Brainscape's Knowledge GenomeTM


Top Flashcards (Certified)
All Flashcards

Bio > Šūnu dalīšanās > Flashcards

Šūnu dalīšanās Flashcards

(69 cards)

Start Studying
1
Q

Šunas, kuras nedalās pēc audu diferenciācijas

A

Nervu šūnas un muskuļu šūnas

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
2
Q

Šūnas, kuras parasti nedalās, bet kuras var stimulēt dalīties

A

Aknu šūnas

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
3
Q

Šūnas, kuras dalās pastāvīgi un ātri

A

Ādas šūnas
Epitēlija šūnas
Spermatozoīdi
Sarkanās kaulu smadzenes

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
4
Q

Pēc cik ilga laika atjaunojas ādas epitēlijs?

A

~pēc 14 dienām

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
5
Q

Pēc cik ilga laika atjaunojas zarnu epitēlijs?

A

– pēc 5 dienām

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
6
Q

Kas ir interfāze?

A

periods no vienas šūnas dalīšanās līdz nākamajai

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
7
Q

Cik ilgs ir pirmssintēzes periods?

A

G1
10-20h

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
8
Q

Cik ilgs ir sintēzes periods?

A

S
10-20h

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
9
Q

Cik ilgs ir pēcsintēzes periods?

A

G2
1-7h

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
10
Q

Cik ilgi ilgst šūnu dalīšanās (parasti mitoze)

A

1h

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
11
Q

Kas notiek pirmssintēzes periodā?

A

• šūnā palielinās organoīdu skaits,
• sintezējas un uzkrājas olbaltumvielas, RNS,
• šūna aug, līdz sasniedz mātes šūnas lielumu,
• veic savas funkcijas

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
12
Q

Kas notiek periodā G0?

A

šūnas miera (G0) periodā nedalās, bet var tikt “atsauktas atpakaļ” šūnas ciklā noteiktu ārējās vides apstākļu dēļ (aknu, nieru, plaušu šūnas, limfocīti

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
13
Q

Kas notiek sintēzes periodā?

A

DNS replicējas, centriolas dubultojas

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
14
Q

Kas notiek pēcsintēzes periodā?

A

dalīšanās procesam nepieciešamo olbaltumvielu un struktūru veidošana.

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
15
Q

Interfāzē šūna….
a)uzņem barības vielas;
b) aug;
c) vairojas;
d) veic raksturīgās funkcijas

A

a)uzņem barības vielas;
b) aug;
d) veic raksturīgās funkcijas

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
16
Q

Kādi ir šūnu dalīšanās veidi?

A

Mitoze
Mejoze
Amitoze

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
17
Q

Šūnu dalīšanās jēga

A
  1. Vairošanās funkcija prokariotiem un vienšūnas eikariotiem.
  2. Augšana un attīstība daudzšūnu organismiem.
  3. Audu atjaunošana. Pieaugušam cilvēkam katru sekundi dalās > kā 25 mlj. šūnu. Saglabājas tomēr konstants kopējais šūnu skaits – 10^(13)
  4. Gametu veidošana
How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
18
Q

Spermatozoīdu veidošanās

A

spermatoģenēze

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
19
Q

Olšūnu veidošanās

A

ovoģenēze

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
20
Q

Somatisko šūnu skaits mitozē

A

2n—-> 2n. Nodrošina nemainīgu hromosomu skaitu šūnām daloties. Precīza ģenētiskā materiāla (DNS) sadale.

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
21
Q

Kas notiek mitozē?

A

Atjaunojas āda, gļotādas, veidojas asins šūnas,
sadzīst brūces, cilvēks aug.
Nodrošina dzīvības nepārtrauktību uz Zemes.

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
22
Q

Kodoldalīšanās

A

kariokinēze

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
23
Q

Citoplazmas dalīšanās

A

citokinēze

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
24
Q

Kādas ir mitozes fāzes?

A

Profāze
Metafāze
Anafāze
Telofāze

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
25
Profāze
1. Hromatīns spiralizējas (kondensējas) par hromosomām. 2. Kodoliņš izzūd, kodolapvalks fragmentējas. 3. Centriolu pāri virzās uz šūnas poliem, starp tiem veidojas dalīšanās vārpsta.
26
Metafāze
1. Pie visām hromosomām pievienojušies dalīšanās vārpstas pavedieni pa 1 no katra pola. 2. Hromosomas izvietojas šūnas ekvatoriālajā plaknē. Katra hromosoma sastāv no 2 māshromatīdām.
27
Anafāze
1. Centromēras atdalās un māshromosomas (katra sastāv no vienas hromatīdas un centromēras) virzās uz šūnas poliem. 2. Hromatīdu kustību nodrošina pašu māshromatīdu atgrūšanās, dalīšanās vārpstas pavedienu saīsināšanās un šūnas stiepšanās. 3. Anafāzes beigās katru šūnas polu sasniedz 1 hromatīdu komplekts.
28
Telofāze
Telofāze sākas, kad hromatīdas sasniegušas šūnas polus 1. Hromosomas despiralizējas (atritinās) par hromatīnu 2. Veidojas kodolu apvalki un kodoliņi. 3. Dalīšanās vārpsta izzūd. 4. Šūna pārdalās - citokinēze
29
Kā norisinās citokenēze augu šūnā?
Veidojas šūnapvalks (šūnas sieniņa)
30
Mejoze šūnu skaits
Dzimumšūnas 2n—-> n
31
Kur notiek mejoze? Kas notiek mejozē?
Sēkliniekos, olnīcās. • Gametoģenēzes posms (veidojas dzimumšūnas). • Nodrošina sugai raksturīgā hromosomu komplekta saglabāšanos dzimumvairošanās gadījumā. • Pārkombinē ģenētisko materiālu.
32
Pirmā mejotiskā dalīšanās
Pirmo mejotisko dalīšanos sauc par redukcijas dalīšanos (mejoze I), jo hromosomu skaits reducējas (samazinās) 2x, dalīšanās sākumā bija diploīds, dalīšanās beigās ir haploīds.
33
Otrā mejotiskā dalīšanās
Otro mejotisko dalīšanos sauc par ekvācijas dalīšanos (mejoze II), tās beigās hromosomu skaits nemainās, paliek haploīds.
34
Profāze I
Notiek homoloģisko hromosomu konjugācija un krustmija (krosingovers)
35
Hiazma
Krustmijas vieta
36
Metafāze I
Ekvatoriālajā plaknē nostājas hromosomu pāri – bivalenti.
37
Anafāze I
Katru hromosomu veido 2 hromatīdas. Hromosomas tiek atvilktas uz pretējiem šūnas poliem.
38
Telofāze I
1. Depolimerizējas dalīšanās vārpsta. 2. Hromosomas nedaudz despiralizējas, izveidojas kodola apvalks. 3. Seko citokinēze. 4. No 1 šūnas izveidojas 2 haploīdas meitšūnas.
39
Iežmauga
Plazmatiskās membrānas ieliekums
40
Interkinēze
Īsa interfāze, kurā nenotiek DNS replikācija.
41
Profāze II
 Hromosomas spiralizējas.  Kodola apvalks sadalās.  Izveidojas dalīšanās vārpsta.  Katra hromosoma sastāv no 2 hromatīdām.
42
Metafāze II
 Centriolas novietojušās šūnas polos.  Hromosomas izvietojas ekvatoriālajā plaknē.  Katras hromosomas abas hromatīdas ir savienotas centromēras rajonā.  Dalīšanās vārpsta, pievienojas pie abu hromatīdu centromērām.
43
Anafāze II
 Dalās centromēras.  Uz šūnas poliem virzās hromatīdas, kas kļūst par patstāvīgām meithromosomām.
44
Telofāze II
 Dalās citoplazma.  Veidojas kodola apvalki.  Depolimerizējas dalīšanās vārpstas pavedieni.  Katrā šūnas polā ir haploidāls hromosomu komplekts.
45
Cik meitšūnas izveidojas pēc telofāzes II?
4 haploīdas meitšūnas
46
Cik šūnas izveidojas mejozes laikā no 1 diploidālas (2n) šūnas?
izveidojas 4 haploidālas (n) šūnas.
47
Kādi 3 unikāli notikumi raksturīgi mejozei?
▪ homoloģisko hromosomu konjugācija ▪ krustmija ▪ DNS replikācijas iztrūkums pirms mejozes II
48
Heteroploīdijas cēlonis
hromosomu neattiešana mitozē, mejozē I, mejozē II.
49
Monosomija
kādā hromosomu pārī ir tikai 1 hromosoma.
50
Trisomija
kādā hromosomu pārī ir 3 hromosomas.
51
21. hromosomas trisomija
Dauna sindroms
52
Identiskas vienas hromosomas daļas, kas veidojas pēc DNS replikācijas
Hromatīdas
53
Sugai raksturīgais hromosomu skaits un forma
Kariotips
54
Kur šūnas ir ģenētiski identiskas (mitozē vai mejozē)?
Mitozē šūnas ir ģenētiski identiskas, mejozē šunas nav ģenētiski identiskas.
55
Bezdzimumiskā vairošanās
mitotiskā šūnu dalīšanās
56
Dzimumiskā vairošanās
mejotiskā šūnu dalīšanās
57
Amitoze
Tiešā dalīšanās
58
Kas notiek amitozē?
Tā ir ātra. • Kodols pārdalās ar iežmaugu, hromosomas pa meitšūnām sadalās nevienmērīgi. • Nenodrošina līdzvērtīgu ģenētiskās informācijas sadali starp meitšūnām
59
Amitoze noris
• šauri specializētos audos, kam ir īslaicīgas funkcijas: – dzīvnieku dīgļapvalkos, placentā, olnīcas folikulārajās šūnās – augu sēklotnes sieniņās, bumbuļu parenhīmā, sēklas endospermā; • dažādu patoloģiju gadījumos – iekaisuma vietās, – ļaundabīgajos audzējos.
60
Kas notiek amitozes rezultātā?
Amitozes rezultātā radušās šūnas mitotiski dalīties vairs nespēj.
61
Kanceroģenēze
process, kura laikā normāla šūna transformējas ļaundabīgā šūnā un atkārtoti dalās, radot audzēju
62
Transformēta šūna
izgājusi no cikla regulējošās kontroles. Var sākt dalīties nekontrolēti, bez attiecīgu signālu saņemšanas.
63
audzējus nomācoši jeb supresori gēni (TS gēni),
Gēni, kuru kodētās olbaltumvielas nomāc nekontrolētu šūnu dalīšanos
64
Normālas šūnas raksturo:
•ierobežota dalīšanās; •viens slānis; •diferencētas šūnas; •normāli kodoli ar pareizu hromosomu skaitu un struktūru.
65
Audzēja šūnas raksturo:
• nekontrolēta dalīšanās; • daudzi neorganizētu šūnu slāņi; • nediferencētas šūnas; • “nepareizi” kodoli ar kļūdainu hromosomu skaitu vai struktūru.
66
Ļaundabīgā audzēja audi atšķiras no normālajiem audiem :
• aug ātri, • iespiežas veselajos audos un orgānos
67
Kā ļaundabīgi audzēji ietekmē audzēja nesēja organismu?
saindējot to ar audzēja audu vielmaiņas produktiem (audzēju izraisītā intoksikācija) un radot visa organisma novājēšanu.
68
Ļaundabīgo audzēju rašanos stimulējošie faktori – kancerogēnie faktori ķīmiskie kancerogēnie faktori:
vairāki 100 vielu (alkohols, tabakas izstrādājumi, kūpināti produkti, aflatoksīni, ko izdala pelējuma sēnes, transporta izplūdes gāzes). Svarīga ir deva un saskarsmes ilgums.
69
fizikālie kancerogēnie faktori
UV starojums

Bio (6 decks)

Brainscape helps you reach your goals faster, through stronger study habits.
© 2025 Bold Learning Solutions. Terms and Conditions