Kriminoloģiskās izziņas metodoloģija un metodes Flashcards
(25 cards)
Teorētiskajā kriminoloģiskajā izziņā
atlasa un analizē kriminoloģisko literatūru, kas ir veltīta konkrētā noziedzības veida apkarošanas problēmām.
Empīriskā kriminoloģiskā izziņa
tā ir kriminoloģiskās informācijas mērķtiecīga iegūšana, kompleksā analīze un kvalificēta interpretācija ar nolūku turpmāka izmantot šo informāciju noziedzības un sabiedriski bīstamās uzvedības novēršanā.
Kriminoloģiskās informācijas mērķtiecīga iegūšana nozīmē, ka
empīriskā izpēte atbilst mūsdienu kriminoloģiskās situācijas (pasaulē, valstī, reģionā, rajonā, konkrētajā objektā) prasībām;
nodrošina nepieciešamu datu ticamību, kas ir nepieciešams lēmumu pieņemšanai;
ir efektīvs līdzeklis, kas novērš pretrunas starp apzināšanos, ka ir nepieciešamas noteiktas praktiskās darbības, un nezināšanu, kādi ir iespējamie līdzekļi un metodes šo darbību realizācijai.
Empīrisko kriminoloģisko izziņu var sadalīt trijos etapos:
empīriskās izziņas sagatavošana,
empīriskā materiāla par interesējošo noziedzības veidu iegūšana (savākšana),
savāktā materiāla apstrāde un empīriskā analīze.
Empīriskajai kriminoloģiskajai izziņai ir raksturīgas arī šādas pazīmes:
praktiska nozīme;
izvēles raksturs;
starpdisciplināra;
operatīva (tas ir, tiek īstenota īsos termiņos un saīsinātā zinātniskajā programmā);
pietuvināta reālajiem dzīves apstākļiem.
Novērošana
Kopumā novērošanu var raksturot kā apzinātu, mērķtiecīgu uztveršanu, kuru nosaka konkrēts izziņas uzdevums. Galvenais novērošanas uzdevums ir – fiksēt empīrisko faktu, lai turpmāk to izmantotu kā argumentu kādai hipotēzei.
Eksperiments
izziņas metode, ar kura palīdzību kontrolējamos un vadāmos apstākļos tiek pētītas konkrētas parādības. Eksperiments tiek īstenots, pamatojoties uz zinātnisko teoriju, kura tiek pārbaudīta un precizēta, balstoties uz veiktajiem eksperimentiem.
Teorētiskās izziņas metodes ietver sevī:
analīzi,
sintēzi,
salīdzināšanu,
loģisko metodi,
vēsturisko metodi,
sistēmiski strukturālo metodi.
Sociālās izziņas metodes ir:
novērošana,
aptauja (aptaujas veidi ir saruna, intervija, anketēšana),
ekspertu vērtējuma metode,
dokumentu izpēte,
eksperimentālā metode.
Ģenerālkopa
viss statistiskās izziņas objekts, to vienību kopums, par kuru vēlas iegūt statistisku informāciju.
Izlase:
ģenerālās vai hipotētiskās kopas daļu, kuru praktiski novēro, lai spriestu par visas ģenerālās vai hipotētiskās kopas īpašībām.
Par izlases metodi sauc zinātniski pamatotas statistikas metodes, ar kuru palīdzību:
1) izveido izlasi, respektīvi, atlasa novērojamās vienības no visām ģenerālkopas vienībām;
2) organizē izlases novērošanas procesu un veic specifisku, tikai ar izlasi saistītu datu apstrādi, iegūtos secinājumus vispārina uz ģenerālkopu;
3) aprēķina izlases reprezentācijas kļūdas, vērtējuma intervālus un novērtē iegūtos rezultātus kopumā.
Izvēles metodē ir svarīgi:
lai atlasītā daļa būtu pietiekami liela un tajā varētu novērot objektīvā likumsakarības, kas pamatojas uz pētāmo parādību dabu.
lai pamatvienības tiktu izraudzītas gadījuma atlasē, tas ir, neatkarīgi no novērotāja gribas vai nosliecēm. Tāpēc visām apjoma vienībām ir jādod vienāda iespēja tikt iekļautam atlases kopumā.
Satistikas izpētes metode:
dod iespēju pētīt noziedzības kvantitatīvo un kvalitatīvo pusi. Dažāda veida statistika ļauj izpētīt lietu skaitu gadījumu un noskaidrot dažādas likumsakarības, izdarīt secinājumus.
Dokumentu analīzes metode paredz
pētīt dažādus dokumentus. Nozīmīgākais dokumentu analīzes objekts ir tiesu prakse. Spriedumi krimināllietās ir būtisks informācijas avots par noziedznieka personību, nozieguma izdarīšanas apstākļiem un mehānismu.
Aptaujas metode:
ir viena efektīvākajām un lētākajām kriminoloģijas pētniecības metodēm. Mērķis - iegūt informāciju par objektīviem un subjektīviem faktiem. Aptauju (līdzīgi kā socioloģijā) var iedalīt divos veidos: anketēšanā un intervēšanā.
Kriminoloģiskā novērošana -
tā ir zinātniskā metode, kas paredz, ka pētnieks neiegūst informāciju no citām personām, bet pats uztver un apraksta faktus, situācijas un procesus, kas viņu interesē. Kriminoloģisko novērošanu var nosacīti iedalīt divos veidos – novērošana „no iekšpuses” un novērošana no malas.
ekspertu vērtējuma metodi izmanto, lai
prognozētu kādas parādības turpmāko attīstību. Ar šo metodi tiek pētītas un uzzinātas ekspertu (parasti tiesībsargājošo iestāžu pārstāvju) domas un prognozes par noziedzības subjektīvajiem un objektīvajiem faktoriem. Ir divu veidu ekspertu aptauju formas: 1) individuālā; 2) grupu aptauja.
Kriminoloģiskā pētījuma organizācija
ir pētnieka darbību secība, kriminoloģisko problēmu pētīšanas procesa noteiktie etapi, kuri jāievēro, lai ar vislielāko efektivitāti sasniegtu nospraustos mērķus un izpētes uzdevumus.
Kriminoloģiskā pētījuma procedūra:
tā ir izziņas darbību kārtība; informācijas saņemšanas, apstrādes, interpretācijas un novērtēšanas noteiktie etapi (jeb stadijas).
Kopumā kriminoloģisko izziņu veido šādi etapi (jeb stadijas):
sagatavošanas etaps (programmas izstrāde, hipotēzes izveide, plāns, uzvedības metodikas izstrāde);
izziņas etaps;
nobeiguma etaps (iegūto rezultātu, secinājumu, rekomendāciju interpretācija, to izmantošana praksē).
Kriminoloģiskās izziņas sagatavošanas etapā ir jānorāda
teorētiskā bāze, jaizklāsta pamatuzdevumi, metodoloģiskie priekšnoteikumi un izziņas hipotēzes, kā arī secīgi jādefinē noteikumu, procedūru un operāciju loģiskā secība, lai pārbaudītu izvirzītās hipotēzes.
Izziņas (izpētes, pētīšanas) etapā notiek
sākotnējās informācijas ievākšana (notiek intervijas, tiek veikta anketēšana, ekspertu aptaujas utt.), iegūtā informācija tiek sagatavota apstrādei, iegūtie rezultāti tiek analizēti un tiek sagatavots gala dokuments (atskaite, zinātniskais referāts, izziņa u.tml.).
Nobeiguma etapa svarīgākā daļa
iegūto rezultātu izmantošana praksē.