Papildu no Agneses Flashcards
(4 cards)
ART DECO
- Art Deco ienāca Latvijā ap 20. gs. 20. gadu vidu, līdztekus internacionālajam stilam.
- Art Deco bieži tika kombinēts ar funkcionālisma principiem.
Pāvila Dreijmaņa projekti:
* Rīgas Centrāltirgus paviljoni (1924–1930): pusaploces formas, ģeometriska stilizācija, fasādes ar ģeometriskiem dekoriem.
* Kinoteātris Palladium (1925, interjers nav saglabājies): zigzagu ornamenti, dekoratīvas figūras un ciļņi ar Ēģiptes un Āfrikas mākslas motīviem.
Dāvida Zariņa projekti:
* Telefonu centrāle (1928, K. Barona iela 69, Rīga)
* Pasta ēka (1929, Bāriņu iela 10, Rīga)
Art Deco izpausmes: ģeometriski ornamenti, eksotiski tēli, dekoratīva stilizācija.
Latvijas arhitektūrā Art Deco stils ienāca reizē ar internacionālo stilu 20. gs. 20. gadu vidū, un Art Deco stilam raksturīgs noformējums nereti tika piemērots funkcionālisma principiem atbilstošiem projektiem. Art Deco stila ietekme atklājās latviešu arhitekta Pāvila Dreijmaņa projektos: 1924.–1930. gadā projektēto Rīgas Centrāltirgus paviljonu arhitektūrā, kur zelmiņu pusaploces formas pakļautas ģeometriskai stilizācijai un fasādes rotā ģeometrisku formu dekors; 1925. gadā projektētā kinoteātra Palladium interjerā (nav saglabājies) Rīgā, Marijas ielā 21, kur skatītāju zāles gleznieciskajā dekorā lielā daudzveidībā bija izmantoti zigzagu ornamenti, skatuvi un balkonu rotāja dekoratīvas figūras un ciļņi, kuros atveidoti no Senās Ēģiptes un Āfrikas cilšu mākslas aizgūti tēli. Art Deco stils izpaudās arī vairākos latviešu arhitekta Dāvida Zariņa projektos: 1928. gadā projektētās Telefonu centrāles arhitektūrā Rīgā, Krišjāņa Barona ielā 69; 1929. gadā projektētās Pasta ēkas arhitektūrā Rīgā, Bāriņu ielā 10 un citur.
Starpkaru perioda pieminekļi, ansambļi
Starpkaru perioda pieminekļu mērķis bija godināt nacionālo brīvību, pieminēt kritušos un stiprināt tautas identitāti. Stilā dominē monumentalitāte, klasiskas formas, simboliski tēli un tēlniecības un arhitektūras sintēze.
Brīvības piemineklis
* Ideja radās 1922. gadā, autors – Kārlis Zāle.
* Apvieno obeliska un uzvaras kolonnas formas ar tēlniecību.
* Simbolizē brīvību, dzimteni, tautas cīņu un tikumus.
* Alegoriskie tēli pauž nacionālās atbrīvošanās ideju.
Brāļu kapi
* Ainavu plānojums – Andrejs Zeidaks (1922), mākslinieciskā daļa – Kārlis Zāle.
* Telpiskās kompozīcijas ideja – Pēteris Feders.
* Mātes Dzimtenes tēls kā galvenais akcents.
* Piemiņas vieta, kas pauž cieņu kritušajiem un tautas identitāti.
Brīvības piemineklis un Brāļu kapu memoriālais ansamblis.
Brīvības pieminekļa ideja oficiālu ievirzi ieguva 1922. gadā neatkarīgās Latvijas valsts tapšanas sākuma posmā. Notika vairāki projektu konkursi, kuros augstāko novērtējumu ieguva tēlnieka K. Zāles priekšlikums.. Piemineklis ir it kā klasiskā obeliska un uzvaras kolonnas motīvu sintēze, kas kopā ar laikmetīgajām skulpturālajām grupām un ciļņiem tā pamatnes daļā veido izcilu arhitektoniski tēlniecisku ansambli pašā Rīgas centrā. K. Zāle šajā darbā ar milzīgu episki heroiskas izteiksmes mākslinieciskās valodas spēku iemiesojis gan paša, gan visas latviešu tautas zemapziņā iznēsātu nacionālāsatbrīvošanās ideju. Vispārinātās kategorijās tvertais brīvības jēdziens atveidots alegoriskos tēlos, kas simbolizē dzimtenes mīlestību, cīņu pret paverdzināšanu, darba un sadzīves tikumus, cieņu pret tautas tradīcijām un garamantu vērtībām.
Brāļu kapi 1922. gadā ainavu arhitekts A. Zeidaks izstrādāja kapu plānojuma kompozīcijas projektu, kas ir pamatā arī patreizējam Brāļu kapu iekārtojumam. 1923. gadā notika kapu arhitektoniski mākslinieciskās apdares projektu konkurss, kurā augstāko godalgu ieguva K. Zāles priekšlikums. Darbam pie kapu ansambļa galīgās izveides pieaicināja arī arhitektu akadēmiķi. P. Federu. Tieši viņš ir autors kapu arhitektoniski telpiskās organizācijas pamatidejai — Mātes Dzimtenes tēla novietojumam visas kompozīcijas noslēgumā
Arh mantojuma atjaunošana 90tie gadi
- Fokuss uz vēsturisko tēlu atjaunošanu – Melngalvju nams un Rātsnams tika atjaunoti, balstoties uz vēsturiskām rekonstrukcijām.
- Padomju mantojuma nojaukšana – Tika nojaukts Politehnikuma korpuss, kas pats par sevi bija vērtīgs padomju modernisma piemērs.
- Diskusijas par modernisma ēku vietu pilsētvidē – Okupācijas muzejs un viesnīca “Latvija” izraisīja plašas diskusijas par autentiskuma saglabāšanu un stilistisko saskaņu ar Vecrīgu.
- UNESCO mantojuma aizsardzība – 1997. gadā Rīga iekļauta UNESCO pasaules mantojuma sarakstā; Kuldīga sekoja vēlāk, nostiprinot aizsardzības nozīmi.
Melngalvju nama ēkas un Rīgas rātsnama ēkas atjaunošanu. Tika nojaukts padomju gados uzceltais Politehnikuma korpuss, kurš bija izcils tā laika arhitektūras stila paraugs, fasādē dominējot garām lentveida horizontālu logu joslām.
Daudz apspriests arī Okupācijas muzeja ēkas tēls Vecrīgas kontekstā, bijuši pat projekti, kas paredz ēku nojaukt un tās vietā veidot viduslaiku stila Vērienīgu pārbūvi piedzīvoja viesnīca “Latvija”, kur ēkas atjaunošanas un pārbūves darbu ietvaros veco fasādi noņēma pilnība, atstājot tikai ēkas karkasu. Ēkai tika pielikts klāt jauns būvapjoms, kurš ietvēra sevī lifta šahtu, kā arī ielas līmenī tika likvidēta publiskā ārtelpa, tās vietā izveidojot jaunu būvapjomu.
UNESCO, Kuldīga, Rīga 1997
Mūsdienu arhitektūra
Dekonstruktīvisms
* Skulpturāli, deformēti apjomi, slīpas fasādes, atklāti konstruktīvie elementi
* Rīgas brīvostas ēka, Kronvalda bulv. 1 (2000) – slīpas fasādes
* Zeimuļs, Rēzekne (2009–2012) – sarežģīta, dinamiska forma
High Tech
* Mūsdienīgi materiāli: stikls, metāls, plastikāts
* Latvijas Bankas filiāle, Bezdelīgu 3 (1998–2002)
Virsmu arhitektūra
* Fasādes kā dekoratīvi ekrāni, forma nav noteicošā
* Pārventas bibliotēka, Ventspils (2007–2009) – dubultfasāde kā grafisks rotājums
* Riga Plaza, Mūkusalas 71 (2002–2009) – dekoratīva josta fasādē
Mūsdienu minimālisms/primitīvisms
* Vienkāršība, precizitāte, kvalitatīvi materiāli
* Baltais vējš (2005) – elegants un līdzsvarots apjoms
* Swedbank ēka (2001–2004) – lakonisks, reprezentatīvs tēls
Dekonstruktīvisms – skulpturāli deformēta apjoma formu un atklātu konstruktīvo elementu lietojums
· Rīgas brīvostas pārvaldes ēka Kronvalda bulv. 1 (2000, M. Malahovskis) – savdabīgs tēls ar slīpām fasādēm
· Austrumlatvijas radošo pakalpojumu centrs “Zeimuļs” (2009-2012, R. Kalniņa, M. Krūmiņš) –
“High tech” jeb dižtehnoloģija – mākslinieciskajai izteiksmei lieto mūsdienīgākos apdares materiālus – speciālu stiklu, metālu, plastikātu.
· Latvijas bankas filiāle Bezdelīgu 3 (1998-2002, J. Kronbergs un citi)
“Virsmu arhitektūra” – arhitektūrā veidojot fasādes kā dekoratīvus ekrānus jeb kulises, savā veidā aplikatīvi, neorganiski. Ēku forma var būt visdažādākā un tā nav noteicoša arhitektūrā.
· Pārventas bibliotēka Ventspilī (2007-2009, P. Bajārs un citi) – telpiski interesanti risināta ēka, augstākajam apjomam dubultfasāde – ārsienām visapkārt ir kulišveida virsma tikai kā grafisks rotājums
· TC “Riga Plaza” Mūkusalas 71 (2002-2009, A. Kronbergs un citi) – fasādes noformējums josta, Daugava
Mūsdienu minimālisms/ primitīvisms – mākslinieciskā metode, arhitektūras vizuālais tēls līdzinās modernās kustības arhitektūrai, izmantoti labāki apdares materiāli.
· Biroju ēka “Baltais vējš” (2005, D. Brezinska un citi arh.) – vienkāršs, nevainojami precīzs un eleganti līdzsvarots apjomu salikums
· “Swedbank” augsceltne (2001 – 2004, V. Valgums, U. Bērziņs
