OBV, Vitamini Flashcards
(131 cards)
1
Q
Kas ir aminoskābes?
A
Aminoskābes ir organiski savienojumi, kuru sastāvā ir radikālis un 2 dažādas funkcionālas grupas :
karboksilgrupa (-COOH)
aminogrupa (-NH2)
2
Q
Cik ir neaizstājamās AS?
A
8
3
Q
Kas notiek, ja trūkst kāda no neaizstājamām AS?
A
nav iespējama organismam nepieciešamo olbaltumvielu sintēze.
4
Q
Kuras valsts OBV satur visas neaizstājamās AS?
A
Dzīvnieku izcelsmes olbaltumvielas satur visas neaizstājamās aminoskābes, bet daļa augu izcelsmes olbaltumvielas nesatur.
5
Q
Kādas ir neaizstājamās AS?
A
izoleicīns, leicīns, metionīns, fenilalanīns, treonīns, triptofāns, valīns, lizīns
6
Q
Cik AS veido dabā sastopamās OBV?
A
Dabā sastopamās olbaltumvielas veido tikai 20 aminoskābes.
7
Q
Cik ~% OBV veido no dzīvo organismu sausnes?
A
Olbaltumvielas (OBV) veido >50 % no dzīvo organismu sausnes.
8
Q
Kas ir proteīni? Kādi ir to polimēri?
A
Proteīni ir polimēri. To monomēri ir aminoskābes (AS).
9
Q
Kā sauc īsākus virknējumus?
A
Īsākus virknējumus (2-30 AS) sauc par peptīdiem.
10
Q
Kā sauc AS secību?
A
AS secību sauc par OBV pirmējo struktūru.
11
Q
Kas saista AS?
A
AS saista peptīdsaites.
12
Q
Cik ir OBV struktūras?
A
4
13
Q
Otrējā (sekundārā) struktūra. Kas notur šo struktūru?
A
Struktūru notur H saites starp dažādu AS molekulu H un O atomiem
14
Q
Kā sauc telpiski izlocīto otrējo struktūru? (trešējo struktūru?
A
Telpiski izlocīto otrējo struktūru sauc par globulāru (kamolveida).
15
Q
Kas stabilizē globulāru?
A
To stabilizē sēra saites (tiltiņi) jonu saites, ūdeņraža saites, hidrofobās mijiedarbības
16
Q
No kā sastāv ceturtējā struktūra?
A
Tā sastāv no vairākām polipeptīdu ķēdēm, kam ir otrējā vai trešējā struktūra
17
Q
Kāda var būt ceturtējā struktūra?
A
Var būt fibrillāra vai globulāra
18
Q
Ko nosaka AS secība?
A
AS secība nosaka kādas būs augstākās struktūras
19
Q
Kas nosaka AS secību?
A
AS secību nosaka gēni
20
Q
Kas ir denaturācija?
A
OBV augstāko struktūru noārdīšanās līdz pirmējai struktūrai denaturējošo faktoru iedarbībā. OBV zaudē bioloģisko aktivitāti.
21
Q
Kā sauc pretēju procesu denaturācijai?
A
Pretējo procesu sauc par renaturāciju
22
Q
Kādi ir FIZISKIE denaturējošie faktori?
A
Temperatūra,
mehāniska iedarbība,
UV stari,
Rentgenstari
23
Q
Kādi ir ĶĪMISKIE denaturējošie faktori?
A
Smagie metāli (Pb, Hg),
Lielas sāļu koncentrācijas,
Etilspirts, fenoli, formalīns,
Vides pH izmaiņas
24
Q
Kas ir vieglāk sagremojams? Denaturētas vai parastas OBV?
A
Denaturētas olbaltumvielas ir vieglāk sagremojamas, jo enzīmi, piemēram, pepsīns, var ātrāk piekļūt peptīdsaitēm
25
Kuri ir pareizi?
a) katrai dzīvo organismu sugai ir savas, tai raksturīgas olbaltumvielas
b) aminoskābju sakārtojums visās polipeptīdķēdēs ir nemainīgs;
c) olbaltumvielām izšķir 4 dažādas struktūras
d) dažādu faktoru ietekmē olbaltumvielas viegli maina augstākās struktūras
A, C, D
26
Kas ir proteīni?
Proteīni – vienkāršās olbaltumvielas
27
Kas ir proteīdi?
Proteīdi – saliktās olbaltumvielas
28
Glikoproteīni
Glikoproteīni = OBV + ogļhidrāts, parasti oligosaharīds (mucīns)
29
Lipoproteīni
Lipoproteīni = OBV + lipīds (membrānās)
30
Nukleoproteīni (DNP) = … + …
Nukleoproteīni = OBV + nukleīnskābe (dezoksiribonukleoproteīns – DNP)
31
Uzbūves (struktūras) proteīni
Kolagēns, elastīns, keratīns, fibroīns, histoni
32
Kur atrodas kolagēns?
Kolagēns atrodas kaulos, cīpslās, skrimšļos, ādā. Apstrādājot ar karstu ūdeni (denaturējot) kolagēns pārvēršas par želatīnu
33
Kur atrodas elastīns?
Elastīns atrodas ādā, plaušās u.c. saistaudos.
34
Kur atrodas keratīns?
matos, nagos, ragos
35
Kur atrodas fibroīns?
Fibroīns ietilpst dabiskajā zīdā
36
DNS + histoni =
dezoksiribonukleoproteīns (DNP)
37
Kas nodrošina muskuļu saraušanos?
Kustību (kontrakcijas)
38
Muskuļu olbaltumvielas
aktīns, miozīns
39
Regulatorās funkcijas hormoni
insulīns, somatotropīns, glikagons, vazopresīns, oksitocīns u.c.
40
Vielu pārneses transporta proteīni
hemoglobīns, mioglobīns, membrānu proteīni, asins seruma proteīni
41
Ko dara hemoglobīns?
Hemoglobīns (Hb) transportē gāzes asinīs. Viena no tām ir skābekļa transportēšana no plaušām uz audiem.
42
Ko dara mioglobīns?
Mioglobīns piesaista skābekli muskuļos
43
AS rezerve mazuļu barošanai (rezerves proteīni)
ovalbumīns, vitīns, vitellīns, kazeīns, sēklu proteīni.
44
Signālu uztveršanas receptorolbaltumvielas
membrānu proteīni, piemēram, rodopsīns
45
Imunitāte (organisma aizsardzība pret antigēniem)
Imunoglobulīni (antivielas), interferons (pretvīrusu antiviela)
46
Ko dara antivielas?
Antivielas piesaistās antigēniem
47
Kas veido antivielas?
Antivielas (imunoglobulīnus) veido limfocīti kā atbildi uz konkrēta antigēna ienākšanu organismā
48
No kā veidojas fibrīns?
Fibrīns veidojas no fibrinogēna.
49
Kur atrodas fibrinogēns?
Fibrinogēns atrodas plazmā.
50
No kā veidojas trombīns?
Trombīns veidojas no protrombīna
51
Ko dara fibrīna pavedieni veidojoties trombam?
Fibrīna pavedieni veido tīklu, veidojoties trombam asinsreces laikā.
52
Toksiskā (indes) proteīna funkcija
OBV šķeļoši enzīmi
53
Profesors Moriartijs vēlējās nogalināt senu draugu. Viesos pie senā drauga viņš ielēja čūskas indi tējkanniņā un ļāva draugam uzvārīt tēju. No tējas profesors atteicās, pamatojot to ar vēdersāpēm. Pēc tējas baudīšanas senais draugs nenomira. Kāpēc?
Čūskas indes enzīmi denaturējās karstajā tējā.
54
Cik 1 g OBV dod kcal?
1 g OBV dod 4,1 kcal
55
Enerģētiskā proteīnu funkcijas piemērs
Pārtikas OBV
56
Fotosintēze
Hlorofils
57
Mazuļu barošanas laikā zvirbuļi patērē galvenokārt kukaiņus, bet pārējā laikā - augu sēklas. Kādēļ?
Kukaiņi ir OBV avots, OBV nepieciešamas mazuļiem augšanai, sēklās ir ciete un tauki, kas palīdz uzkrāt rezerves ziemošanai vai migrācijai.
58
Ķīmisko reakciju katalīzes piemēri
Fermenti (enzīmi, E) - biokatalizatori Polimerāzes, katalāzes, ligāzes, pepsīns, tripsīns utt.
59
Ko dara enzīmi?
Visas šūnas reakcijas (vielu sintēze un noārdīšanās) katalizē (paātrina) enzīmi.
60
Cik ~% no OBV ir enzīmi?
~90%
61
Venozajās asinis, kas satur ogļskābi šķeļošu enzīmu karboanhidrāzi, ogļskābe sašķeļas 1—2 sekundēs. Ja šo pašu ogļskābes daudzumu izšķīdina ūdenī, tad sadalīšanās ilgst 300 sekundes. Kādēļ?
Karboanhidrāze ir enzīms, paātrina reakciju, Bez enzīma reakcija notiek lēni.
62
Lai efektīgāk attīrītu veļu no organiskas izcelsmes traipiem (ēdiena, asins, zāles), mazgāšanas līdzekļu tirgotāji iesaka veļu pirms mazgāšanas iemērkt siltā ūdenī, kam pievienots enzīmus saturošs mazgāšanas līdzeklis. Kāpēc mazgāšanas līdzeklis neiedarbojas, ja ūdens temperatūra pārsniedz 40 °C?
Mazgāšanas līdzeklī esošie enzīmi, kas sadala organiskas vielas, denaturējas, ja temperatūra pārsniedz 40°C.
63
Kas notiek, ja organismā nesintezējas kāds enzīms
Ja organismā nesintezējas kāds enzīms, rodas vielmaiņas slimības
64
Kas notiek, ja nav laktāzes (enzīms, kas šķeļ piena laktozi)?
rodas piena nepanesamība
65
Kas notiek, ja nav tirozināzes (enzīms, kas sintezē melanīnu)?
rodas albīnisms.
66
Kas notiek, ja nav fenilalanīnhidroksilāzes (pārvērš fenilalanīnu tirozīnā)?
bērniem rodas garīga atpalicība, krampju lēkmes utt.
67
Kāda ir enzīmu loma organismā?
Tie nodrošina ķīmisko reakciju normālu norisi
68
Substrāts
viela, kuras pārvērtības enzīms katalizē
69
Kas notiek enzimātiskās reakcijas laikā?
Enzimātiskās reakcijas laikā enzīms iedarbojas uz substrātu un izmaina to, bet pati enzīma molekula savu struktūru nemaina.
70
Kāda ir enzīmu darbība?
Enzīmu darbība ir specifiska - katrs enzīms spēj katalizēt noteikta veida bioķīmisko reakciju. To nosaka aktīvā centra uzbūve. Aktīvais centrs veic reakciju.
71
Tauku šķelšanas reakciju laikā šūnās rodas indīga viela ūdeņraža peroksīds. To sašķeļ enzīms katalāze līdz ūdenim un skābeklim.
1. Kas šajā gadījumā ir substrāts?
2. Vai var būt arī cits substrāts?
1. Ūdeņraža peroksīds
2. Nē, jo enzīmi ir substrātspecifiski
72
Ko dara amilāze?
Amilāze šķeļ cieti līdz maltozei
73
Ko dara pepsīns?
Pepsīns šķeļ olbaltumvielas līdz peptīdiem
74
Ko dara tripsīns?
Tripsīns šķeļ peptīdus līdz dipeptīdiem
75
Ko dara lipāze?
Lipāze šķeļ taukus līdz glicerīnam un taukskābēm
76
Zirnekļiem raksturīga „ārējā” gremošana. Putnu zirnekļi ir spējīgi šādi sagremot pat nelielu grauzēju. Kādas vielas zirneklis ievada savu upuru ķermenī?
Gremošanas enzīmus
77
Žurkai vēnā ievada 1 mg kristāliska tripsīna, žurka nobeidzas. Kādēļ ?
Tripsīns ir obv šķeļošs gremošanas enzīms. Tas sašķeļ asiņu obv.
78
Gan augu, gan dzīvnieku šūnās kā vielmaiņas blakusprodukts rodas ūdeņraža peroksīds (H202), kurš dzīvām šūnām ir kaitīgs. Augu un dzīvnieku šūnās ir enzīms katalāze, kas pārveido kaitīgo vielmaiņas blakusproduktu par ūdeni un skābekli:
2H2O2 -->2H2O + O2.
Skolēni pētīja enzīma katalāzes aktivitāti ietekmējošos faktorus, par katalāzes avotu izmantojot saberztas vaska puķes lapas. Kurš no nosauktajiem faktoriem neietekmē enzīma darbības aktivitāti?
a. Temperatūra;
b. skābekļa koncentrācija gaisā;
c. Saberzto vaska puķu lapu masa;
d. Vides pH
skābekļa koncentrācija gaisā
79
Kā sašķeļās laktoze?
Laktozi jeb piena cukuru enzīms laktāze šķel par glikozi un galaktozi. Enzīmu laktāzi sintezē un izdala zarnu epitēlija šūnas. Ja laktoze netiek sašķelta, zarnu mikrofloras baktērijas to saraudzē, izdalot gāzveida produktus, kas uzpūš vēderu. Cilvēkiem, kuriem ir laktozes nepanesamība zarnu epitēlija šūnas neveido laktāzi.
80
Izskaidro, kā ar šīs metodes palīdzību piens kļūst lietojams arī cilvēkiem ar laktozes nepanesamību, nezaudējot tā uzturvērtību!
Pienā esošo laktozi šķeļ uz želejas lodīšu virsmas esošā laktāze, kura sašķeļ laktozi līdz glikozei un galaktozei ārpus organisma. Tādējādi cilvēka organismā nonāk laktozes sastāvdaļas glikoze un galaktoze, piena uzturvērtība netiek zaudēta.
81
kas ir vitamīni?
Vitamīni ir bioloģiski aktīvas organiskās vielas, kas ietilpst enzīmu sastāvā (veido to aktīvo centru, parasti darbojas kā koenzīmi), tātad atrodas visās cilvēka organisma šūnās. Netiek šķelti enerģijas iegūšanai.
82
Kā jāuzņem vitamīni?
Organisms tos nevar sintezēt, tāpēc jāuzņem ar pārtiku.
83
Provitamīni =
vielas, no kurām organismā veidojas vitamīni.
84
Cik šobrīd izdala vitamīnu veidus?
13
85
Hipervitaminoze
pārāk lielas vitamīnu preparātu devas organismā rada vielmaiņas traucējumus
86
Avitaminoze
rodas, ja uzturā kāda vitamīna nav nemaz
87
Hipovitaminoze
daļējs kāda vitamīna trūkums organismā
88
Hipovitaminozes cēloņi
– Par maz vitamīnu uzturā.
– Nepilnīga vitamīnu uzsūkšana vai pastiprināta 86 noārdīšanās gremošanas orgānos hronisku gremošanas traucējumu dēļ.
– Iedzimti vai iegūti vielmaiņas traucējumi, kas pastiprina vitamīnu noārdīšanos vai traucē to uzsūkšanos (aknu slimības).
– Antibiotiku u.c. pretmikrobu līdzekļu lietošana rada zarnu mikrofloras darbības traucējumus, tās mazāk sintezē vitamīnus.
– Pastiprināts vitamīnu patēriņš (smags fizisks darbs, sasprindzināts garīgs darbs, grūtniecība, akūtas un hroniskas infekcijas u.c. slimības).
89
Kā iedala vitamīnus?
Taukos šķīstošajos vitamīnos (KEDA).
Ūdenī šķīstošajos vitamīnos (visi pārējie).
90
Taukos šķīstošo vitamīnu īpašības
Sadalās Saules gaismā.
Oksidējas skābekļa klātbūtnē.
Izturīgi pret karsēšanu.
Uzsūcas no zarnām organismā tikai tauku klātbūtnē
91
A vitamīns. Kam nepieciešams A vitamīns?
Retinols
• Nepieciešams augšanai. Hipovitaminoze– apstājas
vai palēninās augšana.
• Nepieciešams ādai, gļotādām. Hipovitaminoze -
gļotādu iekaisums, ādas virsējais slānis kļūst
biezāks.
• Stabilizē šūnu membrānas.
• Nepieciešams redzes nodrošināšanai (sevišķi
pustumsā), jo ietilpst rodopsīna sastāvā.
Hipovitaminoze - “vistas aklums” –
hemeralopija - redzes traucējumi krēslā un
naktī.
• Spēcina imūnsistēmu. Hipovitaminoze -
infekcijas slimība
92
Kas ir A vitamīna provitamīns?
A vitamīna provitamīns – β-karotīns
93
A vitamīna avoti
• A vitamīnu satur dzīvnieku produkti – zivju eļļa, sviests, aknas, piens un piena produkti, olas dzeltenums.
• Karotīns atrodas augos – dzeltenie, oranžie, sarkanie augļi un dārzeņi (arī zaļie – karotīns paslēpies zem hlorofila).
• olas, brokoļi, burkāni, papaija
94
D vitamīns funkcijas
• Veicina kalcija un fosfora normālu uzsūkšanos zarnās un to izmantošanu
• Palīdz uzturēt normālu Ca, P līmeni asinīs,
nodrošinot kaulu mineralizāciju
• Palīdz uzturēt kaulu un zobu veselību, nodrošinot to augšanu un remodelēšanu
• Palīdz uzturēt normālu muskuļu darbību
• Veicina normālu imūnsistēmas darbību
• Nepieciešams šūnu dalīšanās procesam
•Mazina iekaisuma procesus
95
D vitamīns (…) avoti
Kalciferols
Nozīmīgākie avoti uzturā: treknas zivis, aknas, olas dzeltenums, sviests, trekns siers.
Atrašanās saules gaismā stimulē D vitamīna veidošanos
Vismaz 30 min. dienā jāuzturas ārpus telpām.
96
D vitamīna hipovitaminoze, avitaminoze
• bērnībā rahīts
• pieaugušiem osteoporoze
• visiem zobu bojāšanās
97
Kā nosaka D vitamīna devu? Kāds ir optimālais D vitamīna daudzums?
• D vitamīna devu nosaka pēc cilvēka masas un
esošā D vitamīna līmeņa
• Optimālais D vitamīna līmenis asinīs ir 45 -55
ng/ml
• Ja D vitamīna līmenis ir zem normas, tad
jāuzņem 70 -80 SV (starptautiskās vienības IU)
uz 1 kg ķermeņa masas
• Pieaugušam cilvēkam ar optimālu D vitamīna
līmeni asinīs profilaktiskā deva ir 600 SV, pēc 70 gadu vecuma 800 SV dienā
98
Osteoporozei ir raksturīga samazināta kaulu masa un
minerālais blīvums, rezultātā palielinās kaulu trauslums un
cilvēks var gūt traumas, piemēram, paklūpot. Minerālvielu
uzkrāšanos kaulos ietekmē uzturs, hormoni, D vitamīns,
UV starojums, fiziskā slodze.
Kurš faktors var veicināt osteoporozes attīstību?
A Pārāk liela fiziskā slodze.
B Uzturēšanās galvenokārt slēgtās telpās.
C Daudz kalcija jonu saturoša ūdens lietošana.
D Nepietiekams diennaktī uzņemtā šķidruma daudzums
B Uzturēšanās galvenokārt slēgtās telpās.
99
E vitamīns (…) (otrs nosaukums)
Tokoferols
100
E vitamīna funkcijas
• Normalizē muskuļu darbību.
• Stimulē dzimumhormonu un vairogdziedzera hormonu veidošanos. Stimulē dzimumšūnu veidošanos. Nodrošina normālu grūtniecības norisi.
• Stiprina imunitāti. Antioksidants.
• Aktivē ATF sintēzi. Regulē tauku un ogļhidrātu maiņu. Nepieciešams šūnu (sevišķi eritrocītu) aizsardzībai no brīvo radikāļu iedarbības.
101
Hipovitaminoze E vitamīnam
– auglības traucējumi,
– spontāni aborti,
– traucējumi muskuļu darbībā
102
E vitamīna avoti
Augu eļļas, pilngraudu produkti un diedzēti graudi, soja, rieksti, augļi un dārzeņi, pākšaugi, kukurūza, piens, sviests, olas, mazākos daudzumos arī gaļa.
103
K vitamīns (…) (otrs nosaukums)
Filohinons
104
Kam nepieciešams K vitamīns?
Nepieciešams asinsrecei
105
K vitamīna hipovitaminoze
palēnināta asinsrece, ilgstoši turas
zilumi, asiņošana samazinātās asins recēšanas dēļ, asinsizplūdumi locītavās un acs tīklenē.
Ražo zarnu mikroflora, tāpēc avitaminožu nav.
106
K vitamīna avoti
Nozīmīgākie avoti uzturā - dārzeņi, pākšaugi, olas, piens, eļļas, zemenes, gaļa, soja
107
Ūdenī šķīstošie vitamīni. Pazīmes
• Sadalās karsējot.
• Oksidējas skābekļa klātbūtnē.
108
B1 vitamīns (…)
Tiamīns
109
Kam nepieciešams B1 vitamīns?
• ogļhidrātu, tauku vielmaiņai, (ietilpst enzīmā, kas piedalās enerģijas iegūšanas reakcijās),
• normālai nervu sistēmas (efektīva smadzeņu darbība, kvalitatīvs miegs), muskuļu t.sk. sirds, gremošanas sistēmas darbībai.
110
B1 vitamīna hipovitaminoze
Hipovitaminoze– vāja sirdsdarbība, nervu sāpes, depresija, nogurdināmība, slikta atmiņa, apetītes trūkums, roku un kāju tirpšana.
111
B1 vitamīna avoti
Avoti:
maize u.c. pilngraudu izstrādājumi, gaļa, zivis, olas, piena produkti, raugs augļi, dārzeņi, rieksti.
Niecīgos daudzumos sintezē zarnu mikroflora
112
B2 vitamīns (…)
Riboflavīns
113
B2 vitamīns funkcijas un nepieciešamība
• Sekmē tauku un ogļhidrātu pārstrādāšanu enerģijā, jo ietilpst FAD sastāvā, piedalās ogļhidrātu un olbaltumvielu maiņā.
• Nepieciešams CNS darbībai un veselai ādai. Labi palīdz pret stresu.
114
B2 vitamīna hipovitaminoze
• Hipovitaminoze - augšanas traucējumi, acu
(fotofobija, asarošana), ādas (dermatīti) un gļotādas bojājumi, sāpes kājās, rokās, lūpu kaktiņu iekaisums, matu izkrišana.
115
B2 vitamīna avoti
• Alus raugs, graudaugi, piena produkti, gaļa,
zivis, olas, dārzeņi, aknas, nieres.
• Niecīgos daudzumos sintezē zarnu mikroflora.
• Samērā daudz B2 vitamīnu ir piena produktos, taču tos nedrīkst pakļaut tiešiem saules stariem - jau pēc 2 stundām ir par 90 % mazāk vitamīna nekā sākotnēji.
116
B6 vitamīns (…)
Piridoksīns
117
B6 vitamīns nepieciešams
– OBV un ogļhidrātu vielmaiņai,
– veselai ādai,
– galvas smadzeņu darbībai,
– asinsradei (Hb sintēzei).
118
B6 vitamīna avitaminoze
B6 avitaminozei ir raksturīga izteikta mazasinība un krampji.
Vitamīna trūkums negatīvi ietekmē smadzeņu funkcijas, palielina nervozitāti, sekmē dermatīta rašanos.
119
B6 vitamīns avoti
Avoti:
raugs, olas, piens, aknas, gaļa, graudaugi,
pākšaugi, kartupeļi, banāni, zivs, maize
120
B12 vitamīnu nosaukumi
kobalamīns, ciānkobalamīns
121
Kam nepieciešams B12 vitamīns?
Nepieciešams
– asinsradei,
– nukleīnskābju, OBV maiņai,
– stiprai nervu sistēmai,
122
B12 vitamīna trūkums izraisa…
Trūkums rada pastāvīgu nervozitāti, nogurumu, depresiju, mācīšanās grūtības, stostīšanos, kāju un roku tirpšanu,nejutīgumu, neauglību, sāpīgas menstruācijas, anēmiju
123
B12 vitamīna avoti
Avoti – dzīvnieku valsts produkti (aknas, zivis), gaļa, piena produkti, olas
Vitamīnu veido arī zarnu mikroflora.
Rezerves 1-2 gadiem
124
C vitamīns (…)
Askorbīnskābe
125
Kam nepieciešams C vitamīns?
Nepieciešams:
– imunitātei,
– asinsvadu sieniņu stabilitātei,
– pret iekaisumiem, brūču dzīšanai,
– uztur mundrumu
126
Kad sadalās C vitamīns?
Sadalās skābekļa, gaismas un metālu ietekmē, ilgas karsēšanas rezultātā– gatavojot ēdienu vai uzglabājot augļus un dārzeņus, tā apjoms strauji mazinās, pēc dažu mēnešu glabāšanas vairums dārzeņu satur vairs tikai 50% sākotnējā C vitamīna daudzuma
127
C vitamīns avoti
mežrožu augļi,
upenes,
kāposti,
paprika,
dzērvenes,
citrusaugļi, smiltsērkšķu sula, zemenes, kartupeļi, jāņogas, citi augļi un dārzeņi
128
C vitamīns hipovitaminoze
nogurums, miegainība, nomākts garastāvoklis,
bieža saaukstēšanās un saslimšana ar infekcijas slimībām.
Riska grupa: Ziemeļu iedzīvotāji, alkoholiķi,
smēķētāji, smagas hroniskas saslimšanas, veci
cilvēki.
129
C vitamīns avitaminoze
cinga (skorbuts)
130
Ko dara lielas C vitamīnas devu?
• Nepamatoti ieteiktās ļoti lielās C vitamīna devas (1–10 g dienā) var veicināt nierakmeņu
veidošanos, bojāt aizkuņģa dziedzeri, traucēt
nieru darbību, izraisīt hipertensiju.
• Pie lielajām devām var pierast, un, pārejot uz
normālu C vitamīna daudzumu, iespējama C
vitamīna hipovitaminoze pazeminātās
uzsūkšanās un palielinātās izdalīšanās dēļ.
• Lielas C vitamīna devas nestimulē virsnieru
darbību un nesamazina iekaisuma procesus.
131
Vitamīnu zudumi produktos
• termiska apstrāde (atkārtota sildīšana),
• saules gaisma,
• gaisa skābeklis (vārot bez vāka, pārlejot no viena trauka otrā),
• uzglabāšana, žāvēšana, konservēšana, pārvadāšana.
