Gremošanas sistēma kolokvijam Flashcards
(124 cards)
1
Q
gremošanas sistēmas funkcijas
A
galvenā funkcija saistīta ar organismam nepieciešamo barības vielu uzņemšanu, bet atsevišķām tās daļām ir arī citas funkcijas
2
Q
Gremošanas sistēmas orgāni
A
1) cavitas oris - mutes dobums,
2) pharynx - rīkle,
3) oesophagus - barības vads,
4) gaster (ventriculus) - kuņģis,
5) intestinum tenue - tievā zarna:
6) intestinum crassum - resnā zarna:
Gremošanas sistēmai vēl pieskaitāmi dziedzeri:
1. glandulae salivariae - siekalu dziedzeri,
2. hepar - aknas,
3. pancreas - aizkuņģa dziedzeris.
3
Q
Mutes dobums
A
atrodas sejas apakšējā daļā.
Ir 2 daļas: mutes dobuma priekštelpa - vestibulum oris
un īstenais mutes dobums - cavitas oris propria.
4
Q
Vestibulum oris
A
no priekšas norobežo lūpas - labia,
no sāniem - vaigi - buccae,
bet no mugurpuses - processus alveolaris maxillae et mandibulae, smaganas – gingiva un zobi - dentes.
5
Q
Lūpas veido
A
m. orbicularis oris šķiedras un mīmikas muskuļu - mutes atveres dilatatoru šķiedras
6
Q
Buccae - vaigi
A
veido m. buccinator, kuru sedz fascia buccopharyngea.
Vaiga apvidū zemādā atrodas mīmikas muskuļi - mutes atveres dilatatori.
Vaigu gļotādā ir mazie siekalu dziedzeri - glandulae buccales, bet iepretim otrajam augšējam lielajam dzeroklim ir kārpiņa - papilla ductus parotidei, kurā atveras pieauss siekalu dziedzera izvads - ductus parotideus
7
Q
Gingiva - smaganas
A
gļotāda, kas klāj processus alveolaris maxillae et mandibulae. Smaganas ir cieši saaugušas ar alveolāro izaugumu periostu, kā arī ar cervix dentis. Smaganas ir blīvas, biezas, tajās nav dziedzeru.
8
Q
Dentes - zobi. Zobu daļas
A
Katram zobam ir 3 daļas:
corona dentis - zoba vainadziņš, atrodas virs smaganām,
cervix dentis - zoba kakliņš (1-1,5 mm), saaug ar smaganām,
radix dentis - zoba sakne, atrodas zoba alveolā.
9
Q
Zobus iedala 4 grupās:
A
1.Priekšzobi. Vainadziņam ir kaltveida forma un ir viena sakne.
2. Acu zobi. Vainadziņam ir konusa forma, ir tikai viena sakne, kas garāka par pārējo zobu
saknēm.
3. Mazie dzerokļi. Vainadziņam ir kuba forma. Uz košļāšanas virsmas ir 2 košļāšanas pauguriņi.
Zoba sakne ir viena ar garenisku rievu.
4. Lielie dzerokļi. Zoba vainadziņam ir kuba forma, uz košļāšanas virsmas ir 3-5 košļāšanas
pauguriņi.
10
Q
Piena zobu un pastāvīgo zobu formula
A
2 0 1 2 /2 1 0 2
3 2 1 2 / 2 1 2 3
11
Q
piena zobu formulā nav
A
mazo dzerokļu
12
Q
Cavitas oris propria izšķir 6 sienas, kas pāriet viena otrā
A
- Priekšējo un abas sānu sienas veido processus alveolaris maxillae et mandibulae, gingiva, dentes.
- Augšējo sienu veido aukslējas - palatum.
- Apakšējo sienu veido kakla muskuļi.
- Mugurējā sienā atrodas atvere - žāva - isthmus faucium.
13
Q
Palatum - aukslējas
A
atdala mutes dobumu no deguna dobuma. Ir cietās aukslējas - palatum durum un mīkstās aukslējas - palatum molle.
14
Q
Palatum durum
A
pamatu veido kaula aukslējas - palatum osseum, ko pārklāj gļotāda - tunica mucosa.
Aukslēju gļotādā ir mazie siekalu dziedzeri - glandulae palatinae.
15
Q
Palatum molle; velum palatinum
A
atrodas aiz cietajām aukslējām un ir to turpinājums. Mīksto aukslēju priekšējā daļa novietota horizontāli, bet mugurējā daļa nokarājas uz leju, tādēļ to sauc par aukslēju aizkaru - velum palatinum. Velum palatinum beidzas ar brīvu malu, kurai vidū atrodas iegarens izaugums - uvula palatina - ūka jeb aukslēju mēlīte.
16
Q
aukslēju muskuļi
A
5 pāri:
1. m. uvulae - paceļ un saīsina ūku, paplašina žāvu
2. m. levator veli palatini - paveļ mīkstās aukslējas rīšanas laikā, paplašina žāvu
3. m. tensor veli palatini - iestiepj un ceļ mīkstās aukslējas, paplašina žāvu un dzirdes cauruli
4.m. palatoglossus - saīsina arcus palatoglossus, sašaurina žāvu
5. m. palatopharyngeus - saīsina arcus palatopharyngeus, sašaurina žāvu.
17
Q
Mīksto aukslēju gļotāda satur dziedzerus.Patiesi.Nepatiesi
A
Patiesi
18
Q
Mutes dobuma apakšējā siena
A
apakšējo sienu jeb pamatu veido m. mylohyoideus, zem tā atrodas venter anterior m. digastrici, bet virs tā m. geniohyoideus. Zem muskuļiem atrodas zemžokļa siekalu dziedzeris - glandula submandibularis, bet virs - zemmēles siekalu dziedzeris - glandula sublingualis.
19
Q
Lingua s. glossa - mēle
A
muskuļains orgāns, kam ir gremošanas, taustes, garšas un artikulētu skaņu veidošanas funkcijas
20
Q
Mēles daļas:
A
apex linguae - mēles gals priekšējā šaurākā daļa,
corpus linguae - mēles ķermenis centrālā daļa,
radix linguae - mēles sakne mugurējā, platākā daļa.
21
Q
Mēles virsmas:
A
1.dorsum linguae - mēles mugura (virspuse) izliekta, vērsta uz augšu un atpakaļ,
2.facies inferior linguae - apakšējā virsma, izteikta apex linguae un corpus linguae priekšējā daļā
22
Q
frenulum linguae
A
Uz facies inferior linguae gļotāda viduslīnijā izveido mēles saitīti - frenulum linguae, kas savieno mēli ar mutes apakšējo sienu.
23
Q
Uz dorsum linguae apex et corpus linguae rajonā gļotāda veido mēles kārpiņas - papillae linguales, kuras pēc uzbūves un funkcijām iedala 4 grupās:
A
1.Papillae filiformes - diegveida kārpiņas (taustes kārpiņas), klāj dorsum linguae virsmu no apex linguae līdz sulcus terminalis.
2. Papillae fungiformes - sēņveida kārpiņas (garšas kārpiņas), atrodas apex et corpus linguae rajonā. Tās sākas ar tievu kātiņu un beidzas ar paresninātu galu, kurā atrodas garšas receptori.
3. Papillae foliatae - lapveida kārpiņas (garšas kārpiņas), atrodas corpus linguae sānu malās.
4. Papillae vallatae (7-11) - vaļņveida kārpiņas (garšas kārpiņas), atrodas sulcus terminalis priekšpusē.
24
Q
Mēles saknes gļotādā atrodas limfoīdo audu sakopojums
A
mēles mandele - tonsilla lingualia
25
Zem mēles gļotādas, saistaudos starp mēles muskuļiem, atrodas
mazie siekalu dziedzeri - glandulae linguales.
26
Mm. linguae – mēles muskuļi
Mēlē ir šķērssvītrotie muskuļi. Tie ir pāra muskuļi un tos iedala divās grupās:
pašas mēles muskuļi sākas un beidzas mēlē un saraujoties maina tās formu,
mēles skeleta muskuļi sākas no kauliem, beidzas mēlē un saraujoties kustina mēli.
27
Pašas mēles muskuļi
(iet trijos savstarpēji perpendikulāros virzienos)
1. M. longitudinalis superior augšējais gareniskais muskulis:saīsina mēli, mēles galiņu ceļ uz augšu.
2.M. longitudinalis inferior apakšējais gareniskais muskulis:
f. saīsina mēli, liec mēles galiņu uz leju.
3. M. transversus linguae mēles šķērsmuskulis:
f. sašaurina mēli.
4. M. verticalis linguae mēles vertikālais muskulis, tā šķiedras iet vertikāli, savienojot abas mēles virsmas:
f. saplacina mēli, padara to platāku.
28
Mēles skeleta muskuļi:
1. M. genioglossus zoda un mēles muskulis:
2. M. styloglossus īlenveida izauguma un mēles muskulis:
3. M. hyoglossus mēles kaula un mēles muskulis:
29
žāva - isthmus faucium
Mutes dobuma mugurējās sienas vietā ir atvere
30
Glandulae salivariae – siekalu dziedzeri
Siekalu dziedzeri savu sekrētu izdala mutes dobumā.
Pēc lieluma tos iedala:
glandulae salivariae minores mazie siekalu dziedzeri,
glandulae salivariae majores lielie siekalu dziedzeri.
31
Glandulae salivariae minores
atrodas mutes dobuma gļotādā un mēlē:
glandulae labiales - lūpu gļotādā,
glandulae buccales - vaigu gļotādā,
glandulae palatinae - aukslēju gļotādā,
glandulae linguales - mēlē.
32
Glandula parotidea
pieauss siekalu dziedzeris. Tā svars ir aptuveni 30 grami.
klāj fascia parotidea, kas izveido ap to fibrozu kapsulu. Pieauss siekalu dziedzera izvads ductus parotideus iznāk no dziedzera tā priekšējā malā, iet uz priekšu 1-2 cm zem arcus zygomaticus, apliecas ap m. masseter priekšējo malu, caururbj m. buccinator un atveras uz papilla ductus parotidei. Kārpiņa atrodas vaiga gļotādā iepretīm otrajam augšējam lielajam dzeroklim.
33
Glandula submandibularis
zemžokļa siekalu dziedzeris sver aptuveni 10 gramus, atrodas zem mutes apakšējās sienas muskuļiem. Dziedzera izvads ductus submandibularis, apliecoties ap m. mylohyoideus mugurējo malu, nonāk virs mutes pamata muskuļiem zem gļotādas un iet gar zemmēles dziedzera mediālo malu līdz caruncula sublingualis un atveras tajā.
34
Glandula sublingualis
zemmēles siekalu dziedzeris. Tā svars 5 grami. Dziedzeris atrodas virs mutes pamata, pieguļ m. mylohyoideus augšējai virsmai. Dziedzeri pārklāj gļotāda, veidojot virs tā kroku plica sublingualis, kuras galā atrodas caruncula sublingualis. Glandula sublingualis ir vairāki izvadi. Lielais zemmēles dziedzera izvads atveras uz caruncula sublingualis (kopā ar ductus submandibularis), mazie zemmēles dziedzera izvadi atveras uz plica sublingualis visā tās garumā.
35
Rīkle - pharynx
12 -15 cm garš piltuvveida orgāns, kurā krustojas gaisa un barības ceļi.
Rīklei ir mugurējā un divas sānu sienas. Priekšējā sienā ir atveres uz deguna, mutes un balsenes dobumu, līdz ar to rīkles dobumam ir 3 daļas: deguna daļa jeb aizdegune, mutes daļa un balsenes daļa.
36
Pars nasalis pharyngis s. nasopharynx – rīkles deguna daļa jeb aizdegune
atrodas aiz deguna dobuma 1. un 2. kakla skriemeļa līmenī - no galvaskausa pamatnes līdz velum palatinum brīvajai malai. Rīkle augšpusē pieaug pie basis cranii externa. Uz robežas starp rīkles augšējo un mugurējo sienu veidojas rīkles velve fornix pharyngis, kur atrodas tonsilla pharyngealis - rīkles mandele jeb aizdegunes mandele jeb adenoīdi. Pars nasalis priekšējā sienā ir divas deguna dobuma atveres choanae, kas savieno rīkli ar deguna dobumu, bet laterālajā sienā (2) atrodas ostium pharyngeum tubae auditivae - dzirdes caurules rīkles atvere. Tuba auditiva atveras bungdobumā cavitas tympani, pa to gaiss nokļūst vidusausī, izlīdzinot atmosfēras spiedienu abās bungplēvītes pusēs. Ap ostium pharyngeum tubae auditivae no augšpuses apliecas dzirdes caurules valnītis torus tubarius, bet aiz tā atrodas rīkles kabata recessus pharyngeus. Zem ostium pharyngeum tubae auditivae ir dzirdes caurules mandele - tonsilla tubaria
37
Pars oralis pharyngis - rīkles mutes daļa
Atrodas aiz mutes dobuma 3. un 4. kakla skriemeļa līmenī. Šī daļa stiepjas no velum palatinum brīvās malas līdz epiglottis augšējai malai. Tās priekšējā sienā ir viena atvere - isthmus faucium, kas savieno rīkli ar mutes dobumu.
38
Pars laryngea pharyngis rīkles balsenes daļa
Atrodas aiz balsenes 5. un 6. kakla skriemeļa līmenī. Tā turpinās no epiglottis augšējās malas līdz ieejai barības vadā. Šajā daļā ir divas atveres: aditus laryngis - balsenes ieeja, caur kuru gaiss no rīkles nonāk balsenē un ostium oesophageum - barības vada atvere. Sānos no aditus laryngis atrodas bumbierveida kabata recessus piriformis.
39
Rīkles sienas uzbūve
4 apvalki:
tunica mucosa, gļotāda
tela submucosa, zemgļotāda
tunica muscularis, muskuļi
tunica adventitia.saistaudi
40
Rīkle.
Tunica mucosa (gļotāda)
izklāj rīkles dobumu no iekšpuses, vietām veido krokas,
gļotādā ir gļotu dziedzeri – glandulae pharyngeales.
Gļotādā ir limfoīdo audu sakopojumi mandeļu veidā – tonsillae tubariae (2) un tonsilla pharyngealis (1)
41
Rīkle.
Tela submucosa (zemgļotāda)
sabiezināta un veido saistaudu plātnīti fascia pharyngobasilaris. Tā labāk attīstīta rīkles divās augšējās trešdaļās un veido rīkles mīksto skeletu. Tās piestiprināšanās līnija pie galvaskausa pamatnes iet no tuberculum pharyngeum lokveidā uz abām pusēm uz priekšu un mediāli un sasniedz lamina medialis processus pterygoidei.
42
Rīkle.
Tunica muscularis
Rīklē ir šķērssvītrotā muskulatūra. Muskuļus iedala divās grupās:
1.mm. constrictores pharyngis - rīkles sašaurinātājmuskuļi,
2.mm. levatores pharyngis - rīkles cēlējmuskuļi.
43
Mm. constrictores pharyngis (trīs pāri)
1) M. constrictor pharyngis superior augšējais rīkles sašaurinātājmuskulis
2) M. constrictor pharyngis medius vidējais rīkles sašaurinātājmuskulis
3) M. constrictor pharyngis inferior - apakšējais rīkles sašaurinātājmuskulis
f. visi 3 muskuļi secīgi saraujoties sašaurina rīkli un virza barības kumosu uz barības vadu.
44
Mm. levatores pharyngis (divi pāri):
1) M. stylopharyngeus
2) M. palatopharyngeus (vienlaicīgi ir arī mīksto aukslēju muskulis)
f. abi muskuļi ceļ rīkli uz augšu.
45
Barības kumosa norīšana notiek
saskaņoti darbojoties mēles, mīksto aukslēju, rīkles un balsenes muskuļiem. Rīšanas laikā velum palatinum paceļas uz augšu un noslēdz ceļu uz cavitas nasi, bet epiglottis nolaižas uz leju un noslēdz ieeju balsenē. Mēles muskuļi izbīda barību cauri isthmus faucium un rīkles muskuļi bīda to lejup uz barības vadu.
46
Rīkle.
Tunica adventitia
saistaudu apvalks, kas klāj muskuļus no ārpuses un saista rīkli ar apkārtējiem orgāniem.
47
Anulus lymphoideus pharyngis
Uz robežas starp mutes dobumu, deguna dobumu un rīkli atrodas limfoīdo audu sakopojums, mandeļu gredzens anulus lymphoideus. To veido 6 mandeles:
divas nepāra tonsilla pharyngealis un tonsilla lingualis,
divas pāra mandeles tonsilla tubaria dextra et sinistra un tonsilla palatina dextra et sinistra.
48
Rīkles topogrāfija
Holotopia: regio capitis et regio colli (galvas un kakla apvidū).
Sceletotopia: no basis cranii externa līdz 6.-7. kakla (C6 -7) skriemeļa līmenim.
Syntopia:
priekšpusē -cavitas nasi, cavitas oris un larynx,
mugurpusē - pars cervicalis columnae vertebralis, kakla dziļie muskuļi, fascia cervicalis lamina prevertebralis un spatium retropharyngeum,
sānos - kakla asinsvadu un nervu kūlītis.
49
Barības vads - oesophagus
25-30 cm garš cauruļveida orgāns, kas savieno rīkli ar kuņģi. Tas sākas kakla rajonā, iziet cauri krūšu dobumam, cauri diafragmai un ieiet vēdera dobumā
50
Barības vads.
topogrāfiskas daļas
1.pars cervicalis - no ostium oesophageum līdz augšējai krūšu kurvja atverei,
2.pars thoracica - no krūšu kurvja atveres līdz hiatus oesophageus diaphragmatis,
3.pars abdominalis - no hiatus oesophageus diaphragmatis līdz ostium cardiacum gastrici. Tā ir visīsākā daļa (1-3 cm).
51
Barības vada lūmens nav visur vienāds.
Patiesi.
Nepatiesi
Patiesi.
52
Barības vada sašaurinājumi
5 sašaurinājumi -trīs anatomiski un divi fizioloģiski.
Anatomiskie sašaurinājumi konstatējami kā dzīvam, tā mirušam cilvēkam: augšējais - kakla sašaurinājums atrodas ostium oesophageum līmenī (C6–7 skriemeļa līmenī), vidējais – krūšu sašaurinājums ir vietā, kur barības vadu šķērso bronchus principalis sinister (Th4 skriemeļa līmenī), bet apakšējais sašaurinājums veidojas ejot cauri diafragmai un atbilst Th10 skriemeļa līmenim. Fizioloģiskie sašaurinājumi (dzīvam cilvēkam) veidojas vietā, kur barības vads šķērso aortu un pie ostium cardiacum.
53
Barības vada sienas uzbūve
4 apvalki
tunica mucosa,
tela submucosa,
tunica muscularis,
tunica adventitia vai tunica serosa.
54
Barības vads.
Tunica mucosa
veido gareniskas krokas. Gļotādā ir izkaisīti atsevišķi limfātiskie mezgliņi.
55
Barības vads.
Tela submucosa
irdeni saista gļotādu ar muskuļu kārtu, tādēļ barības kumosam virzoties pa barības vadu gļotādas krokas izlīdzinās un barības vada diametrs palielinās. Zemgļotādā atrodas barības vada dziedzeri - glandulae oesophageae, kas izdala gļotas. Tās samitrina gļotādu un atvieglo barības kumosa slīdēšanu.
56
Barības vads.
Tunica muscularis
izvietots 2 slāņos:
1.iekšējais, cirkulārais stratum circulare un
2.ārējais, gareniskais stratum longitudinale.
Barības vadā šķērssvītrotās muskulatūras šķiedras nomainās ar gludās muskultūras šķiedrām. Barības vada augšējā trešdaļā ir tikai šķērssvītrotās muskulatūras šķiedras, vidējā trešdaļā ir kā šķērssvītrotās, tā gludās muskulatūras šķiedras, bet apakšējā trešdaļā ir tikai gludās muskulatūras šķiedras.
57
Barības vads.
Tunica adventitia vai tunica serosa.
Tunica adventitia - saistaudu apvalks - klāj no ārpuses barības vada kakla un krūšu daļu, bet tunica serosa s. peritoneum - serozais apvalks -vēderplēve sedz vēdera daļu no visām pusēm (intraperitoneāli).
58
Barības vada topogrāfija
Holotopia: regio colli, cavitas thoracis (mediastinum superius, mediastinum posterius) un cavitas abdominis.
Sceletotopia: no 6. vai 7. kakla skriemeļa (C6,7) līdz 11. krūšu skriemeļa (Th11) līmenim.
Syntopia:
priekšpusē
kakla daļā - trachea,
krūšu daļā - mediastinum superius apvidū - trachea, bronchus principalis sinister; mediastinum posterius apvidū - sirds somiņa,
vēdera daļā - hepar,
sānos
kakla daļā - vairogdziedzera sānu daivas, asinsvadu un nervu kūlītis,
krūšu daļā - pars mediastinalis pleurae parietalis,
vēdera daļā -hepar, mugurpusē
visās daļās atrodas mugurkauls, bet 8.-9. krūšu skriemeļa augstumā barības vads šķērso aortu.
59
Vēdera priekšējo sienu iedala vairākos apvidos
Augšējā apvidus vidusdaļu sauc par pakrūti - regio epigastrica, bet laterālās daļas par labo un kreiso paribi - regio hypochondriaca dextra et sinistra.
Vidējā apvidus vidusdaļā atrodas nabas apvidus - regio umbilicalis, bet tam sānos atrodas labais un kreisais sānu apvidus - regio lateralis dextra et sinistra.
Apakšējā apvidus vidusdaļā ir pavēdere - regio pubica (hypogastrium), bet laterāli atrodas labais un kreisais cirkšņa apvidus regio inguinalis dextra et sinistra.
60
Kuņģis - gaster (ventriculus s. stomachus)
gremošanas sistēmas paplašinātā daļa - barības rezervuārs, kas tiek uzpildīts vairākas reizes dienā.
Kuņģī turpinās barības vielu šķelšana un sākas uzsūkšanās procesi.
atrodas vēdera dobuma augšējā apvidū frontālā plaknē.
61
Kuņģa
atveres
1.ieejas atvere no barības vada - ostium cardiacum un
2.izejas atvere uz divpadsmitpirkstu zarnu - ostium pyloricum.
62
Kuņģa
loki
Viena (labā) kuņģa mala ir ieliekta un veido mazo loku – curvatura minor, bet otra (kreisā) mala ir izliekta un veido lielo loku – curvatura major.
63
Kuņģa daļas
1.pars cardiaca - kuņģa ieejas (mutes) daļa - neliela josla ap ostium cardiacum,
2.fundus gastricus - kuņģa dibens - daļa, kas atrodas augstāk par ieejas atveri,
3.corpus gastricum - kuņģa ķermenis - vislielākā daļa,
4. pars pylorica - vārtnieka daļa. To iedala 2 daļās: platāko daļu sauc par antrum pyloricum - vārtnieka ieeju, bet šaurāko daļu par canalis pyloricus - vārtnieka kanālu. Pars pylorica beidzas ar pylorus - vārtnieku, kam iekšpusē atrodas kuņģa izejas atvere - ostium pyloricum.
64
Kuņģa sienas uzbūve
Kuņģa sienu veido 4 apvalki – tunica mucosa, tela submucosa, tunica muscularis, tunica serosa.
65
Kuņģis.
Tunica mucosa
veido dažādos virzienos ejošas krokas – plicae gastricae, kas tikai gar curvatura minor iet gareniski un izveido t. s. kuņģa celiņu, pa kuru šķidrā barība notek uz kuņģa zemāko vietu. Pie ostium pyloricum gļotāda izveido kroku, kas darbojas kā vārstulis (palīdz noslēgt izeju no kuņģa). Starp gļotādas krokām ir mazi laukumiņi – areae gastricae, uz kuriem atveras kuņģa dziedzeri glandulae gastricae, kuri ražo kuņģa sulu. Gļotādā atrodas limfoīdo audu sakopojumi.
66
Kuņģis.
Tela submucosa
irdeni saista tunica mucosa ar tunica muscularis, tāpēc kuņģim piepildoties krokas izlīdzinās un kuņģa tilpums palielinās.
67
Kuņģis.
Tunica muscularis
veidota no gludās muskulatūras un izvietota 3 slāņos. Iekšējo slāni veido slīpas šķiedras, kuras izstaro kuņģa priekšējā un mugurējā sienā. Vidējo slāni veido cirkulāras šķiedras. Pie ostium pyloricum tās sabiezinās un veido vārtnieka slēdzējmuskuli - m. sphincter pylori. Ārējais slānis ir gareniskas šķiedras (labāk izteikts gar lokiem).
68
Kuņģis.
Tunica serosa
apņem kuņģi no visām pusēm (intraperitoneāli) un pārejot uz blakusesošajiem orgāniem veido saites:
lig. hepatogastricum (iet no porta hepatis uz curvatura minor),
lig. gastrophrenicum (iet no curvatura major uz facies inferior diaphragmatis),
lig. gastrosplenicum (iet no curvatura major uz hilum splenis),
lig. gastrocolicum (iet no curvatura major uz colon transversum. Šī saite ietilpst lielās taukplēves -omentum majus sastāvā.
69
Kuņģa topogrāfija
Holotopia: 3⁄4 kuņģa atrodas regio hypochondriaca sinistra, 1⁄4 novietojas regio epigastrica. Sceletotopia (fiksēta ir tikai kuņģa ieejas un izejas atvere): ostium cardiacum - 11. krūšu skriemeļa (Th11) līmenī, ostium pyloricum - 1. jostas skriemeļa (L1) līmenī
Syntopia:
Priekšējā siena saskaras:
ar aknām – hepar,
diafragmu – diaphragma,
ēdera dobuma priekšējās sienas iekšējo virsmu.
Kuņģa mugurējā siena saskaras:
ar kreiso virsnieri -gl. suprarenalis sinistra, kreiso nieri - ren sinister,
ar aizkuņģa dziedzeri - pancreas,
ar liesu - splen,
ar šķērszarnu - colon transversum.
70
intestinum tenue - tievajai zarnai - izšķir
3 daļas:
1.duodenum -divpadsmitpirkstu zarna,
2.jejunum - tukšā zarna,
3.ileum - līkumainā zarna.
71
Tievās zarnas kopējais garums
5-6 metri.
72
Duodenum
Divpadsmitpirkstu zarnai ir pakava forma, tā no trim pusēm ietver caput pancreatis. Duodenum ir 4 daļas un 3 liekumi.
1.Pars superior sākas no ostium pyloricum, šķērso 1. jostas skriemeli no kreisās uz labo pusi un, veidojot augšējo liekumu - flexura duodeni superior, pāriet lejupejošā daļā.
2. Pars descendens iet uz leju līdz 3. jostas skriemeļa līmenim, tad veido otru liekumu - flexura duodeni inferior un pāriet horizontālajā daļā.
3. Pars horizontalis šķērso 3. jostas skriemeli no labās uz kreiso pusi.
4. Pars ascendens iet slīpi uz augšu līdz 2. jostas skriemeļa līmenim, kur beidzas ar pēdējo liekumu - flexura duodenojejunalis un pāriet nākošajā daļā - jejunum
73
Divpadsmitpirkstu zarnas topogrāfija
Holotopia:
duodenum augšējā daļa atrodas regio epigastrica,
duodenum apakšējā daļa atrodas regio umbilicalis.
Sceletotopia:
pars superior atrodas 1. jostas skriemeļa līmenī (L1),
pars descendens atrodas 1.3. jostas skriemeļa līmenī (L1 -L3),
pars horizontalis atrodas 3. jostas skriemeļa līmenī (L3),
pars ascendens atrodas 3.2. jostas skriemeļa līmenī (L3 -L2)
Syntopia:
mugurpusē aorta abdominalis, v. cava inferior, bet pars descendens saskaras ar ren dexter un glandula suprarenalis dextra,
duodenum pakavā atrodas aizkuņģa dziedzera galva - caput pancreatis,
priekšējo virsmu šķērso mesocolon transversum sakne un pieguļ aknas - hepar.
74
Jejunum et ileum
Jejunum un ileum veido cilpas. Robeža starp jejunum un ileum nav izteikta, jejunum ir lielāks diametrs, siena biezāka un tā ir labāk apasiņota. Ileum atveras resnajā zarnā ar ostium ileale. Jejunum un ileum no visām pusēm sedz serozais apvalks un veido apzarni mesenterium. Apzarnis ar savu sakni radix mesenterii stiprinās pie vēdera dobuma mugurējās sienas pa slīpu līniju, kas sākas no 2. jostas skriemeļa kreisās malas un beidzas pie art. sacroiliaca dextra
75
Jejunum un ileum topogrāfija
Holotopia:
jejunum un ileum atrodas vēdera dobuma vidējā un apakšējā apvidū - jejunum cilpas atrodas augstāk un vairāk pa kreisi no viduslīnijas, bet ileum zemāk un vairāk labajā pusē.
Sceletotopia:
flexura duodenojejunalis projicējas 2. jostas skriemeļa līmenī,
ostium ileale atrodas fossa iliaca dextra. Syntopia:
jejunum un ileum mugurpusē atrodas retroperitoneālās telpas orgāni, pārklāti ar vēderplēvi,
no labās puses, augšas un kreisās puses tievās zarnas cilpas ietver lokzarna,
apakšā tievās zarnas cilpas noslīd mazajā iegurnī,
no priekšpuses tievās zarnas cilpas sedz lielā taukplēve - omentum majus.
76
Tievās zarnas sienas uzbūve
Tievās zarnas sienu veido 4 apvalki
tunica mucosa,
tela submucosa,
tunica muscularis,
tunica serosa.
77
Tunica mucosa
Duodenum un jejunum
Tunica mucosa visās zarnas daļās veido cirkulāras krokas plicae circulares. Duodenum un jejunum krokas ir augstas, bet virzienā uz ileum tās kļūst zemākas un pašās ileum beigās gandrīz izzūd. Visā tievās zarnas gļotādas virsmā ir zarnu bārkstiņas villi intestinales, kas palielina zarnu uzsūkšanas virsmu. Bārkstiņas centrā atrodas limfātisks sīnuss un asinskapilāri. Gļotādā ir glandulae intestinales - zarnu dziedzeri, kas izdala zarnu sulu un atsevišķi limfātiskie mezgliņi noduli lymphoidei solitarii, bet ileum beigu daļā zarnas brīvajā malā atrodas gareniskas limfātisko mezgliņu plātnītes noduli lymphoidei aggregati.
Pars descendens duodeni mugurējā sienā ir gareniska kroka plica longitudinalis duodeni, kas lejas daļā beidzas ar papilla duodeni major. Uz kārpiņas atveras ampulla hepatopancreatica (ductus choledochus un ductus pancreaticus kopējais paplašinājums, pa kuru izdalās žults un aizkuņģa dziedzera sula). Plica longitudinalis duodeni veido ductus choledochus, ejot cauri duodenum sienai
78
Duodenum un jejunum
Tela submucosa
Labi attīstīta visās tievās zarnas daļās, tā cieši saista tunica mucosa ar tunica muscularis, tāpēc kroku reljefs nemainās. Tikai divpadsmitpirkstu zarnas zemgļotādā atrodas dziedzeri - glandulae duodenales, kas producē divpadsmitpirkstu zarnas sulu.
79
Duodenum un jejunum
Tunica muscularis
novietots 2 slāņos – iekšējais cirkulārais - stratum circulare un ārējais gareniskais - stratum longitudinale
80
Duodenum un jejunum
Tunica serosa s. peritoneum
Duodenum pārklāts ar vēderplēvi tikai no priekšpuses - novietots retroperitoneāli. Jejunum un ileum vēderplēve apņem no visām pusēm (intraperitoneāli) un veido apzarni - mesenterium.
81
Iedarbība uz barību tievajā zarnā
Tievajā zarnā uz barības putriņu iedarbojas žults, aizkuņģa dziedzera sula un zarnu sula, tās pabeidz barības šķelšanu. Caur bārkstiņām barības vielas uzsūcas asinīs un limfā.
82
Iedarbība uz barību kuņģī
Kuņģī turpinās barības vielu šķelšana un sākas uzsūkšanās procesi.
83
Iedarbība uz barību mutes dobumā.
Mutes dobumā barība tiek sasmalcināta, sajaukta ar siekalām, izveidojot barības kumosu, kas tiek norīts. Lūpas notur barību mutes dobumā.
84
Resnās zarnas daļas
Resnā zarna – intestinum crassum
Resnās zarnas daļas:
1.caecum et appendix vermiformis - aklā zarna un tārpveida piedēklis,
2.colon - lokzarna (4 daļas) :
a. colon ascendens - augšupejošā zarna,
b. colon transversum - šķērszarna,
c. colon descendens - lejupejošā zarna,
d. colon sigmoideum - S veida zarna,
3.rectum -taisnā zarna:
a. ampula recti - taisnās zarnas ampula,
b.canalis analis – tūpļa kanāls.
85
Resnās zarnas garums
1 līdz 1,5 metri
86
Caecum - aklā zarna
Caecum ir maisveidīgs, apmēram 6-8 cm garš un tikpat plats orgāns, kas atrodas regio inguinalis dextra, novietojas fossa iliaca dextra. Tā mugurējā virsma pieguļ pie m. iliacus, bet priekšējā virsma saskaras ar vēdera dobuma sienu. Uz augšu caecum pāriet colon ascendens. Ar ostium ileale aklajā zarnā atveras ileum. Atverei ir horizontālas spraugas forma un tās iekšpusē ir vārstulis. Zem ostium ileale no caecum atiet tārpveida piedēklis - appendix vermiformis.
87
appendix vermiformis
Tā garums parasti tas ir 7-9 cm (galējās garuma variācijas ir no 2 līdz 20 cm) un diametrs no 0,5-1 cm. Appendix vermiformis sākas ar ostium appendicis vermiformis. Aklās zarnas piedēkļa novietojums ir atšķirīgs. Visbiežāk (40-50% gadījumu) sastopams kaudāls novietojums - appendix vermiformis iet uz leju, šķērso linea terminalis un nonāk mazajā iegurnī; var saskarties ar rectum, vesica urinaria, sievietēm arī ar ovarium dextrum un tuba uterina dextra. Pārējos gadījumos ir mediāls
novietojums (17-20% gadījumu), laterāls novietojums (17-20% gadījumu), mugurējs (retrocekālais, 9-13% gadījumu), vai ļoti reti priekšējs novietojums.
88
Colon – lokzarnas daļas
Colon ascendens – augšupejošā zarna (12-20 cm) ir caecum turpinājums. Tā iet uz augšu pa regio lateralis dextra, nonāk regio hypochondriaca dextra, veido flexura coli dextra un pāriet par colon transversum.
Colon transversum šķērszarna (30-80 cm) sākas regio hypochondriaca dextra no flexura coli dextra (L2 līmenī), iet lokveidīgi uz leju pa regio umbilicalis augšdaļu un beidzas regio hypochondriaca sinistra ar flexura coli sinistra (L1 līmenī), kur pāriet par colon descendens. Colon transversum ir apzarnis – mesocolon transversum.
Colon descendens – lejupejošā zarna (10-15 cm) sākas regio hypochondriaca sinistra no flexura coli sinistra (L1 līmenī), iet uz leju pa regio lateralis sinistra un crista iliaca līmenī pāriet par colon sigmoideum.
Colon sigmoideum - S veida zarna (15-80 cm) sākas crista iliaca līmenī kā colon descendens turpinājums, atrodas regio inguinalis sinistra un iegulst fossa iliaca sinistra. Pie art. sacroiliaca (S2 līmenī) tā pāriet taisnajā zarnā rectum. Colon sigmoideum ir apzarnis - mesocolon sigmoideum. S veida zarna veido liekumus, kas atrodas fossa iliaca sinistra, bet biežāk tie noliecas mazajā iegurnī.
89
Rectum – taisnā zarna
15 cm gara
Rectum ir resnās zarnas beigu daļa, colon sigmoideum turpinājums. Tā atrodas mazajā iegurnī. Rectum paplašinātā daļa ir ampulla recti, bet apakšējā šaurākā daļa ir tūpļa kanāls - canalis analis (~ 2,5 cm garš), kas beidzas ar anālo atveri - anus. Sagitālā plaknē rectum veido 2 liekumus pirmais atbilst krustu kaula liekumam un otrs, ejot cauri starpenei, apliecas ap os coccygis.
90
Rectum topogrāfija
Holotopia: pelvis minor. Sceletotopia:
augšējā robeža - art. sacroiliaca sinistra 2. krustu skriemeļa līmenī (S2),
apakšējā robeža - anus - os coccygis līmenī.
Syntopia:
mugurpusē vīrietim un sievietei atrodas os sacrum un os coccygis,
sānos vīrietim un sievietei atrodas venozi pinumi,
priekšpusē vīrietim atrodas urīnpūslis (vesica urinaria), prostata (prostata), sēklas pūslīši (vesiculae seminales) un sēklvadi (ductus deferentes),
priekšpusē sievietei atrodas maksts (vagina) un dzemde (uterus).
91
Iedarbība uz barības vielām resnajā zarnā
Resnajā zarnā barības vielas neuzsūcas, bet turpinās ūdens un sāļu uzsūkšana un ar gļotu palīdzību formējas izkārnījumu masas – faeces.
92
Resnās zarnas sienas uzbūve
Resnās zarnas sienu veido 4 apvalki
tunica mucosa,
tela submucosa,
tunica muscularis un
tunica adventitia vai tunica serosa
93
Resnā zarna. Tunica mocosa
veido pusmēness krokas plicae semilunares. Vislabāk tās izteiktas lokzarnā (colon), vāji iezīmējas aklajā zarnā (caecum), bet pilnīgi izzūd tārpveida piedēklī (appendix vermiformis) un taisnajā zarnā (rectum). Ampulla recti rajonā gļotāda veido 3 šķērskrokas plicae transversae recti, bet canalis analis daļā gareniskas krokas columnae anales, starp kurām ir padziļinājumi sinus anales. Zemāk par tiem zemgļotādā atrodas venozs pinums plexus venosus rectalis un gļotāda virs tā izveido cirkulāru valnīti zona haemorrhoidalis (šajā zonā var veidoties hemoroīdi). Distāli gļotāda pāriet ādā un anālo atveri izklāj āda, kas ir krokota, pigmentēta un ar matiņiem.
Viscaur gļotādā ir izkaisīti zarnu dziedzeri glandulae intestinales, kas izdala gļotas, palīdzot veidot fekālās masas. Tāpat visā gļotādā sastopami noduli lymphoidei solitarii, bet appendix vermiformis ieejas atveres rajonā ir noduli lymphoidei aggregati (dēvē par vēdera mandeli tonsilla abdominalis).
94
Resnā zarna.
Tela submucosa
cieši saista gļotādu ar muskuļkārtu, tāpēc gļotādas reljefs mainās maz
95
Resnā zarna.
Tunica muscularis.
akārtota 2 slāņos:
stratum circulare - iekšējais,
stratum longitudinale - ārējais. Stratum longitudinale nav vienmērīgs, bet veido 3 muskuļkārtas sloksnes jeb lentas – taeniae. Lentu nosaukumi doti atkarībā no tā, kas stiprinās pie lentām uz colon transversum:
Lentu garums ir mazāks par resnās zarnas garumu, tāpēc tās sakroko zarnu, radot zarnas virsmā izspīlējumus, lokzarnas izciļņus haustrae coli. Starp katriem diviem izspīlējumiem rodas šķērsrievas – sulci transversi, kuru iekšpusē ir pusmēness krokas - plicae semilunares. Lentu nav appendix vermiformis un rectum, tur stratum longitudinale muskuļšķiedras ir sakārtotas vienmērīgi. Stratum circulare šķiedras sakārtotas vienmērīgi, izņemot vietas, kur veidojas sfinkteri:
m. sphincter ani internus ap anālo atveri. Muskulis ir gludās muskulatūras veidojums un tā darbība nav pakļauta cilvēka gribai.
Ap anālo atveri atrodas arī starpenes šķērssvītrotais muskulis m. sphincter ani externus, kura
darbība ir pakļauta cilvēka gribai.
96
Resnā zarna.
Tunica adventitia vai tunica serosa
Resnās zarnas daļas tunica serosa klāj dažādi:
caecum no visām pusēm (intraperitoneāli), bet apzarni neveido;
appendix vermiformis no visām pusēm (intraperitoneāli), veido apzarni mesoappendix;
colon ascendens no 3 pusēm (mezoperitoneāli), zarnas mugurējo virsmu klāj tunica adventitia;
colon transversum no visām pusēm (intraperitoneāli), veido apzarni mesocolon transversum;
colon descendens no 3 pusēm (mezoperitoneāli), mugurējā virsmā ir tunica adventitia;
colon sigmoideum no visām pusēm (intraperitoneāli), veido apzarni mesocolon sigmoideum;
rectum tunica serosa klāj sekojoši: augšējo trešdaļu intraperitoneāli, vidējo trešdaļu
mezoperitoneāli, bet apakšējo trešdaļu tunica serosa nepārklāj, zarnu sedz tunica adventitia.
Tunica serosa izveido tauku piekarus appendices omentales. To nav uz appendix vermiformis un rectum.
97
Hepar - aknas, aknu funkcijas
Aknas ir lielākais gremošanas sistēmas orgāns un sver aptuveni 1,5 kg. Aknu funkcijas:
1) izstrādā žulti,
2) sintēzē organismā izmantojamus olbaltumus un taukus,
3) pārvērš ogļhidrātus glikogēnā un ir glikogēna depo,
4) urīnvielas sintēze,
5) vielmaiņas indīgo produktu neitralizācija un medikamentu inaktivācija,
6) fagocitārā funkcija,
7) asins depo,
8) eritrocītu ražošana embrionālajā periodā u. c..
98
Aknu ārējais apraksts, Virsmas un malas.
Aknām ir divas virsmas un divas malas. Aknu augšējā virsma facies diaphragmatica vērsta
pret diafragmu, bet apakšējā virsma facies visceralis saskaras ar zemāk esošajiem orgāniem.
Aknu priekšējā, apakšējā mala margo inferior ir asa un vērsta uz leju, bet mugurējā mala ir noapaļota, nav klāta ar vēderplēvi un vairāk atgādina virsmu, tādēļ to sauc par margo posterior vai area nuda (kailā virsma).
No diafragmas uz aknu augšējo virsmu sagitālā virzienā iet saite lig. falciforme hepatis, kas sadala facies diaphragmatica hepatis divās daivās lobus dexter un lobus sinister.
99
Aknu ārējais izskats. rievas.
Uz facies visceralis hepatis ir 3 galvenās rievas, kas sadala virsmu četrās daivās:
1) labā sagitālā rieva atdala lobus dexter no pārējām daivām,
2) kreisā sagitālā rieva atdala lobus sinister,
3) šķērsrieva atrodas starp abām sagitālajām rievām un sadala aknu vidusdaļu 2 daivās lobus quadratus (priekšpusē) un lobus caudatus (mugurpusē). Trijās galvenajās rievās atrodas dažādi orgāni, kuri tur atstāj savus nospiedumus.
Labās sagitālās rievas priekšējā daļā ieguļ žultspūslis vesica biliaris (fellea), bet mugurējā daļā iegulst vena cava inferior.
Kreisās sagitālās rievas priekšējā daļā iegulst lig. teres hepatis (pirms dzimšanas – v. umbilicalis), bet mugurējā daļā atrodas lig. venosum, kas pirms dzimšanas funkcionē kā ductus venosus.
Šķērsrievā ir aknu vārti porta hepatis. Pa tiem aknās ieiet v. portae hepatis, a. hepatica propria un nervi, bet iziet ductus hepaticus communis un limfvadi.
100
Aknu topogrāfija
Holotopia: aknu lielākā daļa atrodas regio hypochondriaca dextra, mazākā daļa regio epigastrica un regio hypochondriaca sinistra.
Sceletotopia:
aknu augšējā robeža uz linea medioclavicularis dextra sasniedz 4. ribstarpas līmeni, bet kreisajā pusē atrodas 5. ribstarpas līmenī;
aknu apakšējā robeža sākas uz linea axillaris media 10. ribas līmenī, tad iet pa ribu loku un iznāk no labās paribes tur, kur 9. ribas skrimslis pievienojas 8. ribas skrimslim, šķērso regio epigastrica un ieiet kreisajā paribē tur, kur 8. ribas skrimslis pievienojas 7. ribas skrimslim un beidzas 6. ribstarpā.
Syntopia:
facies diaphragmatica hepatis saskaras ar diafragmu un uz lobus sinister augšējās virsmas ir sirds iespiedums,
uz facies visceralis hepatis veidojas iespiedumi no orgāniem:
impressio oesophagea, impressio gastrica, impressio duodenalis, impressio colica, impressio renalis, impressio suprarenalis.
101
Aknas no ārpuses klāj
divi apvalki: tunica fibrosa un tunica serosa s. peritoneum. Peritoneum klāj aknas no 3 pusēm (mezoperitoneāli). Serozā pārklāja nav facies posterior s. area nuda un aknu rievās.
102
Aknas ar apkārtējiem orgāniem savieno saites - ligamenta
2 grupas:
I. Saites, kas fiksē aknas pie diafragmas apakšējās virsmas:
1) lig. falciforme hepatis – saite iet sagitālā virzienā no diafragmas uz aknu augšējo virsmu, tās brīvajā malā starp lapiņām atrodas lig. teres hepatis (aizaugusi v. umbilicalis), kas stiepjas no anulus umbilicalis līdz aknu apakšējai malai un tad iegulst kreisajā sagitālajā rievā;
2) lig. coronarium hepatis saite iet frontālā virzienā starp diafragmu un aknām. Sastāv no 2 lapiņām, kuras iet gar area nuda augšējo un apakšējo malu.
II. Saites, kas no aknu vārtiem atiet uz zemāk esošajiem orgāniem:
1) lig. hepatogastricum uz curvatura minor,
2) lig. hepatoduodenale uz pars superior duodeni,
3) lig. hepatorenale uz ren dexter.
Lig. hepatogastricum un lig. hepatoduodenale veido mazo taukplēvi – omentum minus.
103
Žults producēšana un izvadīšana
Aknas žulti producē nepārtraukti un no aknām tā tiek izvadīta pa ductus hepaticus dexter et sinister. Tie iznāk no aknām pa porta hepatis un savienojoties veido aknu kopējo vadu - ductus hepaticus communis.
104
Vesica biliaris (fellea) - žultspūslis
Žultspūslis ieguļ aknu labās sagitālās rievas priekšējā daļā un tā tilpums svārstās no 40 līdz 60 cm3.
105
Žultspūšļa daļas
Pūslim ir 3 daļas:
1. fundus vesicae biliaris platākā daļa, atrodas pie margo inferior hepatis;
2 corpus vesicae biliaris vidusdaļa;
3. collum vesicae biliaris kakliņš, šaurākā un īsākā daļa, kas pāriet žultspūšļa vadā ductus cysticus.
106
Ductus hepaticus communis
iznākot no aknām savienojas ar ductus cysticus un veidojas ductus choledochus, kas ir aptuveni 7 cm garš. Sākumā ductus choledochus iet pa lig. hepatoduodenale kopā ar v. portae un a. hepatica propria, tad gar mugurpusi šķērso pars superior duodeni, tad iet starp pars descendens duodeni un caput pancreatis un urbjas cauri pars descendens duodeni mugurējai sienai. Šeit ductus choledochus savienojas ar ductus pancreaticus, izveido ampulla hepatopancreatica, kura atveras divpadsmitpirkstu zarnas kārpiņā papilla duodeni major (papilla Vateri).
107
Žultspūšļa un žultsceļu sienas uzbūve
Sienu veido 3 apvalki: tunica mucosa, tunica muscularis, tunica adventitia vai tunica serosa.
Tunica mucosa žultspūslī veido nelielas krokas, bet visā ductus cysticus garumā veido spirālisku kroku plica spiralis. Gļotādā izkaisīti dziedzeri, kas izdala gļotas un aizsargā gļotādu no žults iedarbības.
Tunica muscularis cirkulāra slāņa stratum circulare veidā sastopama žultspūslī un visos žultsceļos. Ap ampulla hepatopancreatica izveido m. sphincter ampullae hepatopancreaticae (sphincter Oddi), kas regulē žults un aizkuņģa dziedzera sulas ieplūšanu divpadsmitpirkstu zarnā.
Tunica adventitia vai tunica serosa. Žultpūsli no trim pusēm klāj tunica serosa, bet virsma, kas iegulstas aknu rievā, klāta ar tunica adventitia.
108
Aizkuņģa dziedzeris - pancreas
Aizkuņģa dziedzeris ir iekšējās un ārējās sekrēcijas dziedzeris. Kā ārējās sekrēcijas dziedzeris tas
producē aizkuņģa dziedzera sulu succus pancreaticus, kas izdalās divpadsmitpirkstu zarnā. Kā iekšējās sekrēcijas dziedzeris tas izstrādā hormonus (glikagonu un insulīnu), kas ieplūst tieši asinīs.
priekšējo virsmu šķērso mesocolon transversum sakne, mugurējai virsmai pieguļ v. cava inferior, v. portae, no augšas, apakšas un sāniem to ietver duodenum.
Corpus et cauda pancreatis:
priekšējai virsmai pieskaras gaster un mesocolon transversum, mugurējai virsmai pieguļ aorta abdominalis, ren sinister, apakšējai virsmai pieguļ jejunum cilpas, flexura coli sinistra, aste saskaras ar liesu.
Aizkuņģa dziedzera svars ir aptuveni 60 - 100 grami, garums ir 14-18 cm, biezums 2-3 cm. Pancreas atrodas slīpi pie vēdera dobuma mugurējās sienas. Tā gareniskā ass iet no labās puses uz kreiso, no lejas uz augšu.
109
aizkuņģa dziedzerim izšķir
1. caput pancreatis - ietverts duodenum pakavā,
plakan forma
2. corpus pancreatis - šķērso columna vertebralis,
trīsšķautnaina forma,
3. cauda pancreatis - beidzas pie splen.
trīsšķautnaina forma,
110
Vēderplēve klāj aizkuņģa dziedzeri no visām pusēm.Patiesi. Nepatiesi.
nepatiesi. Vēderplēve aizkuņģa dziedzeri klāj tikai no priekšpuses - retroperitoneāli.
111
Liesa – splen s. lien
Liesa ir limfātiskās sistēmas orgāns, tajā tiek noārdīti arī vecie eritrocīti. Splen atrodas kreisajā paribē, tās gareniskā ass iet no mugurpuses uz priekšpusi, no augšas uz leju. Liesas svars ir 140 - 200 gramu, garums 12 - 14 cm, platums 8 - 10 cm, biezums 3 - 4 cm.
112
Liesas virsmas un malas
Liesai ir 2 virsmas: facies diaphragmatica (izliekta, saskaras ar diafragmu) un facies visceralis (vērsta mediāli un saskaras ar iekšējiem orgāniem). Liesas augšējā mala ir asa, bet apakšējā mala ir noapaļota un vērsta uz leju un mugurpusi. Liesas priekšējais gals atrodas zemāk par mugurējo galu. Uz facies visceralis atrodas liesas vārti hilum splenicum, pa kuriem iet asinsvadi, nervi.
113
Liesu klāj
capsula fibrosa, kas cieši pieguļ liesas parenhīmai un tunica serosa (no visām pusēm).
114
Saites, kas saista liesu ar pārējiem orgāniem un fiksē to
lig. gastrosplenicum,
lig. phrenicosplenicum.
lig. phrenicocolicum
115
Liesas topogrāfija
Holotopia: liesa atrodas regio hypochondriaca sinistra. Sceletotopia:
augšējā mala atrodas 9. ribas līmenī,
hilum splenicum atrodas 10. ribas līmenī,
apakšējā mala atrodas 11. ribas līmenī. Syntopia:
facies diaphragmatica saskaras ar diafragmu,
facies visceralis saskaras ar kuņģi, lokzarnu, aizkuņģa dziedzera asti, kreiso nieri un virsnieri.
116
Vēderplēve - peritoneum
Peritoneum ir serozs apvalks, kuram ir 2 lapiņas – peritoneum parietale un peritoneum viscerale.
117
vēderplēves parietālā lapiņa
Parietālā lapiņa izklāj vēdera dobuma un iegurņa sienas. Parietālā lapiņa nepārklāj vēdera dobuma mugurējo sienu, pie kuras atrodas orgāni. Starp vēdera dobuma mugurējo sienu un vēderplēvi veidojas retroperitoneālā telpa – spatium retroperitoneale. Tajā atrodas virsnieres, nieres, urīnvadi, aizkuņģa dziedzeris, divpadsmitpirkstu zarna, asinsvadi, nervi un limfātiskie audi.
118
Peritoneum viscerale orgānus klāj trejādi:
1) no visām pusēm - intraperitoneālie orgāni: pars abdominalis oesophagei, gaster, jejunum, ileum, caecum, appendix vermiformis, colon transversum, colon sigmoideum, rectum augšējā trešdaļa, splen, tubae uterinae;
2) no trim pusēm - mezoperitoneālie orgāni; hepar, vesica biliaris, colon ascendens, colon descendens, rectum vidējā trešdaļa, vesica urinaria (ja pūslis pilns), uterus;
3) no vienas puses - retroperitoneālie orgāni: duodenum, pancreas, glandulae suprarenales, renes, ureteres, vesica urinaria (ja pūslis ir tukšs);
4) nav klāti ar vēderplēvi – ekstraperitoneāli orgāni, piem. rectum apakšējā trešdaļa.
119
Vietās, kur vēderplēves parietālā lapiņa atiet no vēdera dobuma sienām un pāriet uz orgāniem, veidojas vēderplēves dublikatūras:
saites - ligamenta,
apzarņi - mesenteria,
krokas plicae,
taukplēves – omenta.
120
vēderplēves dobums - cavitas peritoneali
veidojas starp peritoneum parietale (klāj dobumu sienas) un peritoneum viscerale (klāj orgānus)
121
Cavitas peritonealis dzimumatšķirības vīrietim
dobumā atrodas tikai serozs šķidrums; dobums ir slēgts un ar ārējo vidi nav savienots;
ir viens padziļinājums - excavatio rectovesicalis, kas atrodas starp rectum priekšējo un vesica urinaria mugurējo virsmu.
122
Cavitas peritonealis dzimumatšķirības sievietei
dobumā atrodas serozs šķidrums un olnīcas (ovarium); dobums caur dzimumceļiem savienojas ar ārējo vidi;
ir divi padziļinājumi:
a. excavatio vesicouterina - starp urīnpūšļa mugurējo un dzemdes priekšējo virsmu;
b. excavatio rectouterina s. cavum Douglasi - atrodas starp dzemdes mugurējo un taisnās zarnas priekšējo virsmu.
123
Bursa omentalis (taukplēves soma)
Liela spraugveida telpa Cavitas peritonealis aiz kuņģa, Somai ir tikai viena atvere - foramen omentale (Winslowi). Foramen omentale savieno bursa omentalis ar pārējo vēderplēves dobuma daļu.
124
