vēnas Flashcards
(167 cards)
1
Q
Ko savāc augšējās dobās vēnas sistēma (v. cava superior)?
A
Venozās asinis no ķermeņa augšdaļas: galvas, kakla, augšējās ekstremitātes, krūšu dobuma orgāniem (izņemot sirdi), sienām, diafragmas un daļēji vēdera dobuma sienām.
2
Q
Kur izveidojas v. cava superior?
A
Labajā pusē 1. ribas līmenī, kur 1. ribas skrimslis savienojas ar krūškaula rokturi (manubrium sterni).
3
Q
Kā veidojas v. cava superior?
A
Saplūstot v. brachiocephalica dextra et sinistra – tās ir augšējās dobās vēnas saknes.
4
Q
Kas ir sinus durae matris un ko tie savāc?
A
Cietā smadzeņu apvalka venozie sīnusi, kuros ieplūst galvaskausa dobuma vēnas.
5
Q
Kas ir vv. diploicae?
A
Kaula vēnas, kas atrodas diploē – porainajā kaulvielā; savāc asinis no galvaskausa kauliem.
6
Q
Kur ieplūst vv. diploicae beigu daļas?
A
Venozajos sīnusos.
7
Q
Kas ir vv. emissariae?
A
Īsi venozi stumbri, kas savieno venozos sīnusus ar ekstrakraniālajām vēnām caur galvaskausa atverēm.
8
Q
Caur kurām atverēm iet vv. emissariae?
A
Foramen mastoideum, foramen parietale, canalis condylaris.
9
Q
Kas ir vv. meningeae?
A
Smadzeņu apvalku vēnas, kas iet kopā ar tāda paša nosaukuma artērijām un ieplūst sīnusos.
10
Q
Kas ir v. meningea media?
A
Lielākā no smadzeņu apvalku vēnām ar divām kājiņām – viena ieplūst sinus cavernosus, otra caur foramen spinosum nonāk plexus pterygoideus.
11
Q
Kā iedala vv. encephali (smadzeņu vēnas)?
A
Seklās un dziļās smadzeņu vēnas.
12
Q
Ko savāc vv. superficiales cerebri?
A
Venozās asinis no galvas smadzeņu garozas, ieplūst tuvākajos sīnusos.
13
Q
Ko savāc vv. profundae cerebri?
A
Venozās asinis no baltās vielas, zemgarozas kodoliem un smadzeņu dobumu pinumiem.
14
Q
Kas ir v. magna cerebri un kur tā ieplūst?
A
Galvenā vēna, kas savāc asinis no dziļajām smadzeņu vēnām; ieplūst sinus rectus.
15
Q
Kas ir vv. orbitae un kāds ir to savienojums?
A
Acs dobuma vēnas, kas veido anastomozes starp ekstra- un intrakraniālajām vēnām.
16
Q
Kādas ir galvenās vv. orbitae?
A
V. ophthalmica superior un v. ophthalmica inferior.
17
Q
Kas ir vv. labyrinthi un ko tās drenē?
A
Labirinta vēnas, kas savāc asinis no iekšējās auss un ieplūst sinus petrosus inferior.
18
Q
Kur atrodas ekstrakraniālās vēnas un ko tās pavada?
A
Galvaskausa ārpusē galvas mīkstajos audos; pavada tāda paša nosaukuma artērijas (izņemot v. retromandibularis).
19
Q
Kas ir v. facialis sākumpunkts?
A
Sākas kā v. angularis acs mediālā kaktiņa apvidū.
20
Q
Ar ko anastomozē v. angularis?
A
Ar v. nasofrontalis, kas ir v. ophthalmica superior pieteka – veido venozo anastomozi starp ekstra- un intrakraniālo vēnu.
21
Q
Kur ieplūst v. facialis?
A
Savienojas ar v. retromandibularis priekšējo kājiņu un veido kopējo sejas vēnas stumbru, kas ieplūst v. jugularis interna.
22
Q
Ko drenē v. facialis?
A
Piere, deguna sakne un ārpuse, plakstiņi, lūpas, m. masseter, glandula parotidea seklā daļa, plexus pterygoideus, tonsilla palatina, palatum molle, rīkles sānu sienas.
23
Q
Ko savāc v. lingualis un kur tā ieplūst?
A
Asinis no mēles, gl. sublingualis, gl. submandibularis, trigonum submandibulare; ieplūst v. jugularis interna.
24
Q
Kas ir v. temporalis superficialis izcelsme un funkcija?
A
Sākas galvas velves venozajā tīklā; savāc asinis no pieres, paura, deniņu apvidus.
25
Kā veidojas v. retromandibularis?
Savienojoties v. temporalis superficialis un v. maxillaris collum mandibulae līmenī.
26
Kā v. retromandibularis turpinās?
Iet caur gl. parotidea, sadalās priekšējā kājiņā (-> v. facialis) un mugurējā kājiņā (-> v. auricularis posterior).
27
Ko drenē v. temporalis superficialis un v. retromandibularis?
Piere, pauris, deniņi, sejas laterālā daļa, m. temporalis, auris externa, gl. parotidea, plexus pterygoideus.
28
Kur atrodas plexus pterygoideus un ko tas drenē?
Fossa infratemporalis starp m. pterygoideus medialis et lateralis; drenē košļāšanas muskuļus, zobus, art. temporomandibularis, gl. parotidea dziļo daļu, deguna dobumu, sinus maxillaris, auris externa et media, v. meningea media.
29
Kā plexus pterygoideus anastomozē ar sinus cavernosus?
Caur foramen ovale un canalis caroticus.
30
No kurienes sākas v. auricularis posterior un ko tā drenē?
No seklā venozā pinuma aiz auss; drenē auris externa un pakauša laterālo daļu.
31
Kā v. auricularis posterior turpinās?
Savienojas ar v. occipitalis, veidojot v. jugularis externa mugurējo saknīti.
32
Kur sākas un ko drenē v. occipitalis?
No seklā venozā pinuma pakauša apvidū; savāc asinis no pakauša apvidus seklajiem un dziļajiem pinumiem.
33
Kur pārsvarā nonāk venozās asinis no galvas un kakla?
V. jugularis interna, daļa arī v. jugularis externa.
34
Kas ir v. jugularis interna sākums un kur tā saplūst?
Sākas pie foramen jugulare kā sinus sigmoideus turpinājums; saplūst ar v. subclavia veidojot v. brachiocephalica.
35
Kas ir angulus venosus juguli un kas tur ieplūst?
Leņķis starp v. jugularis interna un v. subclavia; tur ieplūst v. jugularis externa un lielie limfvadi (labajā – ductus lymphaticus dexter, kreisajā – ductus thoracicus).
36
Kā iedala v. jugularis interna pietekas?
Intrakraniālajās un ekstrakraniālajās.
37
Kādas ir v. jugularis interna ekstrakraniālās pietekas?
V. facialis, v. lingualis, v. thyroidea superior, vv. pharyngeae, v. sternocleidomastoidea.
38
Ko drenē v. thyroidea superior?
Asinis no plexus thyroideus ap gl. thyroidea, saņem arī v. laryngea superior no balsenes.
39
Ko drenē vv. pharyngeae?
Venozās asinis no plexus pharyngeus – rīkles mugurējās un sānu virsmas, tuba auditiva, palatum molle.
40
Ko drenē v. sternocleidomastoidea?
Venozās asinis no m. sternocleidomastoideus.
41
Kā veidojas v. jugularis externa?
Pie angulus mandibulae saplūstot v. retromandibularis (priekšējā saknīte) un v. auricularis posterior + v. occipitalis (mugurējā saknīte).
42
Kur ieplūst v. jugularis externa?
Angulus venosus juguli.
43
Kā iet v. jugularis externa?
Zem platysma, pa m. sternocleidomastoideus ārējo virsmu uz leju, izurbjas caur lamina superficialis fasciae cervicalis.
44
Kādas ir lielākās v. jugularis externa pietekas?
Vv. transversae colli, v. suprascapularis, v. jugularis anterior.
45
Ko drenē vv. transversae colli?
Venozās asinis no muguras virspusējiem muskuļiem.
46
Ko drenē v. suprascapularis?
Venozās asinis no muskuļiem lāpstiņas apvidū.
47
Kur sākas v. jugularis anterior un ko tā drenē?
No sekla pinuma zem zoda; drenē kakla priekšējās virsmas seklos slāņus.
48
Kā iet un kur ieplūst v. jugularis anterior?
Uz leju gar viduslīniju, veido arcus venosus jugularis, šķērso v. jugularis interna un ieplūst v. jugularis externa.
49
Kā veidojas v. brachiocephalica?
Aiz art. sternoclavicularis, saplūstot v. jugularis interna un v. subclavia.
50
Ko savāc v. jugularis interna un v. subclavia?
V. jugularis interna – venozās asinis no galvas un kakla, v. subclavia – no plecu joslas un augšējās ekstremitātes.
51
Kāda ir atšķirība starp v. brachiocephalica dextra un sinistra?
Dextera – ~3 cm gara, iet slīpi uz leju, pieguļ labajam pleiras kupolam; sinistra – ~6 cm gara, iet gandrīz horizontāli pāri aortas loka zariem.
52
Kur saplūst abas v. brachiocephalica vēnas?
Labajā pusē 1. ribas līmenī, kur izveido v. cava superior.
53
Ko drenē v. thyroidea inferior un no kurienes tā nāk?
Savāc asinis no plexus thyroideus impar – dziedzera apakšējās daļas, balsenes, trahejas, barības vada augšdaļas, aizkrūts dziedzera.
54
Kur sākas v. vertebralis un ko tā pavada?
No plexus venosus vertebralis externus arcus posterior atlantis līmenī; pavada a. vertebralis caur foramina transversaria (C1–C7).
55
Ko savāc v. vertebralis pa ceļam?
Asinis no muguras smadzenēm un to apvalkiem, ārējā un iekšējā venozā skriemeļu pinuma, dziļajiem muguras muskuļiem.
56
No kurienes sākas v. cervicalis profunda un ko tā drenē?
No plexus venosus vertebralis externus; drenē dziļos muguras muskuļus un pakauša apvidus audus.
57
Ko pavada vv. thoracicae internae un ko tās drenē?
Pavada a. thoracica interna, savāc asinis no tās apasiņotajiem apvidiem; nabas rajonā anastomozē ar vv. epigastricae inferiores (cava-cava anastomoze).
58
Ko savāc v. intercostalis suprema?
Venozās asinis no pirmās ribstarpas.
59
Kur atrodas v. cava superior un kāds ir tās garums un diametrs?
Augšējā videnē, apmēram 5–6 cm gara, diametrs ~2 cm.
60
Kur v. cava superior ieplūst sirdī?
Labajā pusē 3. ribas līmenī, aiz art. sternocostalis III.
61
Kas atrodas v. cava superior tuvumā?
Priekšpusē thymus un sirds labā austiņa; mugurpusē radix pulmonis dexter; pa labi – pleura mediastinalis, n. phrenicus, vasa pericardiacophrenica; pa kreisi – aorta ascendens.
62
Kāda ir vienīgā v. cava superior pieteka?
V. azygos (nepāra vēna).
63
Kā sākas v. azygos?
Kā v. lumbalis ascendens dextra no vēdera dobuma mugurējās sienas.
64
Kur un kā v. azygos ieplūst v. cava superior?
3. krūšu skriemeļa līmenī veido arcus venae azygos, pārmetas pār bronchus principalis dexter un ieplūst v. cava superior.
65
Kādas ir v. azygos viscerālās pietekas?
Vv. oesophageales, vv. bronchiales, vv. pericardiacae, vv. mediastinales.
66
Kādas ir v. azygos parietālās pietekas?
Vv. phrenicae superiores, vv. intercostales posteriores dextrae, v. intercostalis superior dextra.
67
Kā sākas un kur iet v. hemiazygos?
Kā v. lumbalis ascendens sinistra, iet caur diafragmu, mediastinum posterius, gar mugurkaula kreiso pusi, līdz 8.–9. krūšu skriemeļa līmenim pārmetas uz labo pusi un ieplūst v. azygos.
68
Ko uzņem v. hemiazygos?
Viscerālās pietekas no plexus oesophageus un mediastinum; parietālās – vv. intercostales posteriores sinistrae (no 4–5 apakšējām ribstarpām).
69
Kas ir v. hemiazygos accessoria?
Anastomoze starp v. hemiazygos un v. brachiocephalica sinistra, veidojas no augšējām vv. intercostales posteriores sinistrae.
70
Kā v. hemiazygos accessoria plūst?
No augšas uz leju gar mugurkaula kreiso pusi, kraniāli ieplūst v. brachiocephalica sinistra, kaudāli – v. hemiazygos.
71
Ko savāc vv. intercostales posteriores?
Venozās asinis no krūškurvja sienām, dziļajiem muguras muskuļiem, ādām, plexus venosus vertebralis externus et internus.
72
Ar ko anastomozē vv. intercostales posteriores priekšējie gali?
Ar vv. intercostales anteriores – v. thoracica interna pietekām.
73
Kā iedala augšējās ekstremitātes vēnas?
1) Vv. profundae membri superioris – dziļās vēnas
2) Vv. superficiales membri superioris – seklās vēnas.
74
Ko drenē dziļās vēnas (vv. profundae)?
Venozās asinis no kauliem, locītavām, muskuļiem un fascijām.
75
Kādas ir lielākās augšējās ekstremitātes dziļās vēnas?
2 vv. radiales, 2 vv. ulnares, 2 vv. brachiales.
76
Kas notiek pie ieejas fossa axillaris ar vv. brachiales?
Tās saplūst un veido nepāra v. axillaris.
77
Kā veidojas v. axillaris un kur tā pāriet?
No vv. brachiales; pie 1. ribas ārējās malas pāriet par v. subclavia.
78
Kā veidojas v. subclavia?
Kā v. axillaris turpinājums pie 1. ribas ārējās malas.
79
Kur v. subclavia saplūst ar v. jugularis interna?
Aiz art. sternoclavicularis, veidojot v. brachiocephalica.
80
Ko drenē v. subclavia?
Venozās asinis no augšējās brīvās ekstremitātes un plecu joslas.
81
Kādas ir v. subclavia īpatnības attiecībā pret apkārtējiem veidojumiem?
Vēna iet šķirti no artērijas, tās siena saaug ar pirmās ribas kaulplēvi, m. scalenus anterior cīpslu, m. subclavius fasciju un lamina superficialis fasciae cervicalis.
82
Kāpēc v. subclavia lūmens nesaplok plīsuma gadījumā?
Tās siena ir cieši saaugusi ar apkārtējiem audiem.
83
Kā ir ar v. subclavia pietekām?
Parasti nav pieteku; vēnas, kas pavada a. subclavia zarus, ieplūst v. brachiocephalica un v. jugularis externa.
84
Jautājums
Atbilde
85
Ko savāc v. cava inferior sistēma?
Venozās asinis no ķermeņa apakšējās daļas zem diafragmas.
86
No kā veidojas v. cava inferior stumbrs?
No v. iliaca communis dextra et sinistra saplūšanas pie 4.–5. jostas skriemeļa robežas.
87
Kāds ir v. cava inferior diametrs un kur tā ieplūst sirdī?
Apmēram 2 cm; ieplūst sirds labajā priekškambarī 8.–9. krūšu skriemeļa līmenī.
88
Kur iet v. cava inferior?
Gar mugurkaula priekšpusi, pa labi no viduslīnijas; pieguļ m. psoas major, diaphragmatis pars lumbalis un sulcus venae cavae aknās.
89
Kur v. cava inferior nokļūst krūšu dobumā?
Caur foramen venae cavae.
90
Kādas ir v. cava inferior viscerālās pietekas?
V. suprarenalis, v. renalis, v. testicularis/v. ovarica, vv. hepaticae.
91
Ko drenē v. suprarenalis un kur tā ieplūst?
Virsnieres; labajā pusē – v. cava inferior, kreisajā – v. renalis sinistra.
92
Kur sākas un kur ieplūst v. renalis?
Sākas no nieres hilum renis; ieplūst zem taisna leņķa v. cava inferior.
93
Kādas vēnas uzņem v. renalis sinistra?
V. suprarenalis sinistra, v. testicularis/ovaria sinistra.
94
No kā sākas v. testicularis/v. ovarica un kur ieplūst?
No plexus pampiniformis; labajā pusē – v. cava inferior, kreisajā – v. renalis sinistra.
95
Kur veidojas v. testicularis vīrietim?
Pie canalis inguinalis iekšējās atveres.
96
Kur veidojas v. ovarica sievietei?
Pie olnīcas, ceļā caur lig. suspensorium ovarii uz vēdera dobuma mugurējo sienu.
97
Kas ir vv. hepaticae un kur tās ieplūst?
3–4 vēnas, iznāk no aknām un tūlīt ieplūst v. cava inferior, aknu rievā.
98
Kādas ir v. cava inferior parietālās pietekas?
Vv. phrenicae inferiores un vv. lumbales.
99
Ko drenē vv. phrenicae inferiores?
Venozās asinis no diafragmas un tās pārklājiem.
100
Ko drenē vv. lumbales un kā tās ir organizētas?
4 pāri, simetriskas metamēriskas vēnas; drenē muguras muskuļus, ādu, mugurējo un laterālo vēdera sienu; anastomozē ar v. lumbalis ascendens un v. cava inferior.
101
102
Jautājums
Atbilde
103
Ko drenē vv. superficiales membri superioris?
Venozās asinis no ādas un zemādas audiem.
104
Vai seklās vēnas pavada artērijas?
Nē, tās iet pilnīgi patstāvīgi.
105
Kādas ir divas galvenās rokas seklās vēnas?
V. cephalica un v. basilica.
106
No kā sākas v. cephalica un v. basilica?
No rete venosum dorsale manus – venozais tīkls plaukstas dorsālajā virsmā.
107
Kur atrodas rete venosum dorsale manus?
Plaukstas dorsālajā virsmā, veidots no vv. metacarpales dorsales, savāc asinis no pirkstu un plaukstas dorsālajām virsmām.
108
Kur sākas v. cephalica?
No tīkla īkšķa pusē, iet pa apakšdelma laterālo pusi, tad pa sulcus bicipitalis lateralis.
109
Kur ieplūst v. cephalica?
V. axillaris, izurbjoties caur fascia pectoralis.
110
Kur sākas v. basilica?
No tīkla mazā pirkstiņa pusē, iet pa apakšdelma mediālo pusi, tad pa sulcus bicipitalis medialis.
111
Kur ieplūst v. basilica?
Vienā no vv. brachiales, izurbjoties caur fascia brachialis augšdelma vidusdaļā.
112
Kas ir v. mediana cubiti?
Slīpa anastomoze starp v. cephalica un v. basilica elkoņa bedrē – bieža vieta intravenozām injekcijām.
113
Kādi ir galvenie venozie loki plaukstas palmārajā pusē?
Arcus venosus palmaris superficialis et profundus.
114
Kur atrodas arcus venosus palmaris superficialis un ko drenē?
Zem aponeurosis palmaris kopā ar seklo arteriālo loku; asinis aizplūst uz seklajām un dziļajām vēnām.
115
Kur atrodas arcus venosus palmaris profundus un ko tas drenē?
Kopā ar dziļo arteriālo loku, venozās asinis novada uz dziļajām vēnām.
116
Jautājums
Atbilde
117
Kas ir v. portae hepatis sistēma?
V. cava inferior papildus daļa, kas savāc venozās asinis no vēdera dobuma nepāru orgāniem.
118
Kā un kur veidojas v. portae hepatis?
Aiz caput pancreatis, 2. jostas skriemeļa līmenī, saplūstot v. mesenterica superior, v. mesenterica inferior un v. splenica.
119
Kāda ir v. portae hepatis garums un diametrs?
3–4 cm garš, diametrs ~1,8 cm.
120
Kur atrodas v. portae hepatis?
Lig. hepatoduodenale kopā ar ductus choledochus un a. hepatica propria.
121
Kur v. portae hepatis ieņem vietu saišu kūlītī?
Centrālo vietu; labajā pusē pieguļ ductus choledochus, kreisajā – a. hepatica propria.
122
Kā v. portae hepatis sadalās aknu vārtos?
Par r. dexter et r. sinister, kas tālāk sadalās līdz vēnulām un veido rete mirabile venosum.
123
Kas notiek pēc rete mirabile venosum aknās?
Veidojas vēnulas, kas saplūst vv. hepaticae – tās ieplūst v. cava inferior.
124
Kādas ir v. portae hepatis pietekas?
V. gastrica dextra, v. gastrica sinistra, no žultspūšļa, no pancreas galvas un duodenum, vv. paraumbilicales.
125
No kurienes sākas vv. paraumbilicales un ar ko tās anastomozē?
No nabas apvidus, anastomozē ar v. epigastrica superior et inferior; iet kopā ar lig. teres hepatis.
126
Ko drenē v. mesenterica superior?
Tievā zarna, resnā zarna līdz colon transversum pēdējai trešdaļai, apzarņi un limfmezgli, daļēji omentum majus.
127
Kur iet un ko drenē v. splenica?
No hilum splenis pa pancreas mugurējo sienu uz labo pusi; drenē splen, fundus gastrici, pancreas ķermeni un asti, daļēji omentum majus.
128
Ko drenē v. mesenterica inferior?
Colon transversum pēdējo trešdaļu, colon descendens, colon sigmoideum, rectum augšējo trešdaļu, šo daļu apzarņus un limfmezglus.
129
130
Jautājums
Atbilde
131
Kas ir v. iliaca communis?
Kopējā iegurņa vēna – v. cava inferior saknes (labajā un kreisajā pusē).
132
Kā veidojas v. iliaca communis?
Art. sacroiliaca līmenī, saplūstot v. iliaca externa un v. iliaca interna.
133
Ko drenē v. iliaca externa un v. iliaca interna?
V. iliaca externa – apakšējās brīvās ekstremitātes; v. iliaca interna – iegurņa sienas un orgānus.
134
Kā veidojas v. iliaca externa?
Zem lig. inguinale lacuna vasorum līmenī kā v. femoralis turpinājums.
135
Kur ieplūst v. iliaca externa?
Art. sacroiliaca līmenī saplūst ar v. iliaca interna, veidojot v. iliaca communis.
136
Kādas ir v. iliaca externa pietekas?
V. epigastrica inferior un v. circumflexa ilium profunda.
137
Kur sākas v. epigastrica inferior un ko tā drenē?
Nabas apvidū, anastomozē ar v. epigastrica superior un vv. paraumbilicales; drenē vēdera priekšējo sienu.
138
Ko pavada v. epigastrica inferior?
Tāda paša nosaukuma artēriju pa taisnā vēdera muskuļa maksti.
139
Ko drenē v. circumflexa ilium profunda?
Venozās asinis no vēdera preses un iegurņa muskuļiem zarnkaula šķautnes tuvumā.
140
Kā veidojas v. iliaca interna?
Saplūstot viscerālām un parietālām pietekām mazā iegurņa laterālajā sienā.
141
Ko pavada v. iliaca interna parietālās pietekas?
A. iliaca interna zarus.
142
Ko drenē v. iliolumbalis?
Venozās asinis no vēdera dobuma mugurējās sienas, vēdera preses un iegurņa muskuļiem.
143
Ko drenē vv. sacrales laterales?
Asinis no plexus venosus sacralis – iegurņa muskuļiem un limfmezgliem.
144
Ko drenē v. obturatoria?
Femur mediālās grupas muskuļus un ādu.
145
Ko drenē vv. glutea superior et inferior?
Iegurņa joslas mugurējās grupas muskuļus: m. gluteus maximus, medius, minimus, m. tensor fasciae latae.
146
No kā veidojas vv. rectales mediae?
No plexus venosus rectalis, kas atrodas rectum mugurējā un sānu sienā.
147
Kāds ir asiņu atteces ceļš no rectum dažādām daļām?
Augšējā daļa – v. rectalis superior -> v. mesenterica inferior; vidējā – vv. rectales mediae -> v. iliaca interna; apakšējā – vv. rectales inferiores -> v. pudenda interna.
148
Ko drenē vv. vesicales un kādi pinumi tajās veidojas?
Venozās asinis no urīnpūšļa; vīriešiem – arī no prostatas, penis; sievietēm – no urīnpūšļa, urethra, clitoris, maksts augšējām daļām.
149
Kas ir plexus venosus prostaticus?
Lielākais iegurņa venozo pinumu tīkls vīriešiem, ap prostatu un urīnpūsli.
150
Ko drenē vv. uterinae?
Asinis no plexus uterinus un plexus vaginalis, dzemdes kakla, maksts, tuba uterina, lig. latum uteri.
151
Kur veidojas v. pudenda interna un ko tā drenē?
Zem simfīzes starpenē; drenē starpenes un ārējo dzimumorgānu asinis (izņemot scrotum/labium majus priekšējās daļas).
152
Kādi venozi pinumi ir vīrieša iegurnī?
Plexus sacralis, rectalis, vesicalis, prostaticus.
153
Kādi venozi pinumi ir sievietes iegurnī?
Plexus sacralis, rectalis, vesicalis, uterinus, vaginalis.
154
Kā iedala apakšējās ekstremitātes vēnas?
1) Vv. profundae membri inferioris – dziļās vēnas
2) Vv. superficiales membri inferioris – seklās vēnas.
155
Ko drenē dziļās vēnas?
Kaulus, locītavas, muskuļus un fascijas.
156
Kā dziļās vēnas tiek nosauktas?
Tāpat kā artērijas, kuras tās pavada.
157
Kā veidojas v. poplitea?
Saplokot 2 vv. tibiales anteriores un 2 vv. tibiales posteriores paceles bedres apakšējā stūrī.
158
Kas notiek ar v. poplitea augstāk?
Tā pāriet par v. femoralis, kas iegurnī kļūst par v. iliaca externa.
159
Ko drenē vv. superficiales membri inferioris?
Ādu un zemādas audus.
160
Kur atrodas rete venosum dorsale pedis un ko tas veido?
Pēdas dorsālajā virsmā, virs fascijas; veido arcus venosus dorsalis pedis.
161
No kurienes v. saphena magna sākas un kur tā ieplūst?
No v. marginalis medialis pēdas mediālajā malā; ieplūst v. femoralis pie hiatus saphenus.
162
Kāds ir v. saphena magna gājiens?
Pa apakšstilba mediālo virsmu (kopā ar n. saphenus), augšstilba priekšēji mediālo virsmu līdz hiatus saphenus.
163
Ko drenē v. saphena magna?
Pēdas mediālo malu, apakšstilba mediālo priekšpusi, augšstilbu; arī vēdera priekšējās sienas un ārējos dzimumorgānus.
164
No kurienes sākas v. saphena parva un kur tā ieplūst?
No v. marginalis lateralis pēdas laterālajā malā; ieplūst v. poplitea.
165
Kāds ir v. saphena parva gājiens?
Pa apakšstilba mugurējo virsmu (kopā ar n. suralis), līdz fossa poplitea, tad caur fascia poplitea.
166
Ko drenē v. saphena parva?
Pēdas laterālo pusi, crus mugurējās un laterālās virsmas seklos slāņus.
167
Kā savstarpēji saistītas ir v. saphena magna un parva?
Plaši anastomozē savā starpā.
