Miega artērijas

Question 1

Kas atiet no aorta ascendens?

Answer 1

a. coronaria cortis dextra et sinistra

Question 2

Ko apasiņo a. coronaria cortis dextra?

Answer 2

-labo priekškambari
-priekškambaru starpsienu
-labo kambari
-mugurējo daļu kambaru starpsienai,
-kreisā kambara mugurējo sienu

Question 3

Ko apasiņo a. coronaria cortis sinistra?

Answer 3

kreiso priekškambari
kreiso kambari
priekšējās 2/3 kambaru starpsienas

Question 4

Aortas loka topogrāfija

Answer 4

2. labā skrimšļa līmenis -> 4. krūsšu skriemeļa pāriet par aorta descendens

Question 5

Kas atiet no aortas loka?

Answer 5

1) truncus brachiocephalicus
2) a. carotis communis sinistra
3) a. subclavia sinistra

Question 6

Truncus brachiocephalicus topogrāfija

Answer 6

Asinsvads atiet no aortas loka, tas ir 2 – 3 cm garš stumbrs, kas iet uz augšu un pa labi, aiz art. sternoclavicularis dextra sadalās 2 gala zaros

Question 7

Kas atiet no truncus brachiocephalicus?

Answer 7

1) a. carotis communis dextra
2) a. subclavia dextra

Question 8

Kas aptver un kas pieaug pie kakla asinsvadu kūlīša?

Answer 8

Kakla asinsvadu un nervu kūlīti aptver kakla fascija un veido saistaudu maksti, pie kuras pieaug m. omohyoideus starpcīpsla (uzlabo venozo atteci no galvas un kakla). Kūlītis pieguļ dziļajiem un laterālajiem kakla muskuļiem, no priekšpuses to pārklāj m. sternocleidomastoideus un m. platysma, zemāda un āda.

Question 9

Kur un parko sadalās a. carotis communis?

Answer 9

1) a. carotis externa
2) a. carotis interna
iekš kakla asinsvadu un nervu kūlīša

Question 10

Kur ieet un kur sadalās a. carotis externa?

Answer 10

A. carotis externa ieiet glandula parotis masā, iet līdz collum mandibulae līmenim, kur sadalās 2 gala zaros:
1) a. temporalis superficialis
2) a. maxillaris

Question 11

Kādās grupās iedalās a. carotis externa sānu zari?

Answer 11

priekšējā grupa – a. thyroidea superior, a. lingualis, a. facialis;
mediālā grupa – a. pharyngea ascendens
mugurējā grupa – a. occipitalis, a. auricularis posterior

Question 12

A. temporalis superficialis – virspusējā deniņu artērija
yeah viss, un?

Answer 12

Artērija iet uz augšu gar auss gliemežnīcas priekšpusi, šķērso arcus zygomaticus (var taustīt pulsu), uz galvas sadalās pieres un paura zaros – r. (ramus) frontalis un r. parietalis. Apasiņo pieres, paura apvidus mīkstos audus, ārējo ausi, glandula parotidea, daļēji mīmikas muskuļus un ādu sejas sānu virsmā. Pieres apvidū zari anastomozē (savienojas) ar a. ophthalmica zariem no a. carotis interna, pakauša apvidū anastomozē ar a. occipitalis un a. auricularis posterior zariem.

Question 13

A. maxillaris

Answer 13

A. maxillaris ir a. carotis externa dziļais gala zars. Sākumā artērija iet aiz collum mandibulae, tālāk iziet caur fossa infratemporalis, tad ieiet fossa pterygopalatina, kur sazarojas gala zaros. Katrā daļā artērijai ir zari:

Question 14

A. maxillaris zari

Answer 14

Aiz collum mandibulae no artērijas atiet –
a) a. alveolaris inferior – ieiet apakšžokļa kanālā, iznāk no tā pa foramen mentale, kur apasiņo mīmikas muskuļus un ādu zoda apvidū. Pa ceļam apasiņo visus apakšējos zobus, smaganas, mutes dobuma apakšējo sienu (muskuļus uz kakla I žaunu loka derivātus);
b) a. meningea media – caur foramen spinosum ieiet galvaskausā un apasiņo galvas smadzeņu cieto apvalku vidējā galvaskausa bedrē;

Question 15

A. Maxillaris zari in fossa infratemporalis

Answer 15

Dod zarus uz košļāšanas muskuļiem un m. buccinator –
a) a. massaterica uz m. masseter
b) aa. temporales profundae uz m. temporalis
c) rr. pterygoidei uz m. pterygoideus medialis et lateralis
d) a. bucalis uz m. buccinator

Question 16

A. Maxillaris zari in fossa pterygopalatina

Answer 16

a) aa. alveolares superiores pasteriores caur tuber maxillae atverēm ieiet augšžoklī un apasiņo mugurējos augšējos zobus un smaganas;
b) a. infraorbitalis caur fissura orbitalis inferior ieiet orbītā, kur iet pa sulcus et canalis infraorbitalis, caur foramen infraorbitale iznāk ārā sejas priekšējā virsmā, kur apasiņo mīmikas muskuļus un ādu apvidū starp acs spraugu un mutes atveri. Pa ceļam artērija apasiņo augšžokļa priekšējos un vidējos zobus, smaganas, sinus maxillaris gļotādu;
c) a. palatina descendens iet pa canalis palatinus major un apasiņo cietās un mīkstās aukslējas
d) a. sphenopalatina iet caur foramen sphenopalatinum uz deguna dobumu, kur apasiņo gļotādu.

Question 17

A. Carotis externa priekšējie zari

Answer 17

A. thyroidea superior iet uz leju un sazarojas vairogdziedzerī, apasiņo to. Anastomozē ar a. thyroidea inferior no truncus thyrocervicalis no a. subclavia. Pa ceļam no a. thyroidea superior atzarojas a. laryngea superior uz balseni un zari uz kakla taisno muskuļu grupu un m. sternocleidomastoideus;
A. Lingualis atiet mēles kaula līmenī ieiet mēles saknē un apasiņo visu mēli, zemmēles siekalu dziedzeri, mutes dobuma gļotādu apakšējā sienā.

Question 18

A. carotis externa mediālās grupas zari

Answer 18

Viena artērija – a. phryngea ascendens

Question 19

A. carotis externa mugurējās grupas asinsvadi

Answer 19

A occipitalis ieguļ sulcus a. occipitalis un apasiņo mīkstos audus pakauša rajonā.

A. auricularis posterior iet uz augšu gar auss mugurpusi un apasiņo ārējo ausi, bungdobuma gļotādu, cellulae mastoidea gļotādu.

Question 20

A. carotis interna – iekšējā miega artērija

Answer 20

A. carotis interna ir a. carotis communis otrs gala zars. A. carotis interna sākumā ir paplašinājums sinus caroticus, kurā atrodas īpaši receptori, kas piedalās asins cirkulācijas regulēšanā. A. carotis interna ieiet canalis caroticus, tad fossa cranii media, iet pa sulcus caroticus, ieiet sinus cavernosus (venozo asinsvadu tīklojums), pie ala minor processus clinoideus anterior izveido nelielu izliekumu uz augšu un uz mugurpusi un beidzas sadaloties zaros
1. a. ophthalmica
2. a. cerebri anterior
3. a. cerebri media
4. a. communicans posterior
5. a. chorioidea anterior

Question 21

1. A. Ophthalmica – acs dobuma artērija

Answer 21

A. ophthalmica acs dobumā ieiet caur fissura orbitalis superior, tālāk iet pa acs dobuma mediālo sienu līdz acs mediālajam kaktiņam, beidzas ar gala zaru – a. dorsalis nasi. Tā veido anastomozi ar a. angularis no a. facialis, no a. carotis externa. Pa ceļam a. ophthalmica apasiņo visu acs dobuma saturu, plakstiņus, pieri, deguna dobuma gļotādu, sinus frontalis, cellulae ethmoidales gļotādu. Lielākais zars ir a. centralis retinae – tīklenes centrālā artērija, ieiet tīklenē kopā ar n. opticus, iet kopā ar nerva šķiedrām un apasiņo tīkleni.

Question 22

2. A. cerebri anterior – smadzeņu priekšējā artērija

Answer 22

A. cerebri anterior atiet no a. carotis interna, iet mediāli un uz priekšu pa smadzeņu pusložu mediālo virsmu. Pašā sākumā starp abu pušu artērijām veidojas savienotājartērija, ko sauc par a. communicans anterior (1.0 – 1.5cm). Tālāk a. cerebri anterior apliecas ap corpus collosum (lielais smadzeņu saiklis, baltās vielas šķiedras, kas savieno abas smadzeņu puslodes), iet pa pusložu mediālo virsmu līdz sulcus parietooccipitalis. Apasiņo galvas smadzeņu pieres, paura daivu mediālās virsmas.

Question 23

A. cerebri media – vidējā smadzeņu artērija

Answer 23

A. cerebri media iet pa sulcus lateralis cerebri, pieguļ pie insula (smadzeņu saliņa, daļa no puslodes, kas atrodas rievas dziļumā), ar sānu zariem apasiņo insulu, pieres, deniņu, paura daivu augšēji laterālās virsmas, pusložu zemgarozas kodolus.

Question 24

4. A. communicans posterior – mugurējā savienotājartērija

Answer 24

Artērija iet mugurējā virzienā gar sella turcica sānu malām un veido anastomozi ar a. cerebri posterior no a. basilaris no a. vertebralis no a. subclavia.

Question 25

5. A. chorioidea anterior – priekšējā pinumu artērija

Answer 25

Artērija ieiet galvas smadzeņu sānu ventrikuļa apakšējā ragā veido pinumus – plexus chorioideus ventriculi lateralis et tertii. Šie pinumi producē galvas un muguras smadzeņu šķidrumu – liquor cerebrospinalis, kas atrodas smadzeņu dobumos un baro smadzenes no iekšpuses. Visas galvas smadzeņu artērijas sazarojas un apasiņo galvas smadzeņu garozu, balto vielu un zemgarozas kodolus.

Question 26

Kur sākas zematslēgas kaula artērija?

Answer 26

labajā pusē no truncus brachiocephalicus, bet kreisajā pusē no arcus aortae

Question 27

Kas atiet no a. subclavia?

Answer 27

a. vertebralis a. thoracica interna truncus thyrocervicalis truncus costocervicalis

Question 28

a. vertebralis

Answer 28

Mugurkaula artērija iet vertikāli uz augšu caur VI līdz I kakla skriemeļu foramina transversaria, caur foramen magnum ieet galvaskausa dobumā, kur uzgulstas uz clivus. Šeit abu pušu artērijas tuvojas viena otrai un saplūst kopējā stumbrā, veidojot pamata artēriju - a. basilaris Kakla apvidū no mugurkaula artērijas atiet zari, kas caur starpskriemeļu atverēm ieiet mugurkaula kanālā un piedalās muguras smadzeņu apasiņošanā, un zari, kas apasiņo dziļos kakla muskuļos

Question 29

a. basilaris

Answer 29

iet pa tilta priekšējo virsmu un sadalās 2 gala zaros – mugurējās smadzeņu artērijas (a. cerebri posterior dextra et sinistra), kas apasiņo smadzeņu pusložu pakauša daivu un deniņu daivas apakšējo virsmu No a. basilaris atiet sānu zaru grupas uz smadzenītēm, tiltu, vidussmadzenēm un iekšējo ausi

Question 30

circulus arteriosus cerebri (Willis)

Answer 30

veido a. carotis interna un a. basilaris zari. Smadzeņu arteriālais loks nodrošina optimālu smadzeņu apasiņošanu: a. communicans anterior, a. cerebri anterior dx. et sin., a. carotis interna dx. et sin. lūmens, a. communicans posterior dx. et sin. a. cerebri posterior dx. et sin., a. basilaris bifurkācijas vieta.

Question 31

a. thoracica interna

Answer 31

Iet uz leju pa krūškurvja priekšējās sienas iekšējo virsmu 1-1,5 cm attālumā no krūšu kaula malas. Pie 7. ribas tā sadalās 2 gala zaros: a. epigastrica superior a. musculophrenica - kas apasiņo vēdera priekšējo sienu un diafragmu No a. thoracica interna atiet priekšējās ribstarpu artērijas, kas apasiņo ribstarpu mukuļus un krūts dziedzeri, un sānu zari uz krūšu kaulu, elpvadu, daļēji uz parietālo pleiru un perikardu, citiem videnes orgāniem

Question 32

truncus thyrocervicalis

Answer 32

l,5 cm garš stumbrs, kas sadalās četros zaros: -a. thyroidea inferior apasiņo vairogdziedzera apakšējo daļu, balseni, elpvadu, barības vada kakla daļu. -a. cervicalis ascendens iet uz augšu un dod zarus uz muguras smadzenēm un dziļajiem kakla muskuļiem. -a. suprascapularis apasiņo m. supraspinatus un m. infraspinatus. -a. transversa colli iet laterāli un uz mugurpusi, un pie lāpstiņas augšējās malas sadalas par zariem, kas apasiņo m. trapezius, m. levator scapulae, mm. rhomboidei.

Question 33

a. axillaris

Answer 33

ar sānu zariem apasiņo: -krūškurvja virspusējos muskuļus un daļēji krūts dziedzeri sievietēm; -plecu joslas muskuļus un pleca locītavu un m. latissimus dorsi

Question 34

a. brachialis

Answer 34

Augšdelma artērija iet pa rievu mediāli no m. biceps brachii kopā ar divām vv. brachiales un fasciculus medialis nerviem, apasiņo augšdelma priekšējās grupas muskuļus, tad šķērso elkoņa bedri un collum radii līmenī dalās divās gala artērijās - a. radialis un a. ulnaris

Question 35

A. brachialis sānu zars - a. profunda brachii

Answer 35

Lielākais sānu zars (iet kopā ar 2 vv. profundae brachii un n. radialis). Apasiņo augšdelma mugurējās grupas muskuļus un sadalās par divām kollāterālajām artērijām uz elkoņa tīklojumu - rete articulare cubiti radiālajā pusē

Question 36

a. radialis

Answer 36

apasiņo apakšdelma priekšējās un laterālās grupas muskuļus (rievā artēriju pavada 2 vv. radiales un r. superficialis n. radialis) Pie processus styloideus artērija nonāk plaukstas dorsālajā virsmā, tālāk izurbjas caur I metakarpālās spraugas muskuļiem un nonāk plaukstas palmārajā virsmā, kur veido plaukstas dziļo arteriālo loku – arcus palmaris profundus, anastomozējot ar zaru no a. ulnaris

Question 37

a. ulnaris

Answer 37

A. ulnaris iet kopā ar 2 vv. ulnares un n. ulnaris starp apakšdelma priekšējās grupas muskuļiem ulnārajā pusē un apasiņo tos. Caur canalis ulnaris artērija nonāk plaukstas palmārajā virsmā, kur veido plaukstas seklo arteriālo loku – arcus palmaris superficialis, anastomozējot ar zaru no a. radialis Zari: -atgriezeniskais zars uz rete articulare cubiti -a. interossea communis

Question 38

Arcus palmaris superficialis

Answer 38

To veido a. ulnaris nobeigums, kas anastomozē ar zaru no a. radialis. Seklais loks atrodas plaukstas vidusdaļā zem aponeurosis palmaris. No tā atiet 3 kopējās pirkstu artērijas, kas pie pirkstu pamatnēm katra sadalās par 2 pirkstu artērijām (kopā 6). Tās iet pa otrā, trešā, ceturtā un piektā pirkstu savērstajām virsmām un apasiņo to palmārās virsmas (mazā pirkstiņa ārējo malu apasiņo zars tieši no a. ulnaris). Īkšķi un pusi no otrā pirksta apasiņo 3 pirkstu artērijas no a. radialis zara.

Question 39

Arcus palmaris profundus

Answer 39

To veido a. radialis nobeigums, kas anastomozē ar zaru no a. ulnaris. Loks atrodas proksimālāk - pie metakarpālo kaulu pamatnēm uz mm. interossei palmares. No dziļā loka atiet 3 metakarpālās artērijas, kas ieplūst pirkstu kopējās artērijās, tādējādi pastiprinot asins plūsmu seklā loka asinsvados.

Question 40

Rete carpale dorsale

Answer 40

Atrodas karpālo kaulu dorsālajā virsmā un to veido zari no a. radialis, a. ulnaris, a. interossea anterior et posterior. No tīkla atiet metakarpālās artērijas, kas sadalās par pirkstu artērijām un apasiņo pirkstu dorsālās virsmas. Pats tīklojums apasiņo art. radiocarpalis, tuvākās plaukstas locītavas un muskuļus.