Viktimoloģija Flashcards
(13 cards)
Viktimoloģija
kriminoloģijas sadaļa par noziedzīgu nodarījumu upuriem.
Viktimoloģijas pētīšanas priekšmets
ir upuris (fiziska persona, kurai ar noziedzīgu nodarījumu ir nodarīts fizisks, morāls vai mantisks kaitējums); upura uzvedība, kas ir saistīta ar konkrētu izdarītu noziedzīgu nodarījumu (ieskaitot uzvedību pirms un pēc noziedzīga nodarījuma); attiecības, kuras saistīja upuri un noziedznieku līdz noziedzīga nodarījuma izdarīšanas brīdim; situācijas un apstākļi, kuros notika kaitējuma nodarīšana.
Upuris
fiziska persona, kurai citas personas (vai personu) izdarītā noziedzīgā nodarījuma rezultātā ir nodarīts fizisks, morāls vai mantisks kaitējums, turklāt nav noteicoši, vai persona ir atzīta par cietušo kriminālprocesā un vai persona pati sevi uzskata par upuri.
Viktimitāte
tā ir fiziskas personas spēja kļūt par noziedzība nodarījuma upuri.
Atkarībā no apstākļu rakstura, kas noteic lielāku iespēju kļūt par upuri, viktimitāti iedala šādos veidos:
individuālā viktimitāte;
lomas jeb profesionālā viktimitāte;
situatīvā viktimitāte.
Viktimizācija
process, kurā persona kļūst par upuri, proti, cieš no noziedzīga nodarījuma.
Viktimizācijas procesam ir šādi elementi:
noziedznieks,
sociālā vide,
specifiskie sociālās vides apstākļi, kas noteica upura socializācijas procesu,
specifiskie sociālās vides apstākļi, kas noteica noziedznieka socializācijas procesu,
specifiskie sociālās vides apstākļi, kas noteica noziedznieka un upura mijiedarbību un noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu,
noziedznieka un upura mijiedarbības rezultāts.
Viktimoloģijas pamatmērķis:
apzināt attiecības starp upuri un noziedznieku
Viktimoloģijas uzdevumi:
pētīt, kā viktimizācijas procesa elementi (noziedznieks, upuris, šo abu personu personības ietekmējošie faktori, sociālā vide (makrovide), kurā atrodas upuris un noziedznieks, un noziedzīgā nodarījuma rezultātā radušais kaitējums) ietekmē viktimizācijas procesu un noziedzību kopumā;
uz viktimoloģisko pētījumu rezultātā iegūtās objektīvās informācijas pamata izstrādāt specifisku stratēģiju un taktiku noziedzīgu nodarījumu un viktimizācijas apstākļu novēršanai;
veikt mērķtiecīgus profilaktiskus pasākumus, lai novērstu noziedzīgus nodarījumus un samazinātu personu viktimizācijas iespējas;
izstrādāt viktimoloģiskās prognozes (pietiekami ticami noteikt, cik vardarbības upuru varētu būt noteiktā laikposmā, cik cilvēku var ciest no noziedzīgiem nodarījumiem, kādi reģioni (rajoni, pilsētas, ielas u.tml.) ir pakļauti vislielākajam apdraudējumam);
viktimoloģisko pētījumu rezultātā iegūto informāciju izmantot par pamatu normatīvo tiesību aktu pilnveidošanai (lai aizsargātu noziedzīgu nodarījumu upurus);
veicināt tādas aktivitātes, lai iedzīvotāji vairāk pievērstos pašaizsargāšanās pasākumiem un nepieciešamības gadījumā vērstos tiesībsargājošajās iestādēs.
Upura uzvedībai ir iespējami trīs varianti:
pozitīva uzvedība (upuris mēģina novērst noziedzīgu nodarījumu);
negatīva uzvedība (upura uzvedība kaut kādā veidā ir vērsta uz noziedznieka provocēšanu);
neitrāla uzvedība (upuris uzvedās kā parasti, neparedz iespēju kļūt par upuri vai neko nedara, lai novērstu noziedzīgu nodarījumu, bet arī neprovocē noziedznieku).
Vērtējot upura nozīmi noziedzīgā nodarījuma mehānismā, būtu jāņem vērā šādi apstākļi un faktori:
upura personība – kādas ir upura psiholoģiskās, psihiskas, fiziskas pazīmes un īpatnības. Jāņem vērā arī tas, kādi bija specifiskie sociālās vides apstākļi, kas ietekmējuši upura socializāciju;
tas, vai līdz noziedzīgajam nodarījumam upurim bija (vai nebija) jebkāda rakstura attiecības ar noziedznieku;
kāda bija upura uzvedība pirms noziedzīgā nodarījuma un noziedzīgā nodarījuma laikā.
Viktimizācijas pētījumu mērķis
parādīt viktimizācijas intensitāti, noziedzīgu nodarījumu laiku un vietu, attiecības starp noziedznieku un upuri, kā arī noziedznieka un upura sociāli demogrāfiskās pazīmes, noskaidrot viktimizācijas radītos zaudējumus. Viktimizācijas pētījumos arī tiek novērtēts kaitējums, iedzīvotāju drošības izjūta un bailes no noziedzības.
Noziedzīgu nodarījumu upuru aizsardzības sistēmai būtu jāatbilst šādām pamatprasībām:
sistēmai ir jābūt saprotamai.
noziedzīgā nodarījuma upurim ir jābūt informētam par to, kādi aizsardzības pasākumi viņam ir pieejami un kur ir jāvēršas, lai piedalītos šajos pasākumos, saņemtu palīdzību.
upuru aizsardzības sistēmai ir jābūt universālai, tas ir, tai ir jābūt pieejamai jebkura noziedzīga nodarījuma veida upurim.