lielu realitātes izjūtu un zināmu primitīvismu traktējumā. Kalpu, kalpoņu un citu parasto darbu darītāju tēli. Reizēm statujas sagrupētas un veido pat veselus tā laika ikdienas dzīves sižetus – zemnieki ar vēršu aizjūgiem, laivas ar zvejniekiem, bruņoti karavīri, krāšņi tērptas sievietes nes uz templi upurēšanai domātas mantas utt. Daiļamatniecība - attīstījās juveliermāksla. Joprojām darina akmens traukus, vāzes u.c. Attīstījās ornaments, kurā izmantoja papirusa un loots ziedu motīvus.

Answer 10

Tika padzīti hiksi (Šo padzīšanu vadīja Tēbu vald.). Faraonu vara daudzkārt palielinājās salīdzinājumā ar Vidus valsts faraonu nozīmi. Galvenie faraona varas atbalstītāji bija priesteri ( kaut gan tie arī kļuva par sava veida draudu, jo tie, pateicoties tempļu ziedojumiem kļuva tikpat turīgi kā faraoni) un karaspēks (faraona jaunā politika iekļāva Ēģiptes robežu paplašināšanos).

Answer 11

Iekarošanas politika deva sekojošu rezultātu : paplašinājās tirdzniecības sakari, notika tuvināšanās dažādām kultūrām, Ēģipte kļuva bagātāka. Tuvināšanās Sīrijas, Krētas un Mezopotāmijas kultūrām veicināja jaunu iezīmju rašanos ēģiptiešu mākslā (bet saglabājās arī daudzas iepriekšējo laika posmu mākslas tradīcijas). Bagātības pieauguma rezultātā valdošo slāņu virsotnē radās tieksme pēc greznības, izsmalcinātiem tērpiem, rotas lietām, dzīvojamo telpu iekārtojuma. Sakarā ar to arī mākslai izvirzījās jauni uzdevumi – tā sāka tiekties pēc krāšņuma, dekoratīvisma un izsmalcinātas elegances. Kā arī valsts bagātība veicināja celtniecības uzplaukumu visos Ēģiptes galvenajos centros.

Answer 12

! Mainījās apbedījuma veids ! Par valdnieku galveno apbedījuma veidu kļuva klintīs cirstas kapenes. Tās kapenes bija līdzīgi labirintiem, bija dažādas telpas – noliktavas, telpas sarkofāgiem, ejas. Bija arī atsevišķas telpas ( kambari), kur novietoja traukus ar valdnieka iekšējiem orgāniem un dāvanas. Tāds trauks saucas kanopa, to visbiežāk izgatavoja no alabastra. Sākotnēji orgāni tika rūpīgi skaloti, bet vēlāk iegremdēti traukos ar balzamējošo šķidrumu.

Answer 13

Par galveno arhitektūras formu kļuva dievam Amonam-Ra veltītie tempļi. Tiem pēc plāna bija izstiepta četrstūra forma un precīzs iedalījums trīs daļās: atklāts pagalms, ko apņēma kolonnas, tad sekoja daudzkolonnu jeb hipostilu zāle un beidzot svētnīca ar dievu statujām. Visas šīs daļas bija izvietotas pa horizontālo asi. Jaunajā valstī par galvenajiem kļuva dievam Amonam – Ra veltītie tempļi. Izbūvēti Nīlas labajā krastā, netālu no Tēbām.

Answer 14

Tas ir celts 16. gs. beigās p. m. ē. Tempļa arhitekts bija Sekmutons ( Senmuts). Templis atrodas Deir-el-Bahrī ielejā, netālu no Mentuhotepa I tempļa. Šo templi veido komplekss no 3 terasēm, mākslīgajiem dārziem, kuros izvietotas aptuveni 200 dievu statujas. Tempļa izkārtojums bija klasisks, sastāvot no piloniem, pagalmiem, kapličas un svētnīcas. Grīdas bija klātas ar zelta un sudraba plāksnēm, bet durvis rotātas ar bronzas inkrustācijām. Svētnīca tika izcirsta klintī. Ceļu uz templi greznoja sfinksas ar valdnieces (faraones) galvām. Deir el-Bahri templī uz vienas no kolonnām Hatšepsute attēlota kā sfinksa, kura sabradā ienaidniekus un zīmējumam blakus redzamais teksts vēsta: „Kā to darījis viņas uzvarošais tēvs”. Arī pati Hatšepsute uzrakstos šajā templī savu karagājienu Nūbijā apraksta kā Tutmosa I iedvesmotu. Tempļu kompleksa galvenā un greznākā ēkā ir valdnieces apbedīšanas templis, kuru Hatšepsute pati nosauca par „Djeser-djeseru” jeb „svētāko no visiem svētajiem”. Hatšepsutes templī uz reljefiem bija uzraksti par ekspedīciju, kuras rezultātā uz Ēģipti tika atvests zelts, eksotiskie dzīvnieki, melnkoks u.c.

Answer 15

Karnakas templis bija galvenais Amona – Ra templis un valstī augstākā svētnīca. To sāka celt jau 16. gs. p.m.ē. un turpināja vairākus gadsimtus (arhitekts – Ineni). Karnakas templis ir lielākā kulta celtne, kas jebkad ir radīta. Kolonnas temple bija milzīgas. Lielākās bija divdesmit vienu metru augstas ar vairāk nekā sešiem metriem diametrā. Aprēķini liecina, ka uz kapiteļa, kas atradās kolonnu galā, varētu nostāties simts cilvēku. Tā kā Karnakas templis bija valsts augstākā svētnīca, tad ikviens nākamais faraons centās to paplašināt un izdaiļot. Tempļa būve sākotnēji bija stingri plānota, ļoti harmoniska, bet vēlāk šo harmonisko ieceri izjauca turpmākajos gadu desmitos uzceltās piebūves – jaunas daudzkolonnu zāles, svētnīcas, daudzās vietās tempļa teritorijā izvietotie piloni, kuru skaits ar laiku sasniedza vairāk nekā desmit, pat atsevišķiem valdniekiem veltīti aizlūguma tempļi. (Celtniecība ilga vairākus gadsimtus) No Nīlas piekrastes uz templi veda plata, ar palmām apstādīta aleja, kurai abās pusēs kā sargājoši tēli bija novietotas no akmens kaltas lauvu figūras ar aunu galvām.

Answer 16

Ir nedaudz mazāks par templi Karnakā, bet arī iespaidīgs. Arī veltīts Amonam (Ra). Celtniecība ilga vairākus gadsimtus. Tas pēc sava arhitektoniskā veidojuma bija ļoti skaidrs, precīzs plānojums. Pilns ar kolonnām. Pirmajā pagalmā paceļas majestātiska centrālā kolonāde ar 14 kolonām, kuru augstums bija 20 m un kuru kapiteļi bija atvērta papirusa veidā.

Answer 17

Jaunā valsts. Amarnas periods (14.gs.p.mē.) Šis periods asocējās ar valdnieka Amenhotepa IV jeb pazīstamu ar Ehnatona vārdu valdīšanas laiku, posmā no 1351- 1334. gadam p.m.ē. 15. gadu vecumā mantoja varu no sava tēva Amenhotepa III, kur pirmos 6 gadus valdīja galvaspilsētā Tēbās. Kopā ar savu skaisto sievu Nefreteti pēctāk ieceļ citu pilsētu par galvaspilsētu- Ahetatonu, kur pēc tās uzbūvēšanas un dibināšanas 1345. gadā pārceļas kopā ar savu ģimeni. Agrā vecumā Ehnatons kopā ar tēvu daudz ceļoja, kur apguva zināšanas par valdīšanas kārtību dažādas vietās, tapēc izauga ļoti izglītots, kas nereti uzskatāms arī par neglītu un vārgu valdnieku. Tēlniecības darbi, gan rada pretēju efektu. Ehnatona valdīšanas laikā notiek reliģiskās reformas, ko par inicatoru uzskata tieši viņa sievu Nefreteti, taču tas ir diskutabls un nepierādīts arguments. Šīs reformas ietvaros mainās uzskats par vairākiem dieviem. Ehnatons uzskata, kas dievs ir sasniedzams visiem un visur, turklāt tas ir viens- Ātons, ko glezniecībā attēlo saules diskā iekšienē. Savukārt tempļi ,kas ir domāti vairākiem dieveim zaudē savu nozīmi un arī sabiedrībai ir grūti pieņemt dievu kā bezķermenisku būtni. Tapēc tiek būveta jauna pilsēta- Ahetatona, kas ir speciāli domāta pēc Ehnatona uzskatiem par reliģiju, kur centrā tiek uzbūvēts milzīgs Ātona tempļa komplekss. Tieši ši uzskata dēļ, ka dievs ir visur klātešoss templim nav bijis jumts. Mūsdienās templis slikti saglabājies, slikto materiālu izmantošanas dēļ.

Answer 18

Māksla Mūsdienās ir saglabājušies ievērojams skaists- 11 robežsatbi-stēlas, kas tika iekaltas pilsētas dibināšanai, ātona pielūgšanai. Tika attēlotas arī sadzīviskas ainas, kas līdz šim nav bijis raksturīgs senajai Ēģiptei un noveda pie atteikšanās no iepriekšējiem kanoniem. Ainās var ieraudzīt izteiktu stilizāciju, pat pārspīlējumu, dekoratīvismu. Tiek attēlotas arī Ethanons ar savu ģimeni- četrām meitām un sievu.(ģimenes un sadzīves ainas parādās) Glezniecībā savukārt attēloja dabu, bez īpaša nolūka, tikai lai akcentētu to dabiskumu un skaistumu. Ainas ar ģimeni un Nefreteti un Ehnatona porteti uzskatāmi par īpaši grafiskiem un izsmalcinātiem.

Answer 19

Tēlniecība. Par galveno tēlnieku tika uzskatīts Tutmoss, kas veidoja farona daudzos krūštēlus, portretus un Nefretetes skaisto portretu, kas ir saglabājušas līdz pat mūsdienām, ko var apskatīt Berlīnes muzejā. Portreti ir diezgan reālistiki , izteiktu zoda daļu, lūpām un šaurām acīm, pierāda gan to, ka valdnieks nemaz nav bijis tik neglīts. Savukārt valdnieka figūra bieži vien attēlota diezgan sievišķīga , ar izteiktu vēdera daļu, smalkiem pleciem un izteiktu krūšu daļu, ko var secināt,ka valdniekam tāpat kā dieviem ir jābūt bija pilnīgam( jāiekļauj sevī gan sievišķības un vīrišķibas auglība). Tajā laikā akcentēja arī dīvainības, tas kas atšķir no parastā cilvēka, to pierāda Ehnatona meitas deformētais un izteikti lielais galvaskauss, kas tajā laikā bija pat modē, un kam tādi bija, uzskatāmi bija par dievišķām radībām.

Answer 20

Tutahamona valdīšanas laiks. Pēc Ehnatona miršanas varu iegūst dēls 8 gadu vecumā- Tutanhamons. 10 gadus novalda un mirst agrā jaunībā, tā arī nesācis valdīt. Ahentatonas pilsētu izārda priesteri un iznīcina Nefretes un Ehnatona vārdus, tādejādi dzēšot liecības par pilsētu .Priesteri diktē ko darīt jaunajam Tutanhamonam un aizved atpakaļ uz Tēbām .Notiek atgriešanās pie vecām tradīcijām un reliģijas uzskatiem.Tutanhamona kapenes ir vienīgas neizlaupītās kapenes, kas ir atrastas.

Answer 21

Šajā reģionā bija maz pieejami akmeņi un koki, tāpēc ēku būvniecībā izmantoja mazapdedzinātus ķieģeļus, neizmantojot javu vai cementu, kas ir iemesls kādēļ ir saglabājies ļoti maz arhitektūras pieminekļu.uz augstām pamatnēm Lai izvairītos no plūdiem ēkas tika būvētas uz mākslīgiem paaugstinājumiem jeb platformām. Vissenākie šumeru celtniecības pieminekļi ir Baltais un Sarkanais templis Urukas pilsētā (4.gt. beigas p.m.ē.). Baltais templis tika veltīts visu dievu tēvam Anu, bet Sarkanais templis tika veltīts dievietei Inanna. Abi tempļi celti uz uzbērta paaugstinājuma. To četrstūra apjomus raksturo taisnas, stingras līnijas. Sienu plaknes šķeļ gludas nišas. Baltā tempļa sienas bijušas krāsotas baltā krāsā, bet Sarkanā - rotātas ar ģeometrisku ornamentu, ko veido apdedzināta māla naglas jeb zigati. Zigatu galviņas tika krāsotas sarkanā, baltā un melnā krāsā. No ārpuses uz tempļa augšieni vedušas divas sānos izvietotas kāpnes un pandusi. Šiem tempļiem ir bijis arī neliels atklāts iekšējais pagalms. Tempļi tika uzskatīti par dievu mājokli uz zemes

Answer 22

3. gt. p.m.ē. radās samērā sarežģīta torņveida kulta celtnes forma – zikurāts, kas pilsētas ēku kompleksā pamazām ieņēma galveno vietu un sāka dominēt pār citām celtnēm. To parasti novietoja blakus galvenās dievības templim. Zikurāts bija veidots pakāpju piramīdas formā. Zikurāta konstrukcija atgādināja Visuma uzbūves pamatprincipus vai simbolisku sabiedrības kārtu dalījumu. Celtnes platais pamats atbilda nabadzīgāko iedzīvotāju slānim, augšējā platforma, kur atradās templis, - valdniekam, augstmaņiem, priesteriem. Pastāvēja uzskats, ka uz zikurātu dievi nāk pagulēt un paēst. Kā arī zikurāta četras malas simboliski atbilst 4 debespusēm. Ar savām monumentālajām un masīvajām formām zikurāts atgādināja ēģiptiešu piramīdas. Vislabāk ir saglabājies valdnieka Ūrnamma celtais zikurāts Ūrā (3. gt. beigas p.m.ē.), kura augstums sasniedzis vairāk nekā 20 m. Tas sastāv no trim masīviem torņiem, kas novietoti cits virs cita, to apjomiem uz augšu samazinoties. Lielā, ar neapdedzinātiem ķieģeļiem un blietētiem māliem piepildītā celtne, kurā nebija paredzētas nekādas telpas vai ejas, augšā noslēdzās ar nelielu svētnīcu/templi, kurā notika reliģiskas mistērijas. Svētnīca, domājams, tika izmantota arī kā observatorija, kur darbojušies priesteri – zvaigžņu skaitītāji. Zikurāta terases savā starpā savienoja milzīgas, ārpusē ierīkotas kāpnes, kas akcentēja visas ēkas strukturālo uzbūvi. Augšup pa zikurāta kāpnēm devās svinīgas procesijas, lai izpildītu rituālus un iegūtu debesu labvēlību. Terases bija krāsotas dažādās krāsās: apakšējā – melna, vidējā – sarkanbrūna, augšējā – balta vai zila(melns simbolizē pazemi, sarkanbrūns – zemi, dzīvību, asinis, balts – debesis, dievišķumu). Svētnīca tikusi krāsota zeltītā vai gaiši zilā krāsā, tajā drīkstēja ienākt tikai priesteri, kuri atstāja tur upurus un ziedojumus.

Answer 23

10. Šumeru tēlniecība Sastopama gan monumentālā tēlniecība, gan stājtēlniecība, gan sīkplastika. Bieži sastopami dievību atveidi cilvēku, dzīvnieku vai fantastisku būtņu veidolā. Šādas skulptūras šumeri novietoja savos tempļos, lai tās viņu vietā pielūgtu dievus. Skulptūrām raksturīgas neprecīzas proporcijas un maz izstrādātas detaļas – nav individuālās portretiskās iezīmes, reizēm pietrūkst kakla, bet izceltas acis un deguns, nereti izmantoti neizturīgi materiāli. Skulptūrām raksturīgas neprecīzas proporcijas un maz izstrādātas detaļas – nav individuālās portretiskās iezīmes, reizēm pietrūkst kakla, bet izceltas acis un deguns, nereti izmantoti neizturīgi materiāli.

Answer 24

Ūras standarts (Ūras 1. dinastijas valdnieku kapenes, 27.-25.gs.p.m.ē.). 55x25,5cm. Attēlotas cīņu ainas, uzvaras gājiens, sagūstītie vergi un salaupītā manta. Ar bitumenu noklāti dēlīši pamatā, izmantota inkrustācijas tehnika attēlojumā, fona veidojumā izmantots lazurīts, figūrām – gliemežvāki un serdoliks.

Answer 25

Asīrieši apdzīvoja Irākas kalnaino apvidu, kur pastāvēja ļoti ierobežotas iespējas iegūt pārtiku, tādēļ radās milzīga nepieciešamība doties iekarojumos, lai paplašinātu auglīgās teritorijas. Asīrijai bija tolaik vislabāk apbruņotā un organizētā armija senajā pasaulē, kas rezultējās ļoti ātrā blakuszemju pakļaušanā, impērijas periodā pakļaujot pat Babilonu un Ēģipti. Asīrijas lielākās pilsētas bija Ašūra un Ninīve, bet svarīgi centri bija arī Nimrūda un Duršarukina (visas šīs pilsētas kādā Asīrijas laika posmā ir kalpojušas kā galvaspilsētas, kas nozīmē, ka tajās atrodamas lielākās un krāšņākās vadoņu pilis). Tā kā šādu impēriju noturēt bija ļoti grūti un notika nepārtraukti iekšējie nemieri (kas ir arī viens no iemesliem vajadzībai regulāri mainīt galvaspilsētu Asīrijas teritorijā, jo parasti tajās radās lielākās sacelšanās pret varu), 612. g. .m.ē. Asīriju iekaroja Babilonija savienībā ar Mīdiju.

Answer 26

Svarīgākā mākslas izpausme bija arhitektūra, caur kuru saglabājies gan vizuālās mākslas mantojums no sienu apdarināšanas, gan skulptūrām līdzīgi darinājumi, ko izmantoja ēku dekorēšanā. Asīriešu arhitektūra bija lielā mērā aizguvums no Grieķijas. Pilis parasti cēla uz pakalniem un aizsardzības nolūkā apjoza ar mūriem. Sargona II pilī Duršarukinā sienas greznoja paša valdnieka, viņa pavadoņu, dzīvnieku, dievu un spārnoto ģēniju stāvi, kā arī izteiksmīgas medību ainas, bet vārtus apsargāja milzīgas, vairāk nekā četrus metrus augstas fantastiskas būtnes ar ērgļa spārniem, vērša ķermeni un cilvēka galvu, kas no priekšpuses izskatās statiskas, taču no sāna esam kustībā (Šedu). Uz sienām attēlotie sižeti bijuši ļoti krāsaini un attēloja sapņainas cerības par vadoņa un asīriešu varenību, militāro spēku. Militārā varenība bija viens no galvenajiem mākslā aplūkotajiem tematiem. Asīrieši kā galveno celtniecības materiālu izmantoja dubļu ķieģeļus, taču pils fasādes bieži bija pārklātas ar baltu ģipša apmetumu. Vēl viena ievērojama būve ir Ašurbanipala II pils Nimrūdā, kas būvēta vairākos līmeņos un kurā sienās novērojama asīriešiem raksturīgie ciļņu rotājumi. Tāpat asīrieši būvēja arī zikurātus, no kuriem viens no pazīstamākajiem ir Nīnives zikurāts.

Answer 27

Amatniecībā jau izmantoja pat dzelzi, jo asīrieši bija apguvuši dzelzs apstrādes noslēpumus krietni agrāk par citām tautām, iespējams, pārņemot dzelzs tehnoloģiju no hetiem.

Answer 28

Krētas kultūra. Krēta kā viens no galvenajiem Egejas kultūras centriem. A. Evansa atklājumi. Krētas kultūras un mākslas savdabība. Krētas keramika, stili. Krētas tēlniecība- sīkplastika fajansā un ziloņkaulā. Dieviešu atveidojumi. Angļu arheologs Artūrs Evanss veica izrakumus, atrada Knosas pili un atklāja senāko Eiropas civilizāciju.

Answer 29

Raksturīga monumentālā glezniecība, tēlniecībā tiek izmantota sīkplastika- māls, fajanss. Knosas pils sienu gleznojumi - freskas, gleznojumi stiepās frīzes vai paneļa veidā visapkārt telpām, dominēja krāšņi, mažori krāsu salikumi, izteiksmīgi silueti. Atspoguļo pils galma dzīvi, kulta procesijas, rituālas dejas. Attēlots tauromahijas rituāls, kur spēcīgi vīriešu kārtas pārstāvji upurēja sevi vai mantoja savu spēku un veiklību uz vērša muguras. Uz gaišzaļā fona labi izceļās attēlotās dāmas ar lapseņu vidukļiem lielām acīm, sprogainiem matiem.

Answer 30

Krētas keramika- Kamāras stils- raksturīgs melns fons. Jūras stils-gaišs fons, atteloti jūras motīvi, gleznojums piekļauts trauka formi. Pils stila vāzes, piti - daudziem parādījās vēlme uzsvērt savu varenību ar masīvām monumentālām vāzēm.

Answer 31

Valdnieks Mīnojs bija augstakā dieva Zeva un daiļās Eiropas dēls. Krētieši izmantoja čūskas kā pazemes un fallisko simbolu, Daudzās rituālu ainās sievietes ir tikušas attēlotas kā čūsku priesterienes. Magone (mūžīgais miers).

Answer 32

Knosas pili sāka celt ap 2000. g.p.m.ē., būvdarbi turpinājās līdz 16. gs.p.m.ē. Pils sastāvēja no ēku kompleksa, kas aizņēma 2ha zemi. Kompleksa pamatā bija liels četrstūris, ap kuru visos virzienos grupējās dažādas celtnes, ko savienoja gaiteņi un kāpnes. Tajā ietilpa ceremoniju zāles un dzīvojamās telpas, saimniecības ēkas (klētis, keramikas darbnīcas, darba telpas u.tml.) Visu celtņu un ēku izejas vērstas uz pagalmu. Sienas būvētas no dobiem ķieģeļiem. Dzīvojamās telpas , halles, galerijas un gaiteņi pacēlās divos vai vairāk stāvos, kas bija izkārtoti pēc sarežģīta plānojuma. Telpas izgaismoja no augšas ar t.s. gaismas akām. Interjera liela loma kolonnām, kas balstīja ēkas segumu, gaismas akas un kāpņu telpas. Kolonnas tika darinātas no koka, tās bija gludas, klātas ar krāsainu apmetumu. Kolonnu stāvi uz augšu paresninajās un beidzās ar akmens kapiteļiem, kas sastāvēja no apaļa veltnīša un virs tā novietotas četrstūra plāksnes. Pilī bija labiekārtota ar ūdensvadu, mazgāšanās telpām, kanalizācijas uzsūces bedrēm un netīrumu šahtām, kā arī ventilācijas iekārta. Pilij trūkst nocietinājumu, jo tās aizsardzību nodrošināja jūras flote. Pils sienu gleznojumi - freskas, nav labi saglabājušās. Gleznojumos dominē krāšņi krāsu salikumi, , plūstoša, izsmalcināta līnija, izteiksmīgi silueti. Tematiskie gleznojumi atspoguļo galma dzīvi (svinīgas kulta procesijas, rituālas dejas). Sieviešu tēli attlēloti kā tievas figūras ar lapseņu vidukļiem, ar krāsainiem, dziļi dekoltētiem tērpiem un frizūras ar sprogām uz pieres. Viņām ir lielas acis un pussmaidā savilktas lūpas. Sienu gleznojumos bieži attēlots vērsis. Šīs kompozīcijas nozīme iespējams saistāma ar teiksmu par Mīnotauru. Ainas ar vērsi ir ļoti dinamiskas un dekoratīvi izteiksmīgas. Tiek izmantoti sarkanbrūni, spilgti zili, dzelteni un purpursarkani toņi.

Answer 33

8. gs.p.m.ē. - Grieķijā izveidojas pilsētvalstis - polisas -, kuras attīstījās individuāli. Lielākās un spēcīgakās, kā arī ļoti atšķirīgās polisas bija: - Sparta Peloponēsā (valda militāra oligarhija, tipiskie doriešu karotāji, strikti izpilda reliģiskos rituālus, lieliski meistari, ļoti organizēta un spēcīga sistēma, nav mākslinieciskās jaunrades). - Atēnas Vidusgrieķijā (spēcīgs ahajiešu kultūras mantojums, kultūras procesi attīstās daudz ātrāk, gūst materiālo nodrošinājumu un rada demokrātiju). Mākslas attīstību atbalstīja turīgākie pilsoņi, proti, Grieķijā tika ievēlēti arhonti - pilsētvalsts vecākie, kuru uzdevums ir pašiem no savas kabatas apmaksāt tempļu būvniecību, skulptūru veidošanu - tas bija gan liels gods, gan obligāta prasība. Katrs arhons bija godkārīgs - mēģināja būvēt aizvien grandiozākus, varenākus tempļus.

Answer 34

Sākot ar 10./9.gs. p.m.ē. - koka tempļiem sāk būvēt akmens pamatus (Artemīdas templis, Spartā). Bet jau vēlāk sāka plaši lietot dažādas akmens šķirtnes, galvenokārt kaļķakmeni, bet Jonijā arī marmoru.

Answer 35

Pēc Krētas-Mikēnu civilizācijas bojāejas zuda vajadzība pēc valdnieka pilīm, tāpēc galvenās celtnes kļuva tempļi, kas arī bija sabiedrības centri. Tā skaistums simbolizēja polisas varenību. Tempļus būvēja parasti pilsētas augstākajā daļā (akropolē) vai pret kalnu. Tajā atradās tā dieva statuja un tempļa ciļņos bija jāattēlo tā dievība/dieviete, kam šis templis ir veltīts. Tajā varēja ienākt tikai valdnieks ar priesteriem. Visus reliģiskos rituālus, kuros piedalās tauta, veica ārpus templim - rituāla laukumā (atradās upura altāris, upura mazgāšanas baseini, pulcēšanās vietas). Ziedojumus novietoja atsevišķi būvētajās dārgumu glabātuvēs. Nozīmīgākie grieķu tempļi sevī apvienoja 2 tradīcijas: ēģiptiešu (taisnstūris) un Mikēnu (askēze) - megarona – ahajiešu laika dzīvojamās mājas. Vēlāk vairāk parādījās tieši taisnstūrveidīgie tempļi, kurus klāj divslīpju jumts ar frontoniem abos galos un to no visām pusēm aptver kolonāde. Tā padara celtni varenu un atšķir no pieticīgajām polisas pilsoņu mājām. Taisnstūrveida templis, ko no visām pusēm ietver kolonāde - peripters („visapkārt spārnotais”). Templi, kuru aptver divkārša kolonnu rinda - dipters. Templi, kuram kolonnas bija tikai priekšā - prostils.

Answer 36

Orderis - visu arhitektūras būvformu tēlainā un konstruktīvā izbūve kopumā; balsta un pārseguma arhitektonisko elementu kārtojums noteiktā konstruktīvā un mākslinieciskā sistēmā. DORISKAIS Izveidojās arhajiskajā periodā, Peloponesas pussalā, Spartā. Viskonservatīvākais. Visizplatītākais. Raksturīgākais - samērā masīvas, resnas, smagnējas kolonnas - orderi, tām bija cieši viena otrai pieguļošas ierievas un to galā atradās vienkāršs, divdaļīgs kapitelis, uz kā balstās pārsegums – antablements, ko veidoja 3 kārtas: arhitrāvs, frīze un dzega. Kolonnām nav bāzes. Augšgalā nedaudz sašaurinās. Kolonnas stāvu grezno rievtekas – kanelūras. JONISKAIS Izveidojās klasikas periodā, Atikā un Mazāzijā. Slaidākas, vieglākas, elegantākas kolonnas (tās mēdza dēvēt par sievišķīgām), to ierievas bija seklas, tām bija 3kārtīgs pamats un grezns dekoratīvais kapitelis ar divām spirālēm. Tās greznoja, noslēdzot tās ar volūtveidīgiem (auna ragiem līdzīgiem) kapiteļiem. Frīzi veidoja nepārtraukta ciļņu josla. KORINTISKAIS Izviedojās klasikas periodā, īpaši populārs - hellēnisma periodā. Raksturīgākais - greznais kapitelis, stilizēta akanta lapas formā. Visbiežāk izmantoja iekšējā interjerā. Izmantoja Maķedonijas Aleksandrs sava mājokļa dekorēšanai. JONISKAIS Izveidojās klasikas periodā, Atikā un Mazāzijā. Slaidākas, vieglākas, elegantākas kolonnas (tās mēdza dēvēt par sievišķīgām), to ierievas bija seklas, tām bija 3kārtīgs pamats un grezns dekoratīvais kapitelis ar divām spirālēm. Tās greznoja, noslēdzot tās ar volūtveidīgiem (auna ragiem līdzīgiem) kapiteļiem. Frīzi veidoja nepārtraukta ciļņu josla. DORISKAIS Izveidojās arhajiskajā periodā, Peloponesas pussalā, Spartā. Viskonservatīvākais. Visizplatītākais. Raksturīgākais - samērā masīvas, resnas, smagnējas kolonnas - orderi, tām bija cieši viena otrai pieguļošas ierievas un to galā atradās vienkāršs, divdaļīgs kapitelis, uz kā balstās pārsegums – antablements, ko veidoja 3 kārtas: arhitrāvs, frīze un dzega. Kolonnām nav bāzes. Augšgalā nedaudz sašaurinās. Kolonnas stāvu grezno rievtekas – kanelūras. JONISKAIS Izveidojās klasikas periodā, Atikā un Mazāzijā. Slaidākas, vieglākas, elegantākas kolonnas (tās mēdza dēvēt par sievišķīgām), to ierievas bija seklas, tām bija 3kārtīgs pamats un grezns dekoratīvais kapitelis ar divām spirālēm. Tās greznoja, noslēdzot tās ar volūtveidīgiem (auna ragiem līdzīgiem) kapiteļiem. Frīzi veidoja nepārtraukta ciļņu josla. KORINTISKAIS Izviedojās klasikas periodā, īpaši populārs - hellēnisma periodā. Raksturīgākais - greznais kapitelis, stilizēta akanta lapas formā. Visbiežāk izmantoja iekšējā interjerā. Izmantoja Maķedonijas Aleksandrs sava mājokļa dekorēšanai.

Answer 37

Apollona lielais templis (Korintā) Sasniedza lielu arhitektonisko pilnību. Tas ir doriskā stila peripters, pēc plānojuma nedaudz izstiepts taisnstūris. Abas gala fasādes rotā 6 kolonnas, bet sānu fasādes – 15 kolonnas. Redzama precīza detaļu saskaņotība un cildena harmonija. ``` Apollona templis (Delfos) Uz turieni devās varoņi pirms došanās karā, tur mita Delfu orākuls, viņa gribu pauda priesteriene Pītija (pareģoja nākotni). Šo vietu grieķi uzskata par pasaules nabu jeb pasaules asi. ``` Artemīdas templis (Efesā) Kļuva slavens ar saviem lielajiem apjomiem, kā arī ar māksliniecisko apdari. Pēc uzbūves dipters – visgreznākais no grieķu tempļa veidiem. Apņemts ar dubultu kolonnu rindu, vairākas kolonnu rindas arī tempļa iekšpusē ``` Zeva templis (Olimpā) Centrs, kas saistīts ar reliģiskiem rituāliem. Šeit 776.gp.m.ē. notika pirmās Olimpiskās spēles (ik pēc 4g.), tas kļuva par galveno kulta vietu. ``` ``` Poseidona templis (Pestumā) No kaļķakmens celts doriskā stila peripters ar 6 kolonnām katrā gala fasādē un 14 kolonnām abās sānu fasādēs. Tempļa iekšpusē 2 kolonnu rindas dala telpu trīs jomos. To jau var uzskatīt par pārejas formu no arhaikas posma uz klasisko posmu. ```

Answer 38

Arhaikas laikmets – periods Vidusjūras reģionā no 8. gs.p.m.ē. līdz 6. gs.p.m.ē. Raksturīga intensīva sengrieķu kultūras un mākslas attīstība.

Answer 39

frontāls nostatījums, svinīga poza, stilizēta, nedzīva sejas izteiksme. • Arhaikas laikmetā nozīmīgākā tēlniecības forma bija kuross – vīrieša kailfigūra. Nebija nozīmes reālistiskam cilvēka attēlojumam, attēloja tā ideālu. Ap 6.gs.p.m.ē. vidu kurosu attēlojums kļuva reālistiskāks un dzīvīgāks. • 7. – 6. gs.p.m.ē. attīstījās polihromijas izmantojums – statujas krāsoja.

Answer 40

Frīze – josla ēkas augšējā horizontālā daļā virs kolonnām.

Answer 41

Frontons – ēkas fasādes trijstūrveida augšdaļa, ko norobežo jumta slīpnis.

Answer 42

Kora – jaunas sievietes skulptūra.

Answer 43

Metopa – doriskā ordera frīzes elements akmens vai keramiskas plāksnes veidā, kas aizpilda starpas starp diviem triglifiem.

Answer 44

Cilvēka tēla atveidojums grieķu klasikas posma tēlniecībā * Tematika – dievi, varoņi, cildeni pilsoņi, atlēti, sižeti no mītiem un eposiem. * Tēli veidoti izteiksmīgi gan darbībā, gan miera stāvoklī. * Rodas interese par cilvēka individualitāti, cilvēki tiek atveidoti gan pilnā augumā, gan krūšutēlos. * Tēlnieka Mirona diska metējs “Diskobols” ataino grieķu tēlnieku prasmi atveidot sarežģītas kustības.

Answer 45

Apaļskulptūra - 5.gs.p.m.ē. izstrādāja principus cilvēka attēlošanai – iegarena, ovāla seja, "taisna pieres un deguna līnija, slaidi uzacu loki, pilnīgas lūpas, mierīga vaibstu izteiksme. Skaista, līdzsvarota, harmoniska cilvēka tēls kļuva par grieķu klasiskās mākslas galveno tēmu.

Answer 46

Dažas no Atēnu akropoles ievērojamākām sastāvdaļām: 1) Atēnas Jaunavas statuja Partenonā un Atēnas karotājas statuja ārpus tempļa; 2) Atēnas bronzas statuja. Iepretim vārtiem, 9 m augsta. Veidojis grieķu tēlnieks Fīdijs. Domājams, ka Partenona austrumu pusē bija novietota masīva Atēnas statuja no zelta un ziloņkaula.

Answer 47

Svarīgs - nevis tēla individualitāte vai raksturs, emocijas, bet gan tā idealizētais ķermenis. Tiek meklēts veids, kā “ideāli atveidot ideālu ķermeni”. Tikai atlētisks kaila vīrieša augums tiek uzskatīts par “skaistu”. Šo ideālo meklē ar “zelta griezuma” palīdzību; arī ar pievēršanos proporciju pētīšanai - ķermeņa garums = 7 galvas, pēdas garums = sejas garums, utt.; Par ideālām tiek uzskatītas mandeļveida acis ar slaidām uzacīm, maiga, ovāla seja, mierīgi vaibsti; no pieres uz degunu jāved taisnai līnijai, utt. Tēlniecībā tiek meklēti jauni tehniskie risinājumi, kā panākt, lai smaguma centrs atļautu veidot sarežģītas kompozīcijas. Tēmu loks: mitoloģiskie tēli, varoņi, dievi + atlētu statujas (Olimpisko spēļu uzvarētāju slavinājums) + vēsturiskas personības no Trojas kara motīviem Saglabājusies lielākoties tikai arhitektūra un tēlniecība – un arī par to bieži varam spriest vien no Senās Romas kopijām. Glezniecība nav saglabājusies gandrīz nemaz (tuvākais ir Pompeju sienu gleznojumi, bet tā nav gluži Senā Grieķija, tāpēc ar to nevar veikt secinājumus)

Answer 48

Tātad – Olimpisko spēļu uzvarētāju slavinājums. Olimpiskās spēles notika reizi 4 gados no 8. gs beigām p.m.ē. līdz mūsu ēras 4. gs beigām. Kopā 293 reizes, nekad neizlaižot, pat kara un nemieru laikā. Uz to norisi pulcējās cilvēki no visas Grieķijas, lai piedalītos vai vērotu kā skatītāji. Tātad Olimpiskās spēles bija ļoti ievērojams un nozīmīgs notikums visas Senās Grieķijas kultūrs kontekstā. Par godu spēļu uzvarētājiem tika celtas statujas. Galvenais šo statuju nolūks bija izcilos atlētus cildināt – par mērķi kļuva izcelt fiziski spēcīgu, nobriedušu, bet vēl nenovecojušu ķermeni, kustību un formu daudzveidību, sarežģītību, un ar rūpīgu izvēloties tādas pozas, kas izceļ muskuļu grupas un ķermeņu porpociju “skaistumu”.

Answer 49

Mīrons. Pārstāv agro klasikas periodu - ~5. gs vidus p.m.ē.Strādāja bronzā, taču, diemžēl, darbi atpazīstami tikai pēc aprakstiem un romiešu kopijām. Raksturojums: brīvi pārvaldīja ķermeņa plastiku un ļoti sarežģītas kustības. Darbojās galvenokārt Atēnās un Olimpijā. Diskobols (tulk. “Diska metējs”) Nav saglabājies oriģināls – tikai vairākas kopijas. Veltīts kādam uzvarētājam, taču bez individuāla raksturojuma iezīmēm. Uzsvērts sporta veidam raksturīgais maksimālais saspringums tieši starp diska saķeršanu un tā metienu. Poza – teju neiespējama, ar nolūku radīt iespaidu par šo saspringumu, ne obligāti attēlojot reālo momentu. Atlēta augums ir idealizēts. ! Interesanti: izmanto “hiazma pozu”, kontrapostu, lai izlīdzinātu smaguma centrus – un tātad tēlnieks varētu atļauties pozu veidot sarežģītu. Atēna un Marsijs Atēnu akropoles sastāvdaļa. Arī saglabājušās tikai kopijas. Attēlots mīts par Atēnu un Marsiju. Atēna esot izgudrojusi stabuli un to izcili spēlējusi, bet satīrs Marsijs esot reiz apgalvojis, ka, kad Atēna to spēlē, viņa izskatoties neglīti ar piepūstiem vaigiem. Aizvainojumā Atēna esot stabuli nometusi zemē un nolādējusi, ka, kas to pacels, tas mirs nelabā nāvē – Marsijs to esot pacēlis. Vēlā, citā mītā, šis pareģojums piepildās. ! Neparasti - attēlotas emocijas. Marsija pārsteigums un Atēnas aizvainojums, spīts Fīdijs. Darbojies Atēnu valdnieka Perikla valdīšanas laikā – vēlāk guvis atzinību visas Senās Grieķijas platībā. Nopelni: darbs pie Atēnu Akropoles atjaunošanas un pārbūves. Raksturojums: darbos uzsvēris diženumu, varenību, garīgo spēku, arī valdzinājumu. Darbojies gan stājtēlniecībā, gan arī ar monumentālo tēlniecību Partenona apdares vadīšanā. Nozīmīgākie darbi: Atēnas Partenas statuja. Saglabājušās tikai kopijas un apraksti. Milzīga! 12 m augsta. Ārkārtīgi grezna: rotāta ar ziloņkaula plāksnītēm un zeltu, acis inkrustrētas ar dārgakmeņiem. Izstieptā rokā Atēna tur uzvaras simbolu: dievietes Nīkes statuju, un viņas bruņcepuri rotā grifi. Pie vairoga guļ čūska, vēl viens Atēnas simbols, arī rotāts ar dārgakmeņiem. Iespaidīga, jo atradās tieši pie ieejas Akropolē – tātad ar mērķi pārsteigt ienācējus ar savu varenību. Zeva statuja Olimpijā. Saglabājušies tikai apraksti. Līdzīgi kā Atēnas statujai – vairāk kā 12 m augsta, rotāta ar ziloņkaulu, zeltu un dārgakmeņiem. Rokās tur scepteri un uzvaras dievietes Nīkes atveidu. Uzskatīts par vienu no 7 antīkās pasaules brīnumiem Polikleits. Pazīstams ar savām atlētu skulptūrām. Bijis ne tikai tēlnieks, bet arī autors rakstu darbiem. Viens no tiem: “Kanons”, kur aprēķina, precizē un izkopj “likumus”, ar kuriem panākt ideālu ķermeņa atveidu pēc klasikas periodā valdošās estētikas. Attīsta kontraposta pozu – tēlam izvirzot vienu kāju uz priekšu, tiek radīta ilūzija par kustību, dinamiku; nereti, lai statuja šādi nezaudētu līdzsvaru, tiek izmantots papildus elements smaguma centra balansēšanai – piemēram, koka stumbrs pie kājām. ! Līdzība starp kontrapostu un cilvēka atveidojumu Senās Ēģiptes mākslā. Dorifors (tulk. “Šķēpnesis”) Izteikts kontraposta pozas piemērs. Jāievēro – plecu un gurnu līnijas nav paralēlas, tās ir izliektas pretējos virzienos, tā radot dinamiskas, dzīvīgas pozas iespaidu. Līdzīgi arī Diadumena (tulk. “Jauneklis, kas sien lakatu”) statujā Prāksitels. Vēlās klasikas periodas pārstāvis – tātad dzīvojis pārejas periodā uz hellēnismu, kad tēlnieki vairāk sākušies pievērsties cilvēka iekšējai pasaulei, jūtām, pārdzīvojumam. Prākistels izcēlās ar jau smalkāku modelējumu, savos darbos uzsverot noskaņu, arī misticismu, pašapceri. Satīrs atpūtas brīdī. Saglabājušās tikai kopijas. Ļoti dabiska un atvērta poza, satīru atveidojot kā bezrūpīgu, laisku jaunekli ikdienišķā situācijā – atpūšoties, atspiežoties pret koka stumbru un šķietami par ko sapņaini domājot Knidas Afrodīte. Viena no slavenākajām Prāksitela statujām – mīlestības dievieta Afrodīte, kas gatavojas peldei. Saglabājušās tikai kopijas. Maigs, liegs modelējums ar apaļotām formām – ne miņas no tā modelējuma, kas izmantots iepriekš cildināto atlētu atveidojumā. Svarīgi – pirmā sievietes kailfigūra Senās Grieķis tēlniecības vēsturē. Skops. Vēlās klasikas perioda pārstāvis – savos darbos uzsver spēcīgas emocijas, pārdzīvojumu. Izcili izkopj portretu mākslu – viņa daiļradei raksturīgas kaislīgas formas, bet ar maigiem, klasiskiem sejas vaibstiem, iekritušām acīm. Visbiežāk pievērsies tieši mitoloģiskiem tēliem. Arejs. Netipiski – kara dievs Arejs attēlots ar smalku, graciozu modelējumu, tēlam domīgi veroties tālumā. viena no pirmajām statujām Senās Grieķis mākslā, kas attēlota sēžot Dejojošā menāda – saglabājusies tikai daļa no plašāka ansambļa. Ļoti ekspresīva poza! Tēls attēlots kaislīgā dejā, vaibstos – spilgtas emocijas

Answer 50

● Kulta celtnes jau no 7. – 6. gs. p.m.ē. ● Akropoles pārbūve uz pašreizējo izkārtojumu – sākas ap 450. g. p.m.ē. – Perikla valdīšanas laikā – klasiskais laikmets ● Pārbūvi vada tēlnieks Feidijs/Fīdijs ● Plānojums asimetrisks – ietekmē pakalna neregulārās kontūras, nevienāds augstums. ● Apkārt nocietinājumi – vajadzības gadījumā nodrošina patvērumu lejas pilsētas iedzīvotājiem

Answer 51

● Galvenās ēkas ○ Ieejas vārti – Propileji ■ arhitekts – Mnēsikls ■ 2 doriska stila portiki ■ joniskas kolonnas ■ 2 sānu paviljoni – gleznu galerija un bibliotēka ○ Nīkes templis ■ arhitekts – Kalikrats ■ atrodas pirms ieejas vārtiem ■ celts godinot uzveru pār persiešiem ■ gan novērošanas postenis, gan svētnīca uzvaras dievietei Nīkei ■ tips – amfiprostils ○ Partenons ■ arhitekti – Iktīns un Kalikrats ■ galvenais objekts – atrodas augstākajā vietā, izcilākā grieķu klasikas posma celtne ■ templis dievietei Atēnai ■ doriskais stils, bet kolonnu un antablementa proporcijas izmainītas, padarot to templi vieglāku un graciozāku ■ galvenā telpa (naoss) 2 daļās ■ rietumos – dārgumu krātuve ■ lielākā, austrumos – atradās Atēnas statuja ■ tips – peripters ○ Erehteons ■ arhitekts – nezināms ■ atrodas vissvētākajā vietā – tur dievi sacentušies par varu Atēnās – Poseidons klintī atstājis trejzara zīmes, Atēna iestādījusi olīvkoku. ■ nosaukums no Erehteja – mītiskā Atēnu valdnieka ■ svētnīca gan Atēnai, gan Poseidonam ■ sengrieķiem neraksturīga celtne ■ asimetriska ar 3 dažādiem ieejas portikiem ■ telpas 2 līmeņos ■ Dienvidu portikā kolonnu vietā kariatīdes – jaunavu tēli

Answer 52

``` ● Statujas ○ Atēnas karotāja ■ pretī Propilejiem ■ tēlnieks – Fīdijs ■ atlieta bronzā ■ 9 m augsta ■ Atēna attēlota kā karotāja ar bruņucepuri un šķēpu – simbolizē Atēnu militāro spēku un neuzvaramību ○ Atēna jaunava – sargātāja ■ atrodas Partenonā ■ tēlnieks – Fīdijs ■ modelēta no koka, seja un ar apģērbu neapsegtās daļas pārklātas ar ziloņkaula plāksnītēm; apģērbs un ieroči – no zelta – noņemamas, jo ik pēc 4 gadiem pārsvēra (ap 2000 kg) ■ 12 m augta; labajā rokā Nīkes statuja, kreisajā – šķēps, pie kājām – vairogs ```

Answer 53

○ Partenons no citiem sengrieķu tempļiem izceļas ar tajā iekļauto skulptūru daudzumu un kvalitāti ■ Metopās skulptūras ar Trojas kara, Atēniešu un Amazoņu, lapitu un kentauru, dievu un milžu cīņu ainas ■ Frontonos Atēnas dzimšana un Atēnas un Poseidona sacensība ○ Arī kariatīdes Erehteonā

Answer 54

ĒĢIPTE: atradās lielvalsts Aleksandrija - hellēnisma kultūras centrs. MILĒTA: viena no Mazāzijas pilsētām. PERGAMA: lielvalsts Mazāzijā - hellēnisma kultūras un mākslas centrs. EFESA: svarīgākā lielpilsēta senajā Vidusjūrā. RODA: sala, kuras galvaspilsēta ir Atēnas - galvenais politiskais un ekonomiskais, kā arī izglītības centrs. ANTIOHIJA: lielvalsts Sīrijā - hellēnisma kultūras centrs.

Answer 55

Svarīgi attēlot traģisko, dramatisko. Bieži vien, demostrē nāves mirkli (arī Romas mākslā). Ne tikai attēlo kustību procesā, bet arī notikumu. - Klasiskā skaistuma atklāsme (aizgūts no zelta laikmeta, proti, no Polikleita, bet, it īpaši, no Feidija mākslas pamata). Idealizēti tēli. - Mazu bērnu un vecu ļaužu atveidojums. Grieķi iemācās cilvēku atveidot ļoti realistiski. - Daudz dažādu fizisku īpatnību atklāsmes. Grieķi vairāk nebaidās attēlot cilvēku ar fiziskiem traucējumiem un fiziskām nepilnībam (kropli). Androgēnās būtnes gan sieviešu, gan vīriešu, gan transgēnos atveidojumos.

Answer 56

Zeva altāris, Pergams muzejs, Berlīnē. Monumentāla konstrukcija, 20.gs.p.m.ē. sākumā. - Altāra ārējo bāzi vainagoja frīze, kuras cilnī bija attēlota antīko mītu Gigantu un Olimpijas dievu cīņa. - Uz iekšējā pagalma sienām atradās vēl viena frīze, kas bija izvietota augstāk un aptvēra īsto altāri, kas, savukārt, bija kāpņu galā. - Augšējā frīzē (kas ir sliktāk saglabājusies), bija attēlotas scēnas no Pergamas pilsētas dibinātāja Telefa dzīves. Samotrākes Nīke (2.gs.p.m.ē.) - mūsdienas atrodas Parīzē, Luvrā. No marmora veidota skulptūra - oriģināls.

Answer 57

LAOKONTS (tēlnieki - Āgesandrs, Polidors, Atēnodors) MĒLES AFRODĪTE (tēlnieks - Āgesandrs)

Answer 58

Trauki galvenokārt tika gatavoti no māla. Savukārt trauki no metāla bija tikai bagātniekiem, jo metāla bija maz, un tas bija dārgs. 8. - 9. gs. p.m.ē. vāžu apgleznošanā raksturīgi, diezgan neizteiksmīgi ornamenti sakārtoti šaurās horizontālās joslās, kā arī stilizēti dzīvnieki. Ar 5. gs. p.m.ē. sākās sengrieķu keramikas uzplaukuma laiks. Šajā laika periodā ornaments kļuva par pieticīgu ietvaru trauka vidusdaļā, kur mākslinieks meistarīgi, grafiski risinātā figurālā kompozīcijā izklāstīja kādu mitoloģisku, sadzīvisku vai arī sacensību tēmu. Laikam ritot šie zīmēju mainās. Tādā veidā viņi dokumentēja grieķu vēsturi, mītus, leģendas un reālo dzīvi.

Answer 59

melnfigūru - Ap 6. gs. vidu p.m.ē. "tepiķu stilu" sāka aizstāt jaunais - melnfigūru stils. Melnfigūru stils veidojās no tā, ka tagad oranžsarkani ietonētu māla virsmu apgleznoja ar laku, kas pēc apdedzināšanas kļuva spīdīgi melna. Kontūras tika iekrāsotas ar baltu krāsu, bet atsevišķas detaļas pat ieskrāpētas. Melnfigūru stila vāžu apgleznojumos dominē cilvēku figūras - tika gleznotas daudzfigūru kompozīcijas, kurās pārsvarā attēloti mīti par dievu un varoņu dzīvi, ainas no Homēra poēmām un Hērakla varoņdarbi sarkanfigūru - ar melnu laku tika ieklāts viss trauks, atstājot sarkanas tikai figūras, kas uzsvēra melnās apģērba līnijas un citas detaļas, glezniecisks stils, ne vairāk kā 3 personas. Vens no pazīstamākajiem sarkanfigūru stila vāžu apgleznotājiem bija Eifronijs, kura zīmētās figūras izceļas ar sevišķām individuālā raksturojuma iezīmēm. No Eifronija radītā krātera apgleznojuma "Hērakla cīņa ar Anteju" laužas ārā spēcīgs emocionāls pārdzīvojums, kas radīts, grieķu varoni Hēraklu pretstatot raupjajam spēkavīram Antejam - jūras dieva Poseidona un zemes mātes Gajas dēlam, kas gūst spēku saskarsmē ar savu māti zemi.

Answer 60

Vispopulārākā no vāžu tipiem bija amfora (trauks ar diviem rokturiem), bija dažādos izmēros, kurā glabāja eļļu vai vīnu. Tieši amfora bija galvenā balva Olimpisko spēļu uzvarētājiem. Saviem mirušajiem grieķi nesa baltus lekitus. Senajā Grieķijā nāves krāsa bija balta. Grieķi nesēroja par mirušajiem, bet apzinājās, ka tie nokļuvuši mūžības, tātad baltajā pasaulē. Savus mīļos viņi centās atcerēties tikai ar labu un viņu simbols bija balts lekits. Vēl šīs vāzes izmantoja eļļas dažādu smaržvielu uzglabāšanai. Hidrijas labi piemērotas ūdens pārnēsāšanai, jo pilnu trauku var nest divatā, bet tukšu - novietot uz galvas, pieturot aiz trešās joslas. Bet kā dzeramtrauku grieķi izmantoja zemo un lēzeno kiliku.

Answer 61

Ap 9. gs. p.m.ē. ieviesās meandra ornaments (nosaukums radies no Mazāzijā tekošās līkumotās upītes Meandras) - lauzītas vai liektas līnijas veidā darināts ģeometrisks raksts ar izlocījumiem. Šis ornaments vēlāk ieviesās visā Grieķijas mākslā. Ap 8. gs. p.m.ē. ģeometrisko ornamentu sāka papildināt ar cilvēku un dzīvnieku vienkāršām stilizētām figūrām. Cilvēkus attēloja tikai siluetā (siluets - vienā krāsā veidots plakans kāda objekta attēls uz citas krāsas fona), galvu parādīja profilā, ķermeni - pretskatā, kājas - profilā.

Answer 62

Ģeometriskais stils(10gs) Melnā krāsa pārsvarā, Diptila vāzes(aptuveni 1,5 m augsti trauki, visbiežāk amforas vai krātera veidā, kas kalpojuši par kapu pieminekļiem aristokrātisko dzimtu pārstāvjiem.). Ap 9. gs. p.m.ē. izplatījās ģeometriskais stils, kura ietvaros vāzes tika rotātas ar ļoti dažādiem ģeometriskiem ornamentiem: līkločiem, trijstūriem, apļiem, pusapļiem, četrlapu rozetēm u.c. ● Matemātiskais apreķins nozīmēja harmoniju ● Ģeometriskā stila racionālismus veicināja racionālās domāšanas attīstību ● Ģeometriskajiem ornamentiem arī bija sava nozīme - ∆ - dievs, pasaules kalns; ⃝ - ūdens, saule, kosmoss; □ - zeme; - sieviete, dzemde; - bezgalības koncepts Ap 9. gs. p.m.ē. ieviesās meandra ornaments (nosaukums radies no Mazāzijā tekošās līkumotās upītes Meandras) - lauzītas vai liektas līnijas veidā darināts ģeometrisks raksts ar izlocījumiem. Šis ornaments vēlāk ieviesās visā Grieķijas mākslā. Ap 8. gs. p.m.ē. ģeometrisko ornamentu sāka papildināt ar cilvēku un dzīvnieku vienkāršām stilizētām figūrām. Cilvēkus attēloja tikai siluetā (siluets - vienā krāsā veidots plakans kāda objekta attēls uz citas krāsas fona), galvu parādīja profilā, ķermeni - pretskatā, kājas - profilā.

Answer 63

*Orientālais stils (7gs) Mēģina imitēt Austrumu motīvus, blīvs austrumniecisks raksts. Sākot ar 7. gs. vidu p.m.ē. (līdz pat 6. gs. 1. pusei p.m.ē.) vāzes tiek apgleznotas t.s. "tepiķu" jeb "orientālajā stilā", kur dominē Ēģiptes un Seno Austrumu motīvi - palmetes, lotosa ziedi un pumpuri, kā arī dzīvnieku stilizēti atveidi. Ainas ar soļojošu lauvu, kalnu kazu, panteru un vēršu siluetveidīgām figūrām, tāpat kā iepriekš, kārtotas joslveidīgi visapkārt traukam, savukārt brīvās vietas starp joslām aizpildītas ar izmētātu augu motīviem - rozetēm, ziedu vijumiem, kas kopumā rada raiba paklāja iespaidu (no kā arī stila nosaukums). Gleznojums veikts uz gaiši dzeltena trauka fona ar brūnu vai melnu laku, vietumis ienesot tumšsarkanus vai baltus akcentus.

Answer 64

Aizgājējiem dod līdzi lietas, kas neieciešamas nākamajā dzīvē. Gan tumulos, gan klinšu kapenēs līdzīga sistēma. Kapeņu ceentrā ass, kolonna, kas savieno debesu un pazemes sfēras.

Answer 65

Kapeņu zīmējumi (freskas tehnikā) – atainoti dzīves līksmie brīži, jo tāda būs arī pēcnāves dzīve – mūžīgie svētki. Daudz dejotājas, spēles, dzīres (“kuras apkalpo kaili kalpi, reizēm savā starpā nododas mīlas priekiem”, “no vīna dzeršanas dažam labam slikta dūša, arī to attēlo”. Viss ļoti harmoniski.

Answer 66

Lauveņu kapenes - Griesti ir nokrāsoti ar dambretes rakstu, uz centrālās sienas abās altāra pusēs viens pret otru stāv divas lauvenes ar noapaļotiem tesmeņiem, zemāk ir milzīgs trauks ar vīnu, blakus ir mūziķi un dejotāji, uz sānu sienām ir nokrāsotas sešas kolonnas.