Kredītinformācijas biroju likums Flashcards
(20 cards)
kredītinformācijas birojs
akciju sabiedrība, kas veic kādu no šajā likumā noteiktajām licencējamām kredītinformācijas biroja darbībām
kredītinformācijas lietotājs
kredītinformācijas lietotājs — šajā likumā noteiktā persona, kas ar kredītinformācijas biroju noslēgusi rakstveida līgumu par kredītinformācijas sniegšanu kredītinformācijas birojam vai saņemšanu no tā (turpmāk — kredītinformācijas līgums);
iespējamais kredītinformācijas lietotāja klients (turpmāk — iespējamais klients) —
fiziskā persona, kas pieteikumā kredītinformācijas lietotājam izteikusi vēlēšanos kļūt par tā klientu;
kredītinformācijas lietotāja klients (turpmāk — klients)
kredītinformācijas lietotāja klients (turpmāk — klients) — fiziskā persona:
a) kura ar kredītinformācijas lietotāju noslēgusi klienta līgumu,
b) attiecībā uz kuru kredītinformācijas lietotājs ir pārņēmis no klienta līguma izrietošās prasījuma tiesības,
c) kura ir piekritusi, ka kredītinformācijas lietotājs drīkst vērtēt vai ņemt vērā tās kredītspēju, sniedzot ar kredītrisku saistītu pakalpojumu kādai trešajai personai vai pieņemot lēmumu par šāda pakalpojuma sniegšanu;
kredītinformācija
kredītinformācija — ziņas, kas iegūtas no šajā likumā noteiktajiem kredītinformācijas avotiem un raksturo klienta vai iespējamā klienta kredītspēju;
klienta līgums ir:
klienta līgums ir:
a) līgums, saskaņā ar kuru kredītinformācijas lietotājs sniedz vai sniegs ar kredītrisku saistītu pakalpojumu,
b) līgums, saskaņā ar kuru kredītinformācijas lietotājam galvo par citas personas saistībām,
c) šā punkta “a” vai “b” apakšpunktā minētais līgums, no kura izrietošās prasījuma tiesības pārņēmis kredītinformācijas lietotājs;
parads
parads — klienta maksājuma saistība pret kredītinformācijas lietotāju, kura nav izpildīta klienta līgumā vai normatīvajos aktos noteiktajā termiņā;
kredītinformācijas apstrāde
kredītinformācijas apstrāde — jebkuras ar kredītinformāciju veiktas darbības, ieskaitot kredītinformācijas vākšanu, iegūšanu, reģistrēšanu, ievadīšanu, glabāšanu, sakārtošanu, pārveidošanu, izmantošanu, nodošanu, pārraidīšanu, izpaušanu, bloķēšanu vai dzēšanu;
kredītspēja
kredītspēja — varbūtība, ka klients vai iespējamais klients pildīs savas saistības atbilstoši klienta līgumam;
kredītrisks
kredītrisks — varbūtība, ka kredītinformācijas lietotājam radīsies zaudējumi, ja klients vai iespējamais klients nespēs vai atteiksies pildīt klienta līgumā noteiktās maksājuma saistības pret kredītinformācijas lietotāju;
kredītriska pārvaldība
) kredītriska pārvaldība — pasākumu kopums, kurus kredītinformācijas lietotājs klienta līguma darbības laikā veic, lai kontrolētu savu kredītrisk
Kredītinformācijas biroju likuma mèrkis
Likuma mērķis ir dot ieguldījumu atbildīgas kreditēšanas un atbildīgas un godprātīgas aizņemšanās veicināšanā, sekmējot personu kredītvēstures veidošanos, kā arī nodrošināt fizisko personu tiesību aizsardzību, lai, vērtējot kredītspēju, būtu pieejama un tiktu izmantota patiesa un pilnīga informācija.
Likuma darbibas joma
Likuma darbības joma
(1) Likums regulē kredītinformācijas biroju darbību un kredītinformācijas apstrādes kārtību šajā likumā noteikto licencējamo kredītinformācijas biroju darbību ietvaros.
(2) Klienta vai iespējamā klienta datu apstrādi un aizsardzību nosaka Fizisko personu datu aizsardzības likums, ciktāl šis likums nenosaka citādi.
Mazak svarigi….
(3) Šo likumu nepiemēro:
1) Parādu ārpustiesas atgūšanas likumā noteiktajām parādvēstures datubāzēm;
2) valsts informācijas sistēmā esošo datu apstrādei, ko veic šīs valsts informācijas sistēmas turētājs, vai datu apstrādei, ko veic Saeima, atvasināta publiska persona, tiešās pārvaldes iestāde, pastarpinātās pārvaldes iestāde, tiesa vai tiesu sistēmai piederīga persona, izņemot šā likuma 13.pantā noteikto;
3) attiecībā uz kredītu reģistru, kā arī ziņu saņemšanai no kredītu reģistra un to izmantošanai. Kārtību, kādā kredītinformācijas lietotājs saņem kredītu reģistrā iekļautās ziņas ar kredītinformācijas biroja starpniecību, nosaka Kredītu reģistra likums;
4) ja saskaņā ar citiem normatīvajiem aktiem kredītinformācijas lietotājs ar kredītinformācijas biroja starpniecību var saņemt ziņas no valsts informācijas sistēmas apstrādes mērķiem, kas nav minēti šā likuma 4.pantā. Kārtību, kādā kredītinformācijas lietotājs ar kredītinformācijas biroja starpniecību saņem šādas ziņas no valsts informācijas sistēmas, nosaka attiecīgais normatīvais akts.
Kredītinformācijas apstrādes mērķi
Kredītinformācijas apstrādes mērķi
(1) Kredītinformācijas birojs šajā likumā noteikto licencējamo kredītinformācijas biroja darbību ietvaros kredītinformāciju apstrādā, lai kredītinformācijas lietotājs varētu to iegūt un izmantot šā panta otrajā daļā noteiktajiem kredītinformācijas apstrādes mērķiem.
(2) Kredītinformācijas lietotājs kredītinformāciju no kredītinformācijas biroja šajā likumā noteikto licencējamo kredītinformācijas biroja darbību ietvaros iegūst un izmanto klienta vai iespējamā klienta kredītspējas vērtēšanai vai sava kredītriska pārvaldībai.
Kredītinformācijas lietotājs
Kredītinformācijas lietotājs var būt:
1) komersants;
2) profesionālās darbības veicējs likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” izpratnē;
3) individuālais uzņēmums, zemnieka vai zvejnieka saimniecība, amatniecības uzņēmums vai ģimenes uzņēmums;
4) kooperatīvā sabiedrība;
5) pašvaldība vai tās iestāde gadījumā, kad tā slēdz līgumu, kas saistīts ar kredītrisku, vai sniedz sabiedrisko pakalpojumu, vai nodrošina dzīvojamās mājas pārvaldīšanu.
Kredītinformācijas avoti
Kredītinformācijas birojs iegūst kredītinformāciju tikai no šādiem kredītinformācijas avotiem:
1) no kredītinformācijas lietotāja sniegtajām ziņām;
2) no ziņām, kuras kredītinformācijas birojs šajā likumā noteiktajā kārtībā ir ieguvis no valsts informācijas sistēmas;
3) no ziņām par klientu (turpmāk — ārvalsts kredītinformācija), kuras kredītinformācijas birojs saņēmis no:
a) Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstī reģistrētas personas, kuras darbības veids ir fizisko personu datu apstrāde un nodošana trešajām personām, kas šos datus izmanto kredītspējas vērtēšanai vai sava kredītriska pārvaldībai,
b) Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalsts valsts informācijas sistēmas vai valsts informācijas sistēmai pielīdzināmas datubāzes.
Licence
Licence
(1) Licenci kredītinformācijas biroja darbībai (turpmāk — licence) izsniedz Datu valsts inspekcija uz pieciem gadiem.
Ja kredītinformācijas birojs izbeidz darbību vai zaudē licenci, uzkrāto kredītinformāciju dzēš, izņemot gadījumu, kad likumā noteiktajā apjomā to nodod valsts arhīvam vai arī — Datu valsts inspekcijas noteiktajā termiņā — citam licencētam kredītinformācijas birojam.
Citu personu iesaiste licencējamo kredītinformācijas biroja darbību izpildes nodrošināšanā
Ja ir saņemta Datu valsts inspekcijas rakstveida piekrišana, kredītinformācijas birojs uz rakstveida līguma pamata var uzticēt citai personai veikt darbības, kas nepieciešamas šā likuma 7.pantā noteikto licencējamo kredītinformācijas biroja darbību izpildes nodrošināšanai.
(2) Pēc šā panta pirmajā daļā minētās rakstveida piekrišanas saņemšanas kredītinformācijas birojs vai šā panta pirmajā daļā minētā cita persona ir atbildīgi pret trešajām personām par tās personas darbību, kurai uzticēts veikt konkrētās darbības. Datu valsts inspekcijai ir tiesības atcelt iepriekš doto rakstveida piekrišanu, ja kredītinformācijas birojs vai šā panta pirmajā daļā minētā cita persona nepilda šā likuma prasības. Datu valsts inspekcijas lēmuma par iepriekš dotās rakstveida piekrišanas atcelšanu apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur tā darbību.
Informācijas par kredītinformācijas biroju pieejamība
(1) Datu valsts inspekcija savā tīmekļa vietnē par kredītinformācijas biroju publicē un aktualizē šādu informāciju:
1) lēmums par licences piešķiršanu;
2) kredītinformācijas biroja nosaukums;
3) kredītinformācijas biroja reģistrācijas numurs;
4) kredītinformācijas biroja kontaktinformācija (juridiskā adrese un pasta adrese, tālrunis, elektroniskā pasta adrese);
5) kredītinformācijas biroja akcionāri, kuru līdzdalība kredītinformācijas birojā ir pieci procenti vai vairāk no kredītinformācijas biroja balsstiesīgā pamatkapitāla;
6) licences piešķiršanas datums;
7) licences apturēšanas vai anulēšanas datums.
(2) Ja mainās kāda no šā panta pirmās daļas 2., 3., 4. vai 5.punktā minētajām ziņām, kredītinformācijas birojs triju darbdienu laikā pēc izmaiņu stāšanās spēkā iesniedz Datu valsts inspekcijai iesniegumu par izmaiņām. Datu valsts inspekcija piecu darbdienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas aktualizē attiecīgo informāciju savā tīmekļa vietnē.
Kredītinformācijas biroja datubāzē iekļaujamās ziņas
Kredītinformācijas biroja datubāzē iekļauj šādas ar klienta parādu saistītas ziņas:
1) klienta vārds, uzvārds un personas kods vai cita klientu identificējoša informācija;
2) ziņas par parāda summu, tajā skaitā ziņas par sākotnējo parāda summu, faktisko parāda summu un pirmo maksājuma kavējuma dienu;
3) datums, kad ziņas par parādu ir iekļautas kredītinformācijas biroja datubāzē, un datums, kad ziņas par parādu pēdējo reizi ir aktualizētas;
4) ziņas par to, ka parāda vairs nav, datums, kopš kura parāda vairs nav, kā arī veids, kādā tas ir dzēsts;
5) ziņas par kredītinformācijas lietotāju, kurš iekļāvis kredītinformācijas biroja datubāzē ziņas par parādu;
6) ziņas par tā kredītinformācijas lietotāja nozari, kurš iekļāvis kredītinformācijas biroja datubāzē ziņas par parādu, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 20.decembra regulu (EK) Nr. 1893/2006, ar ko izveido NACE 2.red. saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kā arī groza Padomes regulu (EEK) Nr. 3037/90 un dažas EK regulas par īpašām statistikas jomām (Dokuments attiecas uz EEZ), ciktāl šīs nozares apraksts ir atbilstošs konkrēto datu apstrādes mērķim;
7) ziņas par to, vai klients ir izteicis rakstveida iebildumus pret parāda esamību vai apmēru, tajā skaitā par to, vai attiecībā uz parāda esamību vai apmēru ir strīds par tiesībām, kas tiek izskatīts tiesā.
(2) Citas, šā panta pirmajā daļā neminētas ziņas kredītinformācijas lietotājs ir tiesīgs iekļaut kredītinformācijas biroja datubāzē, ja šādai iekļaušanai ir kāds no Fizisko personu datu aizsardzības likumā minētajiem personas datu apstrādes pamatiem.
(3) Kredītinformācijas birojs, sniedzot kredītinformācijas lietotājam ziņas par cita kredītinformācijas lietotāja iekļauto kredītinformāciju, nenorāda ziņas, kas ļauj identificēt kredītinformācijas lietotāju, kurš iekļāvis kredītinformācijas biroja datubāzē attiecīgās ziņas.
(4) Šā panta pirmās daļas 7.punktā minētās ziņas kredītinformācijas birojs dzēš, ja tas ir saņēmis spēkā stājušos tiesas vai šķīrējtiesas nolēmumu, ar kuru konstatēta parāda summa, vai klienta rakstveida apliecinājumu par savu iebildumu atsaukšanu.
(5) Kredītinformācijas birojs ir tiesīgs katrai nozarei noteikt minimālo parāda summu, sākot no kuras ziņas par parādu var iekļaut kredītinformācijas biroja datubāzē.
