2.lekcija

Question 1

5 pamata ķermeņa pozīcijas ( pēc M.
Hollis):

Answer 1

1. Guļus uz muguras (supine lying) ar rokām gar sāniem
   un kājas novietotas taisni ( nav saliektas).
2. Sēdus uz krēsla- rumpis ir vertikāli, rokas gar sāniem,
   augšstilbi pilnībā atbalstīti un kopā. Gūžu, ceļu un
   potīšu locītavās veidojas taisns leņķis ( 90 grādi).
3. Stāvus uz ceļiem – ķermeņa augšdaļa ir vertikāla,
   gūžu locītavas neitrālā stāvoklī, ceļi 90 grādu fleksijā,
   rokas gar sāniem.
4. Stāvus , rokas gar sāniem, kāju pēdu pirkstgali –
   nedaudz izvērsti.
5. Iekāršanās (turēšanās pie stieņa) ar abām rokām.

Question 2

Ķermeņa pozīcijas analīze:

Answer 2

1. Atbalsta punkti.
2. Atbalsta laukuma lielums.
3. Gravitācijas centra augstums virs atbalsta laukuma.
4. Gravitācijas centra projekcijas vieta atbalsta
   laukumā.
5. Mobilitāte, kas nepieciešama pozā. (nonākšana no anatomiskās pozīcijas)

Question 3

atbalsta punkti definīcija

Answer 3

Definīcija: Ķermeņa saskares vietas ar virsmu, kas nodrošina stabilitāti.
Piemērs: Stāvus pozā atbalsta punkti ir abas pēdas; planka pozā – plaukstas un pēdas.

Question 4

atbalsta laukuma izveidošana

Answer 4

1. Atzīmē ķermeņa saskares punktus ar zemi, piemēram, pēdas, plaukstas vai citas ķermeņa daļas. Savieno ar taisnām līnijām. (Atbalsta laukumu vienkārši attēlo kā ģeometrisku figūru, kas savieno ķermeņa saskares punktus ar zemi, un tas palīdz vizualizēt stabilitātes un gravitācijas centra attiecības.)

Question 5

Gravitācijas centra augstums virs atbalsta laukuma definīcija

Answer 5

Definīcija: Attālums no gravitācijas centra līdz atbalsta laukuma virsmai.
Zemāks gravitācijas centra augstums palielina stabilitāti.
Piemērs: Pietupienā ķermenis ir stabilāks nekā pilnīgi stāvus pozīcijā.

Question 6

Gravitācijas centra projekcijas vieta atbalsta laukumā definīcija + kur jāatrodas GC projekcijai, lai ķermenis būtu līdzsvarots

Answer 6

Definīcija: Punkts, kur gravitācijas centra vertikālā projekcija krīt uz atbalsta laukuma.
Projekcija jāatrodas atbalsta laukuma robežās, lai ķermenis būtu līdzsvarots.
Piemērs: Līdzsvars tiek zaudēts, ja ķermenis noliecas pārāk tālu uz priekšu vai sāniem, un projekcija iziet no atbalsta laukuma.

Question 7

Kustību un pozīcijas noturēšanas iemesli
cilvēka ķermenī:

Answer 7

ĀRĒJIE SPĒKI - gravitācijas spēks un manuāli vai
mehāniski spēki
IEKŠĒJIE SPĒKI – cilvēka ķermeņa muskuļu kontrakcijas
To savstarpējā mijiedarbība

Question 8

Spēki, kas iedarbojas uz cilvēka
ķermeni

Answer 8

Vienkāršoti var tikt definēti kā:
1) grūdiens vai spiediens, kas izraisa kompresiju–
saspiešanu,
2) atvilkšana jeb trakcija.
Spēki var izraisīt cilvēka ķermeņa kustības vai apturēt –
neļaut tām notikt.

Question 9

Izraisa kompresiju (saspiešanu)

Answer 9

Spēks, kas samazina attālumu starp ķermeņa daļām.
Piemērs: Mugurkaula starpskriemeļu disku saspiešana smaguma ietekmē stāvus pozīcijā.

Question 10

Izraisa trakciju (atvilkšanu)

Answer 10

Spēks, kas palielina attālumu starp ķermeņa daļām.
Piemērs: Muskuļu vilkme, izstiepjot kāju.

Question 11

Lai aprakstītu spēku, ir nepieciešams
zināt tā:

Answer 11

 Lielumu (N)
 Darbības līniju (Taisne, pa kuru spēks darbojas. Tā norāda spēka ietekmes virzienu.)
 Virzienu (Spēka kustības virziens darbības līnijā (uz augšu, uz leju, uz sāniem utt.)
 Pielikšanas punktu (Punkts, kur spēks iedarbojas uz ķermeni vai objektu.)

Question 12

Kā attēlo spēku

Answer 12

Spēku parasti attēlo kā vektoru, kam ir pielikšanas
punkts, garums jeb lielums un virziens. To parasti
vizualizē kā bultu.

Question 13

Spēku sistēmas var būt

Answer 13

Spēku sistēmas var būt:
1) koplanāras – darbojas 1 plaknē,
2) konkurentas– darbojas uz 1 punktu,
3) kolineāras – darbojas uz 1līniju.

Question 14

koplanāras – darbojas 1 plaknē, piemērs

Answer 14

Stāvēšana uz līdzena pamata: gravitācijas spēks (velk uz leju) un zemes reakcijas spēks (pretspēks uz augšu) darbojas vienā vertikālā plaknē.
Smaguma pacelšana: muskuļu spēks, kas vērsts uz augšu, un smaguma spēks, kas darbojas uz leju, darbojas koplanāri.

Question 15

konkurentas– darbojas uz 1 punktu, piemērs

Answer 15

Elkoņa locītava pacelšanas laikā: Muskuļu spēks (piemēram, bicepss), smaguma spēks un locītavas reakcijas spēks darbojas uz elkoņa locītavas punktu.
Ceļa locītava skriešanas laikā: Muskuļu vilkme, saites spriegums un zemes reakcijas spēks sanāk vienā kopīgā punktā ceļa locītavā.

Question 16

kolineāras – darbojas uz 1līniju, piemērs

Answer 16

Gravitācijas spēks un zemes reakcijas spēks: Tie darbojas uz vienas vertikālas līnijas, nodrošinot stabilitāti stāvus stāvoklī.
Muskuļu kontrakcija pacelšanas laikā: Muskuļa spēks un pretestības spēks (piemēram, smagums) darbojas vienā virzienā vai pretējos virzienos pa taisnu līniju.

Question 17

ķermeņa līdzsvara stāvokļi

Answer 17

1. Stabils.
2. Nestabils.
3. Neitrāls.

Question 18

stabils līdzsvara stāvoklis definīcija

Answer 18

 Ir, ja pēc spēka pielikšanas ķermenim ir tendence
atgūt iepriekšējo pozīciju.
 Tas notiek tad, ja, pēc ārējā spēka pielikšanas,
ķermeņa kopējā gravitācijas centra projekcijas
vieta atbalsta laukumā neiziet ārpus iepriekšējā
atbalsta laukuma.

Question 19

nestabils līdzsvara stāvoklis definīcija

Answer 19

Ir, ja pēc spēka pielikšanas ķermenis cenšas ieņemt
citu novietojumu, kurā kopējais gravitācijas centrs
atrodas zemāk un atbalsta laukums ir lielāks.
 Tas notiek tad, ja pēc ārējā spēka pielikšanas
ķermeņa kopējā gravitācijas centra projekcijas
vieta atbalsta laukumā iziet ārpus iepriekšējā
atbalsta laukuma.

Question 20

neitrāls līdzsvara stāvoklis definīcija

Answer 20

Ir, ja pēc spēka pielikšanas ķermenim kopējā
gravitācijas centra ( GC) augstums virs atbalsta
laukuma nemainās.
 Piemērs: bumba.

Question 20

Atkarībā no tā, kurš veic kustību
(pacients pats vai terapeits– cita
persona), kustības iedala

Answer 20

aktīvās kustības
pasīvās kustības
palīgkustības

Question 21

Aktīvās kustības

Answer 21

a) brīvas aktīvas kustības – tās veic pats pacients,
pārvarot gravitācijas spēku,

b) aktīvas kustības ar palīdzību – terapeits palīdz
pacientam ar asistējošu spēku – tas var būt manuāls
vai mehānisks,

c) aktīvas kustības pret pretestību – pacientam veicot
aktīvu kustību tiek pielikta manuāla vai mehāniska
pretestība.

Question 22

Pasīvas kustības – pacients ir atslābinājies un
kustības veic ārējie spēki:

Answer 22

a) lēnas, ritmiskas, relaksējošas atgriezeniskas
pasīvās kustības, ko veic terapeits pacientam,
pacients šīs kustības var pārtraukt jebkurā brīdī,

b) viena atsevišķa ātra grūdienveida kustība, ko veic
terapeits, pacients šīs kustības nevar pārtraukt.

Question 23

palīgkustības definīcija

Answer 23

Palīgkustības– tās nevar tikt veiktas aktīvi bez
pretestības un nevar tikt kontrolētas, bet tās ir svarīgas, lai
locītavas normāli funkcionētu:

Question 24

palīgkustības

Answer 24

a) pretestības izraisītās – metakarpofalangeālās locītavas rotē, ja mēs satveram plaukstā tenisa bumbiņu - pretestību, b) pacientam pasīvi veicamās – locītavu mobilizācija, kad tiek veikta trakcija locītavā, piemēram, pirksta proksimālā falanga tiek atvilkta no metakarpālā kaula un tiek veiktas kustības starp kauliem.

Question 25

Mīksta beigu izjūtas (normāla) + struktūra + piemērs

Answer 25

1. Mīksta (Mīksto audu saskaršanās): Piemērs: Ceļa fleksija (apakšstilba un augšstilba mugurējo daļu mīksto audu saskaršanās).

Question 26

Elastīga (kapsulāra) beigu izjūtas (normāla) + struktūra + piemērs

Answer 26

2. Elastīga (kapsulārā): 2.1.Muskuļu iestiepums: Gūžas fleksija ar taisnu celi (pasīvs elastīgs iestiepums hamstringu muskuļos). 2.2. Kapsulas iestiepums: MCP locītavas ekstenzija (priekšējo locītavu kapsulas iestiepums). 2.3 Saišu iestiepums: Apakšdelma supinācija (iestiepjas plaukstas radio-ulnārās saites distālajā locītavā un starpkaulu membrāna).

Question 27

Cieta beigu izjūtas (normāla) + struktūra + piemērs

Answer 27

3. Cieta: Struktūra: Kauls saskaras ar kaulu. Piemērs: Elkoņa locītavas ekstenzija (kontakts starp ulna processus olecranon un humerus fossa olecranon).

Question 28

Pataloģiska beigu izjūta - mīksta + struktūra + piemērs

Answer 28

Sajūtama agrāk vai vēlāk locītavu kustību apjomā (ROM), nekā tam vajadzētu būt normāli, vai locītavā, kur parasti ir kapsulāra vai cieta beigu izjūta. Piemērs - Mīksto audu tūska, sinovīts.

Question 29

Pataloģiska beigu izjūta - elastīga (kapsulāra) + struktūra + piemērs

Answer 29

Sajūtama agrāk vai vēlāk locītavu kustību apjomā, nekā tam vajadzētu būt normāli, vai locītavās, kur parasti ir mīksta vai cieta beigu izjūta. Piemērs - Palielināts muskuļu tonuss, kapsulas, muskuļu vai saišu saspringums.

Question 30

Pataloģiska beigu izjūta - cieta + struktūra + piemērs

Answer 30

Sajūtama agrāk vai vēlāk locītavu kustību apjomā, nekā tam vajadzētu būt normāli, vai locītavās, kur parasti ir mīksta vai kapsulāra beigu izjūta. Piemērs - Hondromalācija, osteoartrīts, locītavu "peles" (skrimšļa vai kaula gabali locītavas dobumā), lūzums.

Question 31

Pataloģiska beigu izjūta - tukša + struktūra + piemērs

Answer 31

Nav reāli sajūtama beigu izjūta – kustību apjoma beigas nevar sasniegt sāpju dēļ. Nav jūtama pretestība kustībai, izņemot pacienta muskulatūras aizsargreakcijas (kontrakcijas, spazmas). Akūts locītavas iekaisums, lūzums, psiholoģiskas dabas traucējumi, bursīts, abscess.