Patient dose assessment

Question 1

Kādi būtiski parametri ietekmē pacienta apstarošanu?

Answer 1

Caurules spriegums, strāva, efektīvā filtrācija ietekmē Kerma likmi (mGy/min).
Ekspozīcijas laiks ietekmē Kermu (µGy).
Lauka izmērs ietekmē apstarošanas produkta lielumu (µGy·m²).

Question 2

Kādi faktori ietekmē staru kūli un kolimāciju konvencionālajā radiogrāfijā?

Answer 2

1. Staru enerģija, kas atkarīga no maksimālā kV un filtrācijas.
2. Kolimācija, kas samazina apstaroto laukumu un uzlabo kontrastu, samazinot izkliedi.

Question 3

Kādi faktori ietekmē režģu izmantošanu un pacienta izmēru radiogrāfijā?

Answer 3

1. Režģi samazina izkliedes staru sasniegšanu detektoram, bet palielina pacientu devu.
2. Pacienta izmērs un apstarotā tilpuma biezums ietekmē devu, jo lielāks pacients, jo lielāka deva.

Question 4

Kādi faktori ietekmē devu fluoroskopijā?

Answer 4

1. Staru enerģija un filtrācija.
2. Kolimācija.
3. Attālums starp avotu un ādu (ievērojot inversā kvadrāta likumu).
4. Attālums starp pacientu un attēla pastiprinātāju.

Question 5

Kā palielinājums un režģi ietekmē devu fluoroskopijā?

Answer 5

1. Attēla palielinājums, gan ģeometriskais, gan elektroniskais, palielina devu.
2. Mazākiem pacientiem režģi nav nepieciešami, un augsta kontrasta pētījumiem, piemēram, ar bāriju, režģi var nebūt vajadzīgi.

Question 6

Kādi faktori ietekmē devu CT izmeklējumos?

Answer 6

1. Staru kūļa enerģija un filtrācija: 80-100 kV samazina devu bērniem., 120-140 kV ar papildu filtrāciju samazina devu pieaugušajiem.
2. Kolimācija vai slāņa biezums.
3. Blakus esošo slāņu skaits un atstarpe.
**4. Attēla kvalitāte un troksnis: **devu palielināšana samazina troksni.

Question 7

Kāds ir spirālveida CT skenēšanas soliņa ietekme uz devu?

Answer 7

Skenēšanas solis ir dīvāna pārvietošanās attiecība pret slāņa biezumu.
Ja solis = 1, devas ir salīdzināmas ar konvencionālo CT.
Deva ir apgriezti proporcionāla solim (1/solis).

Question 8

Kādas metodes tiek izmantotas starojuma devas mērīšanai?

Answer 8

• Jonizācijas kameru mērījumi.
• Termoluminiscences dozimetri (TLD).
• Optiski stimulēti luminiscences dozimetri (OSL).
• Cietvielu dozimetri.
• Filmas (sudraba halogenīdu vai radiohromas).

Question 9

Kāda ir pacientu dozimetrijas metode radiogrāfijā, fluoroskopijā un CT?

Answer 9

• Radiogrāfijā: Ieejas virsmas deva (ESD), izmantojot TLD vai OSL.
• Fluoroskopijā: Devas-laukuma produkts (DAP) vai filmas izmantošana.
• CT: Datortomogrāfijas devas indekss (CTDI), izmantojot jonizācijas kameru, OSL vai TLD.

Question 10

Kā radiogrāfijā pāriet no ESD uz orgānu devu un efektīvo devu?

Answer 10

• Radiogrāfijā var izmērīt tikai Ieejas virsmas devu (ESD).
• Matemātiskie modeļi, piemēram, Montekarlo simulācijas, aprēķina fotonu vēsturi.
• Orgānu devas tiek aprēķinātas kā ESD daļas dažādām projekcijām.

Question 11

Kā fluoroskopijā pāriet no DAP uz orgānu devu un efektīvo devu?

Answer 11

• Fluoroskopijā tiek izmantota Devas-laukuma produkta (DAP) mērīšana.
• Orgānu devas tiek aprēķinātas ar Montekarlo modelēšanu.
• Orgānu devas tiek pārveidotas par efektīvo devu, sekojot ICRP 103 vadlīnijām.

Question 12

Kā tiek veikta instrumenta kalibrācija?

Answer 12

Nosaka kalibrācijas atsauces apstākļus (radiācijas tips, enerģija, attālums utt.).
Salīdzina mērījuma instrumenta reakciju ar atsauces instrumenta reakciju.
Aprēķina kalibrācijas koeficientu ar formulu:
F= atsauces instrumenta reakcija/ mērijuma instrumenta reakcija

Question 13

Kas ir instrumenta izmantošanas diapazons?

Answer 13

• Instrumenta rādījumi ir monotona funkcija no izmērītā lieluma.
• Kalibrācijas laikā reakcija ir lineāra noteiktā diapazonā.
• Kalibrācijas vērtības un izmērītā daudzuma attiecība nosaka kalibrācijas koeficientu 1/F.

Question 14

Kas ir ESD?

Answer 14

Entrance Surface Dose (ESD) ir ieejas virsmas deva, kas nosaka, cik daudz starojuma deva nonāk pacienta virsmā radiogrāfijas laikā.

Question 15

Kādi faktori ietekmē pacienta iedarbību?

Answer 15

Tube voltage, tube current, effective filtration, exposure time, field size. (Kermas ātrums, kermas un laukuma iedarbības produkts).

Question 16

Kas ir CTDI?

Answer 16

Computed Tomography Dose Index - integrāla deva gar skenēšanas asi, dalīta ar nominālo slāņa biezumu.

Question 17

Kas ir DAP?

Answer 17

Dose-Area Product (DAP) ir starojuma devas reizinājums ar skenēto laukumu, ko mēra fluroskopijā.

Question 18

Kā aprēķināt organu devu no ESD?

Answer 18

Izmanto Monte Carlo simulācijas un matemātiskos modeļus, lai aprēķinātu orgānu devu, ņemot vērā dažādus projekcijas un filtrācijas faktorus.

Question 19

Kādi ir svarīgākie faktori, kas ietekmē pacienta iedarbību?

Answer 19

• Caurules spriegums
• Caurules strāva
• Efektīvā filtrācija
• Ekspozīcijas laiks
• Lauka izmērs

Question 20

Kāda ir kolimācijas loma radiogrāfijā?

Answer 20

Kolimācija samazina apstaroto laukumu, lai ierobežotu starojuma devu, vienlaikus uzlabojot attēla kontrastu, jo tiek samazināta izkliedētā starojuma ietekme.

Question 21

Kas ir “Bucky factor” un kā tas ietekmē attēlu?

Answer 21

“Bucky factor” ir režģa efekts, kas uzlabo attēla kontrastu, samazinot izkliedētā starojuma daudzumu, taču palielina pacienta saņemto devu. Tas ir parasti 2-5 reizes.

Question 22

Kā samazināt devu fluoroskopijā?

Answer 22

• Pielāgojot staru enerģiju un filtrāciju
• Izmantojot kolimāciju
• Samazinot pacienta attālumu līdz attēla pastiprinātājam
• Ierobežojot “beam-on” laiku

Question 23

Kāds ir skenēšanas “pitch” ietekme CT devai?

Answer 23

Ja “pitch” = 1, devas ir salīdzināmas ar parasto CT. Deva ir apgriezti proporcionāla skenēšanas “pitch”, kas nozīmē, ka mazāks pitch palielina devu.

Question 24

Kāda ir metode, lai mērītu radiācijas devu pacientam?

Answer 24

Radiogrāfijā - ieejas virsmas deva (ESD) ar TLD vai OSL. Fluoroskopijā - Dose Area Product (DAP). CT - Computed Tomography Dose Index (CTDI).

Question 25

Kādi ir instrumenta kalibrācijas soļi?

Answer 25

* Izveido Kalibrācijas References Nosacījumus (CRC) * Salīdzini instrumenta atbildi ar citu instrumentu (absolūtu vai kalibrētu) * Nosaki kalibrācijas faktoru

Question 26

Kas ir korekcijas faktori ārpus Kalibrācijas References Nosacījumiem (CRC)?

Answer 26

* Enerģijas korekcijas faktors * Virziena korekcijas faktors * Gaisa blīvuma korekcijas faktors (jonizācijas kamerām)

Question 27

Kā tiek definēts instruments, kas ir gan akurāts, gan precīzs?

Answer 27

Instruments ir gan precīzs (mazas izkliedes), gan akurāts (tuvu patiesajai vērtībai).

Question 28

Kāda ir atšķirība starp precīzu un akurātu instrumentu?

Answer 28

Precīzs instruments dod līdzīgus rezultātus katrā mērījumā, bet akurāts instruments dod rezultātus, kas ir tuvu patiesajai vērtībai.

Question 29

Kas notiek ar instrumenta akurātumu, kad izsekojamība pāriet no primārā standarta uz lauka instrumentu?

Answer 29

Instrumenta akurātums samazinās, jo izsekojamība pāriet no primārā standarta uz sekundāriem standartiem un lauka instrumentiem.

Question 30

Kāda ir nepieciešamā diagnostisko dozimetru akurātuma pakāpe?

Answer 30

Diagnostiskajiem dozimetriem nepieciešamais akurātuma līmenis ir vismaz 10-30%.

Question 31

Kādi parametri tiek mērīti rentgena diagnostikā?

Answer 31

Parametri ir rentgena caurules starojuma jauda, ​​devu-laukuma produkts (DAP), datorizētās tomogrāfijas devas indekss (CTDI) un ieejas virsmas deva (ESD).

Question 32

Kādi parametri ietekmē starojuma jaudu?

Answer 32

* Darbības apstākļi (Operating conditions) * Konsistences pārbaude * Izeja kā funkcija no kVp * Izeja kā funkcija no mA * Izeja kā funkcija no ekspozīcijas laika

Question 33

Kā tiek veikti starojuma izlaides mērījumi ar fantomu?

Answer 33

Tiek izmantots fantoms PEP, lai novērtētu starojuma jaudu, novietojot ionizācijas kameru starp rentgena mēģeni un fantomu, tādējādi mērot starojuma devu.

Question 34

Kas ir MSAD (Multiple Scan Average Dose)?

Answer 34

MSAD ir vidējā deva centrālajā šķēlumā, kas iegūta no virknes šķēlumu ar konstantu attālumu starp šķēlumiem, mērot gar z asi (rotācijas ass).

Question 35

Kā tiek noteikta starojuma izlaide, izmantojot ionizācijas kameru?

Answer 35

* Ionizācijas kamera tiek novietota starp rentgena cauruli un galda virsmu vai fantomu. * Mēra starojuma devu, kas iet cauri filtram un kamerai.

Question 36

Kā tiek izmērīta starojuma deva CT skenēšanā?

Answer 36

Starojuma deva CT skenēšanā tiek izmērīta, izmantojot CTDI indeksu, kas norāda devu katrā slānī. DAP mēra kopējo devu apstarotajā apgabalā.

Question 37

Kāda ir DAP kalibrēšanas metode?

Answer 37

DAP kalibrē, izmantojot filmu kaseti vai jonizācijas kameru, kas ir novietota zem 10 cm apstarojuma lauka, lai izmērītu staru devu.

Question 38

Kas ir CTDI un kā tas tiek aprēķināts?

Answer 38

CTDI (datortomogrāfijas devu indekss) ir staru devu indekss, ko aprēķina, summējot termoluminiscences dozimetru (TLD) nolasījumus, un dalot ar nominālo sekcijas platumu. Normalizētais CTDI tiek iegūts, dalot CTDI ar mAs.

Question 39

Kāds ir TLD izkārtojums CTDI mērījumiem?

Answer 39

TLD ir izkārtoti ap pacienta rotācijas asi, lai uztvertu staru devu no rentgena staru kūļa, un tie tiek izmantoti devu mērīšanai datortomogrāfijā.

Question 40

Kas ir aksiālo šķērsgriezumu pozīcijas un spirāles skenēšana (pitch 1) CTDI mērījumos?

Answer 40

Aksiālo šķērsgriezumu pozīcijas ataino atsevišķus šķērsgriezumus mērījumos, bet spirāles skenēšanā (pitch 1) mērījums tiek veikts nepārtrauktā skenēšanas režīmā, kur tiek ievērots nepārtraukts pacienta kustības un staru kūļa attiecības.

Question 41

Kā tiek veikts virsmas ieejas devas (Entrance Surface Dose) mērījums?

Answer 41

Virsmas ieejas devas mērījumos izmanto TLD vai OSL detektorus, kas novietoti uz pacienta ķermeņa virsmas zem starojuma kūļa, lai noteiktu saņemto starojuma devu uz ādas.