Galvas smadzenes Flashcards
(58 cards)
Galvas smadzenes attīstās
no nervu caurulītes kraniālā gala. Attīstības sākumā nervu caurulītes gals paplašinās, tad sadalās 3 pūšļos - prosencephalon (priekšējās smadzenes), mesencephalon (vidussmadzenes) un rhombencephalon (rombiskās smadzenes). Pēc tam prosencephalon dalās par telencephalon (gala smadzenes) un diencephalon (starpsmadzenes). Rhombencephalon sadalās par metencephalon (mugurējās smadzenes) un myelencephalon (papildsmadzenes). Veidojas 5 pūšļi. Pats nervu caurulītes dobums kļūst par atsevišķiem galvas smadzeņu dobumiem, kuri savienoti savā starpā.
Truncus encephali -
smadzeņu stumbrs, ko veido iegarenās smadzenes, tilts un vidussmadzenes.
MEDULLA OBLONGATA s. BULBUS - iegarenās smadzenes
Iegareno smadzeņu ārējais apraksts
Medulla oblongata atrodas fossa cranii posterior, pieguļ pie clivus. To garums ir aptuveni 2,5 cm. Pēc formas tās atgādina konusu ar nošķeltu virsotni, kas ar pamatni vērsts pret tiltu, bet uz leju foramen magnum līmenī pāriet par muguras smadzenēm. Priekšpusē tās saskaras ar tiltu (pons) un vidējām smadzenīšu kājiņām (pedunculi cerebellares medii). Iegarenajām smadzenēm ir labi izteikta ventrālā un dorsālā virsma.
Uz iegreno smadzeņu ventrālās virsmas, kas pieguļ pie clivus, ir 5 rievas:
fissura mediana anterior,
sulcus anterolateralis dexter et sinister,
sulcus posterolateralis dexter et sinister.
Starp fissura mediana anterior un sulcus anterolateralis atrodas garenisks valnītis - pyramis. Starp sulcus anterolateralis un sulcus posterolateralis ir ovāls paaugstinājums - oliva.
Iegareno smadzeņu ventrālajā virsmā
no smadzenēm iznāk no IX līdz XII galvas smadzeņu nervu pārim. Uz sulcus posterolateralis smadzeņu virsmā parādās vagus grupas nervi: IX - n. glossopharyngeus, X - n. vagus un XI - n. accessorius; pa sulcus anterolateralis smadzenes atstāj XII - n. hypoglossus.
Iegareno smadzeņu dorsālā virsma
augšējā daļa ir platāka un piedalās rombveida bedres - fossa rhomboidea veidošanā. Apakšējā daļa ir šaurāka. Pa viduslīniju iet sulcus medianus posterior. Starp sulcus medianus posterior un sulcus posterolateralis ir valnīši, ko veido fasciculus gracilis un fasciculus cuneatus. Fasciculus gracilis beidzas ar pauguriņu - tuberculum gracile, fasciculus cuneatus beidzas ar tuberculum cuneatum, kas atrodas laterāli no tuberculum gracile. Dorsālās virsmas augšējās daļas malas ir sabiezinātas un izveido apakšējās smadzenīšu kājiņas - pedunculi cerebellares inferiores, kas savieno iegarenās smadzenes ar smadzenītēm.
Iegarenās smadzenes sastāv no
substantia grisea et substantia alba. Atšķirībā no muguras smadzenēm pelēkā viela nav koncentrēta vienā kopējā masā, bet ir izkaisīta atsevišķos kodolos visā baltajā vielā.
Nucleus gracilis un nucleus cuneatus
Nucleus gracilis atrodas tuberculum gracile. Nucleus cuneatus atrodas tuberculum cuneatum. Abos kodolos ir apzināto proprioceptīvo jeb dziļo sajūtu un daļēji taustes ceļa otrie neironi.
Nucleus olivaris
atrodas olīvā. Ietilpst vairākie kodoli. Saistīti ar līdzsvara regulāciju
Nuclei reticulares -
retikulārās formācijas šūnas, kurā ietilpst vairākas šūnu grupas. Retikulārā formācija piedalās smadzeņu uzbudināmības regulēšanā. Tīklainajā veidojumā atrodas dzīvībai svarīgie centri, tādi kā elpošanas un sirdsdarbības centrs. Smadzeņu stumbra retikulārās formācijas funkciju traucējums var izsaukt apziņas zudumu.
Iegareno smadzeņu balto vielu veido
augšupejošie un lejupejošie vadīšanas ceļi
Iegareno smadzeņu augšupejošie vadīšanas ceļi
- Fasciculus gracilis, fasciculus cuneatus
- Fibrae spinothalamicae (lemniscus spinalis)
- Tractus spinocerebellaris anterior
- Tractus spinocerebellaris posterior
- Tractus vestibulocerebellaris
- Tractus olivocerebellaris
Fasciculus gracilis, fasciculus cuneatus
vada apzinātās dziļās sajūtas un daļēji taustes sajūtas attiecīgi no ķermeņa augšējās un apakšējās daļas līdz nucleus gracilis et nucleus cuneatus. Šo neironu aksoni veido fibrae arcuatae internae. Fibrae arcuatae internae krustojas un izveido decussatio lemnisci medialis, kas aiz krustojuma saucas lemniscus medialis (mediālā cilpa). Vada apzinātās proprioceptīvās un daļēji taustes sajūtas līdz thalamus.
Fibrae spinothalamicae (lemniscus spinalis) -
kopējās šķiedras no tractus spinothalamicus lateralis un tractus spinothalamicus anterior. Vada apzinātās sāpju, temperatūras un taustes sajūtas līdz thalamus.
Tractus spinocerebellaris anterior
neapzinātās dziļās sajūtas
Tractus spinocerebellaris posterior
neapzinātās dziļās sajūtas. No medulla oblongata apakšējās daļas pa smadzenīšu apakšējām kājiņām ieiet smadzenītēs.
Tractus vestibulocerebellaris -
daļa no līdzsvara sajūtu ceļa.
Tractus olivocerebellaris -
daļa no līdzsvara sajūtu ceļa. Abi pēdējie ceļi vada līdzsvara sajūtas uz smadzenītēm pa apakšējām smadzenīšu kājiņām.
Substantia alba lejupejošie vadīšanas ceļi:
- Tractus pyramidalis
- Tractus rubrospinalis
- Tractus tectospinalis
- Tractus reticulospinalis
- Fasciculus longitudinalis medialis
- Tractus vestibulospinalis
- Tractus vestibulospinalis
Tractus pyramidalis - kopējais apzināto kustību vadīšanas ceļš.
veidots no kūlīšu grupām:
Fibrae corticospinales - vada apzinātās kustības caur muguras smadzeņu nerviem. Atrodas tuvāk ventrālajai virsmai, piramīdās, kur 80% šķiedru krustojas, izveidojot decussatio pyramidum. Krustotās šķiedras veido tractus corticospinalis lateralis. Šķiedras, kas nekrustojas, izveido tractus corticospinalis anterior.
Fibrae corticonucleares - apzināto kustību ceļš, kas vada kustības caur galvas smadzeņu nerviem. Iegarenajās smadzenēs veido sinapses ar galvas smadzeņu nervu (IX, X, XI, XII) kustību kodoliem.
Tractus rubrospinalis
nodrošina automātiskās ierastās kustības un kustību koordināciju.
Tractus tectospinalis -
nodrošina aizsargreakcijas pie negaidītiem redzes un dzirdes kairinājumiem.
Tractus reticulospinalis -
piedalās smadzeņu uzbudināmības un refleksu aktivitātes regulēšanā.
Fasciculus longitudinalis medialis
saskaņo acābolu kustības ar galvas un kakla kustībām, piedalās reflektoro kustību automātisma nodrošināšanā kopā ar tractus vestibulospinalis un tractus olivospinalis