Galvas smadzenes Flashcards

(58 cards)

1
Q

Galvas smadzenes attīstās

A

no nervu caurulītes kraniālā gala. Attīstības sākumā nervu caurulītes gals paplašinās, tad sadalās 3 pūšļos - prosencephalon (priekšējās smadzenes), mesencephalon (vidussmadzenes) un rhombencephalon (rombiskās smadzenes). Pēc tam prosencephalon dalās par telencephalon (gala smadzenes) un diencephalon (starpsmadzenes). Rhombencephalon sadalās par metencephalon (mugurējās smadzenes) un myelencephalon (papildsmadzenes). Veidojas 5 pūšļi. Pats nervu caurulītes dobums kļūst par atsevišķiem galvas smadzeņu dobumiem, kuri savienoti savā starpā.

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
2
Q

Truncus encephali -

A

smadzeņu stumbrs, ko veido iegarenās smadzenes, tilts un vidussmadzenes.

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
3
Q

MEDULLA OBLONGATA s. BULBUS - iegarenās smadzenes
Iegareno smadzeņu ārējais apraksts

A

Medulla oblongata atrodas fossa cranii posterior, pieguļ pie clivus. To garums ir aptuveni 2,5 cm. Pēc formas tās atgādina konusu ar nošķeltu virsotni, kas ar pamatni vērsts pret tiltu, bet uz leju foramen magnum līmenī pāriet par muguras smadzenēm. Priekšpusē tās saskaras ar tiltu (pons) un vidējām smadzenīšu kājiņām (pedunculi cerebellares medii). Iegarenajām smadzenēm ir labi izteikta ventrālā un dorsālā virsma.

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
4
Q

Uz iegreno smadzeņu ventrālās virsmas, kas pieguļ pie clivus, ir 5 rievas:

A

fissura mediana anterior,
sulcus anterolateralis dexter et sinister,
sulcus posterolateralis dexter et sinister.
Starp fissura mediana anterior un sulcus anterolateralis atrodas garenisks valnītis - pyramis. Starp sulcus anterolateralis un sulcus posterolateralis ir ovāls paaugstinājums - oliva.

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
5
Q

Iegareno smadzeņu ventrālajā virsmā

A

no smadzenēm iznāk no IX līdz XII galvas smadzeņu nervu pārim. Uz sulcus posterolateralis smadzeņu virsmā parādās vagus grupas nervi: IX - n. glossopharyngeus, X - n. vagus un XI - n. accessorius; pa sulcus anterolateralis smadzenes atstāj XII - n. hypoglossus.

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
6
Q

Iegareno smadzeņu dorsālā virsma

A

augšējā daļa ir platāka un piedalās rombveida bedres - fossa rhomboidea veidošanā. Apakšējā daļa ir šaurāka. Pa viduslīniju iet sulcus medianus posterior. Starp sulcus medianus posterior un sulcus posterolateralis ir valnīši, ko veido fasciculus gracilis un fasciculus cuneatus. Fasciculus gracilis beidzas ar pauguriņu - tuberculum gracile, fasciculus cuneatus beidzas ar tuberculum cuneatum, kas atrodas laterāli no tuberculum gracile. Dorsālās virsmas augšējās daļas malas ir sabiezinātas un izveido apakšējās smadzenīšu kājiņas - pedunculi cerebellares inferiores, kas savieno iegarenās smadzenes ar smadzenītēm.

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
7
Q

Iegarenās smadzenes sastāv no

A

substantia grisea et substantia alba. Atšķirībā no muguras smadzenēm pelēkā viela nav koncentrēta vienā kopējā masā, bet ir izkaisīta atsevišķos kodolos visā baltajā vielā.

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
8
Q

Nucleus gracilis un nucleus cuneatus

A

Nucleus gracilis atrodas tuberculum gracile. Nucleus cuneatus atrodas tuberculum cuneatum. Abos kodolos ir apzināto proprioceptīvo jeb dziļo sajūtu un daļēji taustes ceļa otrie neironi.

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
9
Q

Nucleus olivaris

A

atrodas olīvā. Ietilpst vairākie kodoli. Saistīti ar līdzsvara regulāciju

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
10
Q

Nuclei reticulares -

A

retikulārās formācijas šūnas, kurā ietilpst vairākas šūnu grupas. Retikulārā formācija piedalās smadzeņu uzbudināmības regulēšanā. Tīklainajā veidojumā atrodas dzīvībai svarīgie centri, tādi kā elpošanas un sirdsdarbības centrs. Smadzeņu stumbra retikulārās formācijas funkciju traucējums var izsaukt apziņas zudumu.

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
11
Q

Iegareno smadzeņu balto vielu veido

A

augšupejošie un lejupejošie vadīšanas ceļi

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
12
Q

Iegareno smadzeņu augšupejošie vadīšanas ceļi

A
  1. Fasciculus gracilis, fasciculus cuneatus
  2. Fibrae spinothalamicae (lemniscus spinalis)
  3. Tractus spinocerebellaris anterior
  4. Tractus spinocerebellaris posterior
  5. Tractus vestibulocerebellaris
  6. Tractus olivocerebellaris
How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
13
Q

Fasciculus gracilis, fasciculus cuneatus

A

vada apzinātās dziļās sajūtas un daļēji taustes sajūtas attiecīgi no ķermeņa augšējās un apakšējās daļas līdz nucleus gracilis et nucleus cuneatus. Šo neironu aksoni veido fibrae arcuatae internae. Fibrae arcuatae internae krustojas un izveido decussatio lemnisci medialis, kas aiz krustojuma saucas lemniscus medialis (mediālā cilpa). Vada apzinātās proprioceptīvās un daļēji taustes sajūtas līdz thalamus.

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
14
Q

Fibrae spinothalamicae (lemniscus spinalis) -

A

kopējās šķiedras no tractus spinothalamicus lateralis un tractus spinothalamicus anterior. Vada apzinātās sāpju, temperatūras un taustes sajūtas līdz thalamus.

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
15
Q

Tractus spinocerebellaris anterior

A

neapzinātās dziļās sajūtas

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
16
Q

Tractus spinocerebellaris posterior

A

neapzinātās dziļās sajūtas. No medulla oblongata apakšējās daļas pa smadzenīšu apakšējām kājiņām ieiet smadzenītēs.

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
17
Q

Tractus vestibulocerebellaris -

A

daļa no līdzsvara sajūtu ceļa.

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
18
Q

Tractus olivocerebellaris -

A

daļa no līdzsvara sajūtu ceļa. Abi pēdējie ceļi vada līdzsvara sajūtas uz smadzenītēm pa apakšējām smadzenīšu kājiņām.

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
19
Q

Substantia alba lejupejošie vadīšanas ceļi:

A
  1. Tractus pyramidalis
  2. Tractus rubrospinalis
  3. Tractus tectospinalis
  4. Tractus reticulospinalis
  5. Fasciculus longitudinalis medialis
  6. Tractus vestibulospinalis
  7. Tractus vestibulospinalis
How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
20
Q

Tractus pyramidalis - kopējais apzināto kustību vadīšanas ceļš.

A

veidots no kūlīšu grupām:
Fibrae corticospinales - vada apzinātās kustības caur muguras smadzeņu nerviem. Atrodas tuvāk ventrālajai virsmai, piramīdās, kur 80% šķiedru krustojas, izveidojot decussatio pyramidum. Krustotās šķiedras veido tractus corticospinalis lateralis. Šķiedras, kas nekrustojas, izveido tractus corticospinalis anterior.
Fibrae corticonucleares - apzināto kustību ceļš, kas vada kustības caur galvas smadzeņu nerviem. Iegarenajās smadzenēs veido sinapses ar galvas smadzeņu nervu (IX, X, XI, XII) kustību kodoliem.

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
21
Q

Tractus rubrospinalis

A

nodrošina automātiskās ierastās kustības un kustību koordināciju.

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
22
Q

Tractus tectospinalis -

A

nodrošina aizsargreakcijas pie negaidītiem redzes un dzirdes kairinājumiem.

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
23
Q

Tractus reticulospinalis -

A

piedalās smadzeņu uzbudināmības un refleksu aktivitātes regulēšanā.

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
24
Q

Fasciculus longitudinalis medialis

A

saskaņo acābolu kustības ar galvas un kakla kustībām, piedalās reflektoro kustību automātisma nodrošināšanā kopā ar tractus vestibulospinalis un tractus olivospinalis

25
Tractus vestibulospinalis -
reflektorais līdzsvara ceļš. Sākas no nuclei vestibulares, iet uz leju līdz muguras smadzeņu motoriskajiem kodoliem
26
Tractus olivospinalis -
reflektorais līdzsvara regulēšanas ceļš. Savieno nucleus olivaris ar muguras smadzeņu motoriskajiem kodoliem
27
Pons -tilts
atrodas galvaskausa mugurējā bedrē. Mugurpusē tas robežojas ar medulla oblongata, bet priekšpusē ar smadzeņu kājiņām - pedunculi cerebri.
28
Pons virsmas
2 virsmas. Ventrālā virsma pieguļ pie clivus un ir izliekta. Tās viduslīnijā ir pamatnes rieva - sulcus basilaris, kurā iegulstas a. basilaris. Rievas abās pusēs atrodas vaļņveidīgi izciļņi, kuros iet apzināto kustību ceļi. Laterālā virzienā tilts sašaurinās un pāriet par smadzenīšu vidējām kājiņām - pedunculi cerebellares medii, kuras savieno tiltu ar smadzenītēm. Uz robežas starp tiltu un smadzenīšu kājiņām iznāk trijzaru nervs - n. trigeminus (V).
29
Uz robežas starp iegarenajām smadzenēm un tiltu iznāk no VI līdz VIII nervam:
VI - n. abducens iznāk rievā starp pyramis un pons. VII - n. facialis un VIII - n. vestibulocochlearis iznāk smadzeņu virsmā laterālāk - starp oliva un pedunculus cerebellaris medius.
30
Pons iekšējā uzbūve
Pons šķērsgriezumā izšķir 2 daļas: ventrālo un dorsālo. Starp abām daļām atrodas baltās vielas saišķis - corpus trapezoideum, kas ir dzirdes ceļa sastāvdaļa.
31
Tilta pelēkā viela atsevišķu kodolu veidā izkaisīta pa visu tiltu:
1. No V līdz VIII (daļēji) galvas smadzeņu nervu kodoli. 2. Nuclei corporis trapezoidei - kodolu grupa, kas atrodas starp corpus trapezoideum šķiedrām, dzirdes ceļa sastāvdaļa. 3. Nuclei reticulares, nuclei raphes. 4. Nuclei pontis, kas ir kustību koordinācijas ceļa sastāvdaļa.
32
Tilta pelēkās vielas augšupejošie ceļi iet cauri dorsālajai daļai:
1. Lemniscus medialis - apzinātās proprioceptīvās un daļēji taustes sajūtas. 2. Fibrae spinothalamicae - apzinātās temperatūras, sāpju un taustes sajūtas. 3. Tractus spinocerebellaris anterior - neapzinātās proprioceptīvās sajūtas. 4. Lemniscus trigeminalis, veidojas no n. trigeminus jušanas kodoliem. Vada apzinātās sāpju, temperatūras, taustes un dziļās sajūtas uz thalamus, šķiedras krustojas tiltā. 5. Corpus trapezoideum - dzirdes ceļa daļa. To veido aksoni no nuclei cochleares (dzirdes ceļa otrie neironi). Šķiedras daļēji krustojas un pārslēdzas uz nuclei corporis trapezoidei (trešie neironi). Trešo neironu aksoni iet augšupejošā virzienā, izveidojot lemniscus lateralis. 6. Lemniscus lateralis - ir augšupejošā dzirdes ceļa daļa, kas iet līdz zemgarozas dzirdes centriem - colliculi inferiores un corpus geniculatum mediale.
33
Tilta pelēkās vielas lejupejošie ceļi iet cauri abām tilta daļām. Caur tilta ventrālo daļu iet:
Apzinātā kustību ceļa - tractus piramidalis daļas: 1. Fibrae corticospinales, kas vada apzinātas kustības caur muguras smadzeņu nerviem, 2. Fibrae corticonucleares, daļa šķiedru beidzas galvas smadzeņu nervu (V, VI, VII) kustību kodolos tiltā un vada apzinātās kustības caur šo nervu kodoliem. Apzināto un neapzināto kustību koordinācijas ceļa daļas: 3. Fibrae corticopontinae, no garozas līdz nuclei pontis. 4. Fibrae pontocerebellares sākas no nuclei pontis, aksoni krustojas tiltā un pa smadzenīšu vidējām kājiņām aiziet uz smadzenīšu garozu.
34
Tilta pelēkās vielas lejupejošie ceļi iet cauri abām tilta daļām. Caur tilta dorsālo daļu iet:
neapzinātie kustību vadīšanas ceļi: 1. Tractus tectospinalis, 2. Tractus rubrospinalis, 3. Tractus reticulospinalis, 4. Fasciculus longitudinalis medialis.
35
Cerebellum (smadzenītes) atrodas
galvaskausa mugurējā bedrē virs tilta un iegarenajām smadzenēm.
36
Cerebellum sastāv no
2 puslodēm - hemispherium cerebelli un savienotājdaļas tārpa - vermis cerebelli. Puslodēm ir augšējā un apakšējā virsmas, priekšējā un mugurējā mala. Vermis cerebelli savieno abas puslodes savā starpā. Tam izšķir augšējo daļu, kas saplūst ar pusložu augšējo virsmu bez izteiktas robežas, un apakšējo daļu, kas ar dziļākām rievām atdalīta no puslodēm.
37
cerebrellum pusložu un vermis virsmu
klāj sīkas paralēli ejošas spraudziņas - fissurae cerebelli. Starp tām atrodas mazas, plānas lapiņas - folia cerebelli, kas klātas ar pelēko vielu.
38
Smadzenītēm ir 3 pāri kājiņu,
ar kuru palīdzību tās saistās ar citām galvas smadzeņu daļām. Smadzenīšu augšējās kājiņas - pedunculi cerebellares superiores savieno cerebellum ar vidussmadzenēm. Smadzenīšu vidējās kājiņas - pedunculi cerebellares medii savieno cerebellum ar tiltu, bet smadzenīšu apakšējās kājiņas - pedunculi cerebellares inferiores - ar iegarenajām smadzenēm.
39
Smadzenītēs substantia grisea sakārtota divējādi
Viena pelēkās vielas daļa klāj smadzenīšu ārējo virsmu, izveidojot smadzenīšu garozu - cortex cerebelli. Pārējā pelēkā viela atrodas smadzenīšu baltajā vielā, kur tā sakārtota četros pāra kodolos - nuclei cerebelli.
40
Cerebrellum kodoli skaitot no pusložu laterālās malas uz centru, kodoli sakārtoti šādi:
Nucleus dentatus (zobainais kodols), nodrošina ekstremitāšu kustību koordināciju un piedalās apzināto un neapzināto kustību koordinācijas ceļa veidošanā. Nucleus emboliformis (aizbāžņveida kodols), Nucleus globosus (lodveida kodols), abi nodrošina rumpja kustību koordināciju. Nucleus fastigii (telts kodols) palīdz nodrošināt ķermeņa līdzsvaru.
41
Tārpā smadzenīšu baltā viela veido
plānu kārtiņu ar daudz atzarojumiem, kas kopā ar pelēko vielu sagitālā griezumā atgādina dzīvības koku - arbor vitae. Puslodēs baltā viela veido biezāku slāni un tajā atrodas pelēkās vielas kodoli.
42
Pa smadzenīšu kājiņām (pedunculi cerebellares) iet trakti, kas vada impulsus no dažādām smadzeņu daļām.
pedunculi cerebellares inferiores pedunculi cerebellares medii pedunculi cerebellares superiores
43
Pa pedunculi cerebellares inferiores iet:
Tractus spinocerebellaris posterior - vada neapzinātās dziļās sajūtas no muguras smadzenēm, Tractus olivocerebellaris - vada līdzsvara sajūtu no nucleus olivaris, Tractus vestibulocerebellaris – vada līdzsvara sajūtas no VIII nerva nuclei vestibulares uz smadzenīšu pelēko vielu.
44
Pa pedunculi cerebellares medii iet
tractus pontocerebellaris.
45
Pa pedunculi cerebellares superiores iet:
Tractus spinocerebellaris anterior – vada neapzinātās dziļās sajūtas no muguras smadzenēm, Tractus cerebellorubralis ir daļa no kopējā apzināto un neapzināto kustību un līdzsvara koordinācijas ceļa. To veido aksoni no nucleus dentatus esošajiem neironiem, kas pa smadzenīšu augšējām kājiņām iet uz nucleus ruber vidussmadzenēs.
46
Cerebellum funkcijas
kustību koordinācija un līdzsvara regulēšana; skeleta muskulatūras tonusa uzturēšana; regulē apzināto kustību amplitūdu, precizitāti, spēku un saskaņotību; piešķir kustībām individuālu nokrāsu. Cerebellum savas funkcijas izpilda ciešā saistībā ar vestibulāro, ekstrapiramidālo, piramidālo un proprioceptīvo sistēmu.
47
FOSSA RHOMBOIDEA - rombveida bedre
To veido iegareno smdzeņu un tilta dorsālās virsmas. Bedrei ir romba forma ar četrām malām un četriem stūriem. Augšējās malas veido pedunculi cerebellares superiores, bet apakšējās - pedunculi cerebellares inferiores. Augšējais un apakšējais stūris ir šauri, bet laterālie - plati. Bedres virsma nav pilnīgi gluda. Pa viduslīniju gareniskā virzienā stiepjas vidusrieva - sulcus medianus, kas sadala bedri 2 vienādās pusēs. Šķērsvirzienā no laterālajiem stūriem uz vidusrievu iet striae medullares ventriculi quarti. Tās sadala rombveida bedri augšējā un apakšējā daļā un vienlaicīgi izveido robežu starp iegareno smadzeņu un tilta dorsālām virsmām.
48
Fossa rhomboidea apvidū baltajā vielā atrodas
no V līdz XII galvas smadzeņu nervu kodoli.
49
Fossa rhomboidea apvidū nervu kodoli projicējas šādi
V - n. trigeminus - trīszaru nervs, VI - n. abducens - atvilcējnervs VII - n. facialis - sejas nervs VIII - n. vestibulocochlearis -līdzsvara un dzirdes nervs, IX - n. glossopharyngeus - mēles un rīkles nervs X - n. vagus - klejotājnervs XI - n. accessorius - papildnervs XII - n. hypoglossus - zemmēles nervs
50
Galvas smadzeņu nervu kodolu izvietojumā rombveida bedrē ir zināma likumsakarība
Vistuvāk viduslīnijai atrodas kustību kodoli, nedaudz laterālāk ir veģetatīvie kodoli, bet vislaterālāk no viduslīnijas atrodas jušanas kodoli.
51
Fossa rhomboidea jušanas kodolu aksoni piedalās
augšupejošo ceļu veidošanā (piem. lemniscus trigeminalis), kas vada sajūtu impulsus uz augstāk novietotām smadzeņu daļām.
52
Ventriculus quartus ir
iegareno smadzeņu un tilta kopējais dobums
53
Ventriculus quartus izšķir
pamatu, ko veido fossa rhomboidea un jumtu
54
Ventriculus quartus jumtam
ir telts forma. Tam izšķir 2 nogāzes: priekšējo jeb augšējo un mugurējo jeb apakšējo nogāzi
55
Jumta priekšējo nogāzi veido
velum medullare superius (smadzeņu vielas plātnīte), kas ir iestiepta starp pedunculi cerebellares superiores.
56
Jumta mugurējo nogāzi veido
divas velum medullare inferius un tela choroidea, kas iestieptas starp pedunculi cerebellares inferiores.
57
Tela choroidea atrodas
asinsvadu pinums - plexus choroideus, kas producē smadzeņu šķidrumu - liquor cerebrospinalis.
58
Ventriculus quartus ir atveres,
5 atveres, kas to savieno ar apkārtējiem smadzeņu dobumiem un subarahnoidālo spraugu. Fossa rhomboidea augšējā stūrī ir aquaeductus cerebri atvere, pa kuru IV smadzeņu dobums savienojas ar III smadzeņu dobumu. Bedres apakšējā stūrī atveras canalis centralis. Mugurējās nogāzes laterālajos stūros ir divas aperturae laterales, bet viduslīnijā viena apertura mediana, kas savieno IV dobumu ar subarachnoidālās telpas paplašinājumiem – cisternām.