5.lekcija Flashcards
(232 cards)
1
Q
1.Aktīvas kustības – kustības veic pats pacients t. i. iekšējie spēki – muskuļu radītais spēks:
A
a)brīvas aktīvas kustības – tās veic pats pacients, pārvarot gravitācijas spēku,
b) aktīvas kustības ar palīdzību – terapeits palīdz pacientam ar asistējošu spēku – tas var būt manuāls vai mehānisks,
c) aktīvas kustības pret pretestību – pacientam veicot aktīvu kustību tiek pielikta manuāla vai mehāniska pretestība.
2
Q
2.Pasīvas kustības – pacients ir atslābinājies un kustības veic ārējie spēki:
A
a) lēnas, ritmiskas, atgriezeniskas, relaksējošas pasīvās kustības, ko veic terapeits pacientam, pacients šīs kustības var pārtraukt jebkurā brīdī,
b) viena atsevišķa ātra grūdienveida kustība, ko veic manuālais terapeits, pacients šīs kustības nevar pārtraukt .
3
Q
- Palīgkustības – tās nevar tikt veiktas aktīvi bez pretestības un nevar tikt kontrolētas, bet tās ir svarīgas, lai locītavas normāli funkcionētu:
A
a) ar pretestību – metakarpofalangeālās locītavas rotē, ja mēs satveram plaukstā tenisa bumbiņu - pretestību,
b) pacientam pasīvi veicamās – locītavu mobilizācija, kad , piemēram, tiek veikta neliela trakcija
interfalangeālajā locītavā, un distālā falanga tiek atvilkta no proksimālās, un tiek veiktas vēl citas kustības ar distālo falangu.
4
Q
Muskuļāudi definīcija
A
Muskuļaudi ir specializēti audi, kas nodrošina organisma pārvietošanos un iekšējo orgānu saraušanos
5
Q
Organismā sastopami 3 veidu muskuļaudi:
A
- Skeleta šķērssvītrotā muskulatūra
- Sirds šķērssvītrotā muskulatūra
- Gludā muskulatūra
6
Q
Skeleta muskuļu nozīme
A
Skeleta muskuļi veic kustības locītavās un pozas – ķermeņa stāvokļa noturēšanu.
7
Q
Skeleta muskulatūra ir veidota no (struktūrām):
A
1.Kontraktīlām komponentēm – muskuļu šķiedrām (nodrošina aktīvo spriedzi - sasprindzinājumu);
2.Nekontraktīlām struktūrām – cīpslas un muskuļu šķiedru apvalki (palīdz ar pasīvu spriedzi)
8
Q
Cilvēka ķermenī ir daudz citu nekontraktīlo struktūru:
A
saites, locītavu kapsulas, starpmuskuļu sieniņas, fascijas, nervi un asinsvadi, kauli…
9
Q
Skeleta muskuļi galvenā informācija
A
veido 40-45% noķermeņakopējāsvara
* kopā ir>430
* novietoti pa pāriem ķermeņa labajā un kreisajā pusēs
* nozīmīgākās kustības veic 80 muskuļu pāru spēks
10
Q
skeleta muskuļu funkcijas
A
- rada spēku
- aizsargā skeletu-sadalot noslogojumu un
absorbējot triecienus - spēj kustināt locītavas–kustības biežāk ir muskuļu grupu darbs nekā atsevišķu muskuļu darbs
11
Q
skeleta muskuļa uzbūve
A
strukturālā vienība ir muskuļa šķiedra
* gara cilindriska šūna ar daudziem simtiem kodolu
* šķērsgriezumā–10-100mikrometri
* garumā–1-30cm
* visgarākās šķiedras ir atrastas m.sartorius
12
Q
Vispārēja muskuļa struktūra
A
Vispārēja muskuļa struktūra, kas sastāv no muskuļu šķiedru kūlīšiem, asinsvadiem un nerviem.
13
Q
Epimizijs definīcija
A
Saistaudu kārta, kas apņem visu muskuli, nodrošinot tā struktūras noturību un aizsardzību.
14
Q
Perimizijs definīcija + ko nodrošina
A
Saistaudu slānis, kas apņem muskuļu šķiedru kūlīšus, nodrošinot atsevišķu šķiedru grupu organizāciju.
15
Q
Šķiedru kūlītis (Fascicle) definīcija
A
Grupas ar muskuļu šķiedrām, kas kopā darbojas, lai radītu spēku.
16
Q
Asinsvads definīcija
A
Nodrošina muskuļus ar skābekli un barības vielām, kā arī izvada atkritumvielas.
17
Q
Viena muskuļa šķiedra (šūna)
A
Muskuļu šūna, kas satur miofibrillas un veic muskuļu saraušanos
18
Q
Endomizijs definīcija + funkcija
A
Smalka saistaudu kārtiņa, kas apņem katru muskuļu šķiedru un nodrošina atbalstu un elastību.
19
Q
kodols definīcija
A
Muskuļu šūnas kodols, kas regulē šūnas darbību un nodrošina olbaltumvielu sintēzi.
20
Q
Sarkolemma definīcija + funkcija
A
Muskuļu šūnas membrāna, kas regulē vielu apmaiņu starp šūnu un apkārtējo vidi.
21
Q
Miofibrilla definīcija
A
Smalkas šķiedras muskuļu šūnā, kas sastāv no saraušanās vienībām – sarkomēriem.
22
Q
Sarkomērs definīcija
A
Miofibrillas pamatvienība, kur notiek muskuļu kontrakcijas (saraušanās).
23
Q
Plānais pavediens (aktīns) definīcija
A
Proteīns, kas veido muskuļu saraušanās struktūru kopā ar miozīnu.
24
Q
Biezais pavediens (miozīns) definīcija
A
Proteīns, kas, saistoties ar aktīnu, nodrošina muskuļa kontrakciju.
25
Z līnija definīcija
Sarkomēra robeža, pie kuras piestiprināti plānie pavedieni (aktīns)
26
M līnija definīcija
Sarkomēra centrālā līnija, kur sakārtoti biezie pavedieni (miozīns).
27
A josla definīcija
Tumšā zona sarkomērā, kur pārklājas plānie un biezie pavedieni.
28
Šķērsgriezums A joslas līmenī definīcija
Šķērsgriezuma attēlojums, kas parāda aktīna un miozīna pavedienu sadalījumu.
29
Tropomiozīns definīcija
Proteīns, kas aptver aktīna pavedienu un regulē tā saistīšanos ar miozīnu.
30
Troponīns definīcija
Proteīns, kas regulē tropomiozīna darbību, ļaujot muskuļiem sarauties.
31
Šķērssaite (Cross-bridge) definīcija
Miozīna galvas saistīšanās ar aktīna pavedieniem, kas rada spēku muskuļu saraušanās laikā.
32
Ko ietver sarkomērs
Ko tas ietver:
Sarkomērs ir miofibrillas pamatvienība, ko veido:
Plānie pavedieni (aktīns).
Biezie pavedieni (miozīns).
Z līnijas un M līnijas, kas organizē sarkomēru struktūru.
33
No kā sastāv muskuslis
Muskulis ir lielākais vienums, kas nodrošina spēka un kustības veidošanu.
Tas sastāv no kūlīšiem, kuri satur muskuļu šķiedras (šūnas).
Muskuļu šķiedras satur miofibrillas, kas sastāv no atkārtotiem sarkomēriem, kuros ir aktīns un miozīns, kas nodrošina saraušanos.
34
Miofilamenti tie ir, par ko tie atbildīgi, no kā sastāv, funkcijas
Miofilamenti ir muskuļu šūnas kontraktīvie pavedieni, kas atrodas miofibrillās. Tie ir skeleta muskuļa pamatstruktūras elementi, kas ir atbildīgi par muskuļu saraušanos un atslābumu.
Plānie pavedieni (aktīns):
Sastāv no aktīna, tropomiozīna un troponīna proteīniem.
Funkcija: Veido slīdēšanas mehānismu, kad tie mijiedarbojas ar biezajiem pavedieniem (miozīnu).
Biezais pavediens (miozīns):
Veidots no miozīna molekulām, kuru galvas veido savienojumus ar aktīnu.
Funkcija: Rada spēku muskuļu saraušanās laikā, "slīdot" pa aktīna pavedieniem.
35
Atkarībā no muskuļu šķiedru kūlīšu novietojuma muskuļus iedala:
1. Lancetveida (paralēlas šķiedras – drēbnieka muskulis (m. sartorius)
2. Vārpstveida (m. biceps brachii)
3. Vienspalvu (šķiedras slīpas – m. gluteus maximus – lielais sēžas muskulis)
4. Divspalvu (ikru muskulis)
5. Vēdekļveida (lielais krūšu muskulis)
36
Kas ir aponeiroze?
Plakans, fibrozi saistaudu tīkls, kas piestiprina muskuļus pie kaula.
37
Kas ietver muskuļu šķiedru apvalkus?
Muskuļu šķiedru apvalki, kā arī kūlīšu un visa muskuļa saistaudu apvalki.
38
Kas saista muskuļus ar kaulu?
Muskuļi galos veido:
Muskuļu cīpslas vai
Plakanu fibrozu tīklu (aponeirozi), kas piestiprinās pie kaula.
39
Endomīzijs definīcija + ko nodrošina
Plāns saistaudu slānis, kas aptver katru muskuļu šķiedru, nodrošinot to atbalstu un elastību.
40
Perimīzijs definīcija
Biezāks saistaudu apvalks, kas aptver muskuļu šķiedru kūlīšus, organizējot tos struktūrās.
41
Epimīzijs definīcija
Ārējais saistaudu apvalks, kas aptver visu muskuli un piestiprina to pie kaula ar cīpslas palīdzību.
42
Cīpsla definīcija
Saistaudu struktūra, kas savieno muskuli ar kaulu, bez spējas aktīvi kontrahēties.
43
Kolagēna šķiedras muskuļos definīcija (kur atrodas, un turpinas, galvenā funkcija)
Šķiedras, kas atrodas perimīzijā un epimīzijā, turpinās muskuļu cīpslās, veidojot strukturālu savienojumu ar kaulu.
44
Saistaudu funkcija muskuļos definīcija
Nodrošina elastību, kas nepieciešama muskuļa sasprindzinājumam un saīsinājumam,
un veido strukturālu ietvaru.
45
Kas ir muskuļa-cīpslas vienība?
Tā ir muskuļa un cīpslas apvienota struktūra, kurā saistaudi un cīpslas darbojas, lai nodrošinātu kustību, spēka pārnesi un aizsardzību.
46
Kāda ir muskuļa-cīpslas vienības struktūra?
Cīpslas: Sērijveida elastīgie elementi, kas darbojas kā atsperes.
Epimīzijs, perimīzijs, endomīzijs un sarkolemma: Paralēlie elastīgie elementi, kas nodrošina elastību.
47
Kā muskuļa-cīpslas vienība palīdz kontrakcijās?
Paralēlie elastīgie elementi un cīpslas tiek iestieptas aktīvas kontrakcijas un pasīva iestiepuma laikā.
Tiek saglabāta potenciālā enerģija, kas atbrīvojas muskuļa relaksācijas laikā.
48
Kāda ir cīpslu loma muskuļa-cīpslas vienībā?
Cīpslas spēlē lielāku lomu nekā paralēlie elastīgie elementi, jo tās saglabā potenciālo enerģiju un nodrošina efektīvu spēka pārnesi uz skeletu.
49
Kā muskuļa-cīpslas vienība novērš muskuļa bojājumus?
Tā aizsargā kontraktilos elementus no pasīva pārstiepuma relaksācijas laikā, novēršot bojājumus.
50
Kas notiek muskuļa-cīpslas vienībā pasīva iestiepuma laikā? (Cilvēks noliecas uz priekšu ar taisnām kājām, lai sasniegtu ar rokām grīdu)
Sākotnēji iestiepumu nodrošina elastīgie elementi.
Ilgstošā iestiepumā cīpslas un saistaudu viskozitāte ļauj turpmāku iestiepumu
51
Kā muskuļa-cīpslas vienība nodrošina kustību precizitāti?
Uztur muskuli gatavībā kontrakcijai.
Maigi pārnes kontrakcijas radīto spēku uz skeleta struktūrām.
Palīdz kontraktilajiem elementiem atgriezties atpūtas garumā pēc kontrakcijas.
52
No kā sastāv skeleta muskulis?
Skeleta muskulis sastāv no daudzām muskuļu šķiedrām, kuras ir sakārtotas kūlīšos.
53
Kāda ir muskuļu šķiedru uzbūve?
Muskuļu šķiedras ir garas un satur daudz kodolu. Dažas stiepjas visā muskuļa garumā, bet citas – ne.
54
Kas aizsargā katru muskuļu šķiedru?
Katru muskuļu šķiedru aizsargā apvalks, ko sauc par sarkolemmu.
55
Kādas šūnas īpašības piemīt muskuļu šķiedrām?
Tām ir šūnai raksturīgās sastāvdaļas (kodols, membrāna u.c.), kā arī īpašas pazīmes, kas piemērotas muskuļa funkcijai (uzbudināmībai, saraušanās spējai, stiepjamībai, elastībai un pielāgošanās spējai.)
56
Kas ir muskuļu šķiedru galvenā funkcija?
Muskuļu šķiedras nodrošina spēku un kustību, saraujoties pēc nervu impulsiem.
57
Kas ir muskuļu šķiedru citoplazmā esošie kontraktīlie elementi?
Miofibrillas – daudz paralēlu kontraktīlo elementu, kas atrodas muskuļu šūnas citoplazmā.
58
Cik daudz miofibrillu var būt vienā muskuļu šūnā?
Vienā muskuļu šūnā var būt no dažām līdz vairākiem tūkstošiem miofibrillu, atkarībā no šķiedras diametra.
59
Kā miofibrillas ir novietotas muskuļu šūnā?
Miofibrillas ir novietotas organizēti, kas nodrošina muskuļa efektīvu saraušanos.
60
Kas ļauj redzēt miofibrillu struktūru?
Miofibrillas struktūra ir redzama ar elektronmikroskopu, kurā var pamanīt to organizēto izkārtojumu.
61
Kāda ir miofibrillu galvenā funkcija?
Miofibrillas nodrošina muskuļa saraušanos, jo tās satur sarkomērus – muskuļu saraušanās pamatvienības.
62
Kas aptver katru miofibrillu muskuļu šūnā?
Sarkoplazmātiskais tīklojums – tas aptver katru miofibrillu un darbojas paralēli tām.
63
Kas ir sarkoplazmatiskais tīkls, Kāda ir sarkoplazmātiskā tīklojuma uzbūve?
Sarkoplazmātiskais tīklojums ir muskuļu šķiedras specializēts endoplazmātiskais tīkls, kas uzglabā, atbrīvo un reabsorbē kalcija jonus, nodrošinot muskuļu kontrakciju un relaksāciju.
Tas veido tubulāro sistēmu ar specializētām struktūrām, piemēram, terminālajām cisternām un šķērsvadiem.
64
Kas ir terminālās cisternas un to funkcija?
Terminālās cisternas satur šķērsvadus, kas palīdz regulēt kalcija jonu atbrīvošanu muskuļu saraušanās procesā.
65
Kas ir T sistēma un kāda ir tās loma?
T sistēma (transversālā sistēma) ir vadītāju sistēma, kas nodrošina šķidrumu un vielu plūsmu muskuļu šūnā un ļauj elektriskajam stimulam nokļūt dziļi šūnas iekšienē.
66
Kā T sistēma ietekmē muskuļu funkciju?
T sistēma ļauj elektriskajam stimulam izplatīties dziļi muskuļu šķiedrā, kas nepieciešams efektīvai muskuļa saraušanās koordinācijai.
67
Kāda ir sarkoplazmātiskā tīklojuma galvenā funkcija?
Regulēt kalcija jonu līmeni, kas nepieciešams muskuļu saraušanās un relaksācijas procesiem.
68
Ko satur sarkoplazmātiskais tīklojums?
Sarkoplazmātiskais tīklojums satur lielu daudzumu kalcija (Ca) jonu.
69
Kāda ir kalcija jonu loma muskuļos?
Kalcija joni ir būtiski muskuļu kontrakcijas mehānismā, jo tie aktivizē slīdošo pavedienu teoriju, kas nodrošina miofibrillu saraušanos.
70
Kas ir kalcija jonu sūknēšanas mehānisms?
Kalcija jonu sūknēšanas mehānisms atgriež Ca jonus sarkoplazmātiskajā tīklojumā pēc muskuļa kontrakcijas, ļaujot muskulim atslābt.
71
Kā sarkoplazmātiskais tīklojums ietekmē muskuļu saraušanos?
Kad Ca joni tiek atbrīvoti no sarkoplazmatiskā tīklojuma, tie ļauj miozīnam un aktīnam savstarpēji darboties, veicinot saraušanos.
72
Kāda ir slīdošo pavedienu teorija?
Teorija, kas izskaidro muskuļu saraušanos – Ca joni veicina aktīna un miozīna pavedienu slīdēšanu vienam pāri otram, saīsinot muskuļu šķiedru.
73
Kas atrodas muskuļu šķiedras iekšpusē?
Muskuļu šķiedras iekšpusē ir:
Daudz gareniski novietotu miofibrillu, iestiprinātu sarkoplazmā.
Divas tubulārās sistēmas (šķērskanāliņi un sarkoplazmatiskais tīkls).
Mitohondriji, kas nodrošina enerģiju muskuļu kontrakcijai.
74
Kas ir sarkoplazmatiskais tīkls un kāda ir tā funkcija?
Sarkoplazmatiskais tīkls veido tīklu ap miofibrillām un uzglabā kalcija (Ca) jonus.
Kontrakcijas laikā: Ca joni tiek izdalīti no tīkla.
Relaksācijas laikā: Ca joni tiek sūknēti atpakaļ tīklā.
75
Kas ir mitohondriji un kāda ir to funkcija muskuļu šķiedrā?
Mitohondriji ražo adenozīn-trifosfātu (ATF), kas nodrošina enerģiju muskuļu kontrakcijai.
Izturības treniņu laikā: Mitohondriju skaits muskuļu šķiedrās palielinās.
76
Kas ir šķērskanāliņi un kāda ir to loma?
Šķērskanāliņi (T tubuli) pārnes elektriskos impulsus uz muskuļu šķiedras centrālajām daļām, lai sāktu kontrakciju.
77
Kas notiek sarkoplazmatiskajā tīklā muskuļa kontrakcijas un relaksācijas laikā?
Kontrakcijas laikā: Ca joni izdalās no tīkla, lai sāktu saraušanos.
Relaksācijas laikā: Ca joni tiek pumpēti atpakaļ tīklā.
78
Kāda ir miofibrillu loma muskuļu šķiedrā?
Miofibrillas ir gareniski novietotas kontraktīlās struktūras, kas veido muskuļu saraušanās pamatu.
79
Kādas ir muskuļu šķiedras tubulārās sistēmas?
Šķērskanāliņi (T tubuli): Novietoti no muskuļu šķiedras ārpuses uz centru, pārnes elektriskos impulsus uz muskuļu šķiedras centrālajām daļām, lai sāktu saraušanos.
Sarkoplazmatiskais tīkls: Uzglabā un izdala kalcija (Ca) jonus, kas nepieciešami kontrakcijām.
80
Kāda ir miofibrillu nozīme muskuļu šķiedrā?
Miofibrillas ir galvenās kontraktīlās struktūras, kas nodrošina muskuļu saraušanos.
81
Kā šķērskanāliņi palīdz muskuļu funkcijai?
Tie pārnes elektriskos impulsus uz muskuļu šķiedras centrālajām daļām, lai saraušanās notiktu sinhroni visā muskuļšķiedrā.
82
No kā ir veidotas miofibrillas?
Miofibrillas sastāv no vienībām, kas atkārtojas, sauktām par sarkomēriem, kuri ir pamatkontraktīlie muskuļu šķiedru elementi.
83
Kas ir sarkomērs + atrašanās vieta?
Sarkomērs ir muskuļu šķiedras kontraktīvā vienība, kas ir ieslēgta starp 2 Z līnijām.
84
Kāda ir Z līniju funkcija sarkomērā?
Z līnijas pievienojas pie sarkolemmas (muskuļu šūnas membrānas) un atdala sarkomērus vienu no otra.
85
Kāpēc sarkomērs ir svarīgs?
Sarkomērs ir pamatstruktūra, kas nodrošina muskuļu saraušanos, veicot miozīna un aktīna mijiedarbību.
86
Kas ir muskuļu šķiedras pamatkontraktīlais elements?
Sarkomērs, kas ir atkārtojoša vienība miofibrillās.
87
Kur sarkomērs atrodas?
Sarkomērs atrodas starp divām Z līnijām miofibrillā.
88
No kā sastāv katra miofibrilla?
Miofibrilla sastāv no divu veidu proteīnu pavedieniem:
Aktīns – plāns pavediens ar 5 nm diametru.
Miozīns – biezs pavediens ar 15 nm diametru.
89
Kas ir šķērssvītrojuma elements muskuļu šķiedrā?
šķērssvītrojuma elements=sarkomērs
* kontraktilās sistēmas pamatelements
90
Kāda ir miofibrillas galvenā funkcija?
Miofibrilla nodrošina muskuļu šķiedras spēju sarauties, izmantojot sarkomērus.
91
Cik tīklu ar proteīnu diegiem (filamentiem) ir katrā sarkomērā?
Katrā sarkomērā ir divi proteīnu pavedienu tīkli:
Resnākie pavedieni (miozīns).
Tievākie pavedieni (aktīns, troponīns un tropomiozīns).
92
No kā veidoti resnākie pavedieni?
Resnākie pavedieni ir veidoti no miozīna molekulām, kurām katrai ir "galva", kas piedalās šķērssaišu veidošanā ar aktīnu.
93
Kas notiek ar miozīna galvām muskuļu kontrakcijas laikā?
Miozīna galvas veido šķērssaites ar aktīna pavedieniem, lai radītu muskuļu kontrakciju.
94
No kā veidoti tievākie pavedieni?
Tievākie pavedieni ir veidoti no trīs proteīniem:
Aktīns.
Troponīns.
Tropomiozīns.
95
Kāda ir troponīna un tropomiozīna loma?
Troponīns un tropomiozīns regulē aktīna un miozīna mijiedarbību muskuļu kontrakcijas laikā.
96
Kāda ir aktīna un miozīna pavedienu attiecība sarkomērā?
Katru miozīna pavedienu sarkomērā ieskauj 6 aktīna pavedieni, starp kuriem tiek veidoti šķērstiltiņi.
97
Kas ir šķērstiltiņi un kā tie veidojas?
Šķērstiltiņi ir saites, kas veidojas starp miozīna galvām un aktīna pavedieniem, radot muskuļu kontrakciju.
98
Slīdošo pavedienu teorijas attēlojums:
*Miozīna pavedieni veido tumšāko joslu,vidū katram miozīna pavedienam ir mezgls
* Aktīnašķiedras–pavedieni veido gaišāko joslu
99
Kad veidojas kontakti jeb šķērstiltiņi?
Kad muskulis kontrahējas, aktīna un miozīna pavedieni nemaina savu garumu, bet slīd attiecībā viens pret otru – veidojas kontakti jeb šķērstiltiņi, starp miozīna molekulu galvām un aktīna pavedieniem.
Miozīna galvas satver aktīna pavedienus un velk īsu distanci sev tuvāk, tad atbrīvojas un pēc tam veido jaunas saites.
100
No kā ir atkarīgs muskuļu aktīvais spēks?
Muskuļu aktīvais spēks jeb spēja sasprindzināties ir atkarīga no šķērstiltiņu skaita.
101
Muskuļa spēka atkarība no tā garuma brīdī, kad notiek kontrakcija
Muskuļa kontrakcijas spēks ir atkarīgs no tā garuma (iestiepuma pakāpes) brīdī, kad tas tiek stimulēts.
Sarkomēra garuma ietekme uz spēku:
Īss garums: Aktīna pavedieni pārklājas pārmērīgi, šķērstiltiņi neveidojas pietiekami → samazināts spēks.
Optimālais (vidējais) garums: Aktīna un miozīna pavedieni pārklājas optimāli → maksimālais spēks.
Pārāk garš: Aktīna pavedieni ir pārāk tālu no miozīna, šķērstiltiņi neveidojas efektīvi → samazināts spēks.
102
Kas ir motorā vienība?
Motorā vienība (MV) ir muskuļa pamata funkcionālā vienība.
Alfa motoneirons (sastāv no muguras smadzeņu baltās vielas - nervu šūnas, tās neirona) un muskuļu šķiedrām, ko tas inervē, tiek saukts par motoro vienību.
103
Kāda ir alfa motoneirona loma motorajā vienībā?
Alfa motoneirons inervē muskuļu šķiedras un nodrošina nervu impulsu pārvadi, kas izraisa muskuļu kontrakciju.
104
Kāda ir motorās vienības funkcija?
Motorā vienība ir muskuļa pamata darbības vienība, kas nodrošina kustību, pārraidot nervu impulsus no alfa motoneirona uz muskuļu šķiedrām.
105
Kā motorās vienības struktūra ietekmē kustību precizitāti?
Mazāk šķiedru vienā motorajā vienībā = precīzākas kustības (piemēram, pirkstu muskuļi).
Vairāk šķiedru vienā motorajā vienībā = lielāks spēks (piemēram, kāju muskuļi).
106
Kur atrodas alfa motoneirona šūnas ķermenis?
Alfa motoneirona šūnas ķermenis atrodas muguras smadzeņu baltajā vielā.
107
Kāda ir motorās vienības nozīme muskuļu darbībā?
Motorā vienība nodrošina koordinētu muskuļu šķiedru darbību, lai veiktu precīzas vai spēcīgas kustības atkarībā no vajadzības.
108
Kas ir motorā vienība (MV)?
Motorā vienība (MV) ir skeleta muskuļa funkcionālā vienība, kas ir spējīga kontrahēties patstāvīgi.
109
Kur atrodas vismazākās motorās vienības?
Vismazākās motorās vienības atrodas acs ābola grozītājmuskuļos, kur nepieciešama liela kustību precizitāte.
110
Cik muskuļu šķiedras ir vienā motorajā vienībā muskuļos ar lielu spēka prasību?
Lielos spēka muskuļos, piemēram, m. gastrocnemius, vienā motorajā vienībā var būt no 1000 līdz 2000 muskuļu šķiedru.
111
Vai motorā vienība stiepjas cauri visam muskulim?
Jā, motorā vienība stiepjas cauri visam muskulim, inervējot muskuļa šķiedras dažādās tā daļās
112
Kas notiek ar motorajām vienībām muskuļa darbības laikā?
Motorās vienības stiepjas cauri visam muskulim, lai koordinētu muskuļu kontrakcijas un kustības.
113
Kāda ir motorās vienības funkcija skeleta muskulī?
Motorā vienība koordinē nervu impulsus, lai muskuļa šķiedras kontrahētos vienlaicīgi, radot efektīvu kustību vai spēku.
114
Kā motorās vienības lielums ietekmē muskuļu darbību?
Lielākas motorās vienības ar vairākām muskuļu šķiedrām spēj radīt lielāku spēku, savukārt mazākas motorās vienības nodrošina precīzākas kustības.
115
No kā ir atkarīgs motorās vienības lielums?
Motorās vienības lielums ir atkarīgs no muskuļu šķiedru skaita, ko inervē viens motoneirons.
116
Cik tipu muskuļu šķiedras var būt vienā motorajā vienībā?
Vienā motorajā vienībā ir tikai viena tipa muskuļu šķiedras.
117
Kas notiek, kad alfa motoneirons tiek uzbudināts?
Kad alfa motoneirons tiek uzbudināts, visas tā motorās vienības muskuļu šķiedras tiek apgādātas ar uzbudinājumu un saraujas vienlaicīgi.
118
Cik daudz motorās vienības ir muskulī?
Katram muskulim ir daudz motorās vienības, kas darbojas koordinēti, lai radītu kustību vai spēku.
119
Kāds ir motorās vienības lielums muskuļos, kur nepieciešama precizitāte?
Muskuļos, kur nepieciešama precizitāte (piemēram, acs ābola grozītājmuskuļos vai rokās), vienā motorajā vienībā ir tikai dažas muskuļu šķiedras.
120
Kāds ir motorās vienības lielums muskuļos, kur nepieciešams lielāks spēks?
Muskuļos, kur nepieciešams lielāks spēks (piemēram, apakšējās ekstremitātēs), vienā motorajā vienībā ir vairāk muskuļu šķiedru.
121
Kāda ir atšķirība starp mazākajām un lielākajām motorajām vienībām?
Mazākās MV: Jūtīgākas pret zemas intensitātes impulsu, aktivējas ātrāk.
Lielākās MV: Aktivējas tikai ar augstākas intensitātes impulsu.
122
Kā motorās vienības šķiedras ir izvietotas muskulī?
Katras motorās vienības muskuļu šķiedras ir plaši izkliedētas pa visu muskuli.
123
Kas ir motorās vienības (MV) rekrutācija?
Motorās vienības (MV) rekrutācija ir MV iesaistīšana muskuļa kontrakcijā atkarībā no nepieciešamā spēka.
124
Kā rekrutācija ir saistīta ar darbības spēku?
Rekrutācija palielinās atkarībā no muskuļa pieprasītā spēka:
Neliels spēks: Tiek iesaistītas mazās MV.
Liels spēks: Tiek iesaistītas vairāk MV, arī lielākas.
Maksimāls spēks: Tiek iesaistītas visas pieejamās MV.
125
Kuras motorās vienības tiek iesaistītas vispirms?
Vispirms tiek iesaistītas mazās motorās vienības, jo tās aktivējas ar zemākas intensitātes nervu impulsu.
126
Kādas motorās vienības tiek iesaistītas, ja nepieciešams lielāks spēks?
Lielāka spēka gadījumā tiek iesaistītas vairāk motorās vienības, tostarp arī lielās motorās vienības.
127
Kas notiek, ja nepieciešams maksimāls spēks?
Ja nepieciešams maksimāls spēks, tiek iesaistītas visas pieejamās motorās vienības muskulī.
128
Kas nosaka, cik motorās vienības tiek iesaistītas darbībā?
Motorās vienības iesaiste ir atkarīga no darbības nepieciešamā spēka.
129
Mazās motorās vienības (MV)
Motorās vienības, kas satur mazāk muskuļu šķiedru un tiek aktivētas pie zemas intensitātes nervu impulsa, nodrošinot precīzas un vieglas kustības
130
Lielās motorās vienības (MV)
Motorās vienības ar lielāku muskuļu šķiedru skaitu, kas tiek aktivētas, ja nepieciešams liels spēks vai augsta intensitāte.
131
Kā veidojas muskuļus sasprindzinājums?
Muskuļu kontraktīlie elementi saīsinās,ja tos aktivē. Saīsināšanās rada spēku, kurš iestiepj elastīgo muskuļu cīpslu. Šādi veidojas muskuļu sasprindzinājums.
132
Muskuļu kontrakcija definīcija
Muskuļu kontrakcija ir aktivēta muskuļu spēja radīt jeb producēt spēku un saīsināties.
133
Kas nosaka to va imuskulis kontrahējoties saīsināsies, nemainīs savu garumu vai pagarināsies?
Ārējie spēki, kas darbojas uz muskuli
134
Vai muskuļi vienmēr saīsinās, kad kontrahējas?
Nē, muskuļi kontrakcijas laikā var saīsināties, saglabāt nemainīgu garumu vai pagarināties, atkarībā no ārējiem spēkiem.
135
Atkarībā no ārējo un iekšējo spēku attiecības muskuļu kontrakcijas tiek iedalītas (klasificētas):
1. Dinamiskas
2. Izometriskas
136
Dinamiskas muskuļu kontrakcijas definīcija
kontrakcijas, kuru laikā muskulis maina savu garumu
137
Dinamisku kontrakciju veidi
1)Saīsinoša jeb koncentriska
2)Pagarinoša jeb ekscentriska
138
1)Saīsinoša jeb koncentriska definīcija + piemērs
Saīsinoša jeb koncentriska kontrakcija – iekšējais spēks ko producē muskulis ir lielāks nekā ārējais spēks, kas darbojas uz muskuli un tā rezultātā muskulis saīsinās. Šīs kontrakcijas rezultāta tiek veikts ’’+’’ darbs.
(pārvieto ārēju smagumu – paceļ kravu un novieto augstāk)
139
Pagarinoša jeb ekscentriska kontrakcija definīcija +piemērs
Pagarinoša jeb ekscentriska kontrakcija – kuras laikā ārējais spēks, kas darbojas uz muskuli ir
lielāks, nekā spēks, ko muskulis spēj radīt vai rada dotajā situācijā.
Muskulis tiek pakļauts iestiepumam, tas pieļauj iestiepumu, bet ir sasprindzināts. Tiek veikts ’’-’’ darbs
(piem.: noliek priekšmetu, nolaiž roku)
140
Izometriska muskuļu kontrakcija raksturojums + piemērs
Iekšējie spēki muskuli notur tādā stāvoklī, ka tas ne pagarinās ne saīsinās.
iekšējais spēks = ārējais spēks (iestājas līdzsvara stāvoklis)
muskuļa garums nemainās
(sarkomērs nedaudz saīsinās)
piem.: pozu noturēšana
141
Muskuļu kontrakciju režīmu raksturojums:
kontrakcijas veids - koncentriska
Funkcija: Akselerācija – paātrinājums.
Ārējais spēks salīdzinājumā ar iekšējo spēku: Mazāks.
Ārējais muskuļu darbs: Pozitīvs.
Enerģijas patēriņš: Lielāks nekā pie ekscentriskas.
Maksimālā spēka produkcija: Spēks ir vismazākais.
142
Muskuļu kontrakciju režīmu raksturojums:
kontrakcijas veids - izometriska
Funkcija: Fiksācija.
Ārējais spēks salīdzinājumā ar iekšējo spēku: Vienāds.
Ārējais muskuļu darbs: Nav ārējā darba.
Enerģijas patēriņš: –
Maksimālā spēka produkcija: Vidējs spēks.
143
Muskuļu kontrakciju režīmu raksturojums:
kontrakcijas veids - ekscentriska
Ekscentriska
Funkcija: Palēninājums.
Ārējais spēks salīdzinājumā ar iekšējo spēku: Lielāks.
Ārējais muskuļu darbs: Negatīvs.
Enerģijas patēriņš: Mazāks nekā pie koncentriskas.
Maksimālā spēka produkcija: Spēks ir vislielākais.
144
Izotoniska muskuļu kontrakcija
Izotoniska – nemainīgs muskuļa sasprindzinājums.
Muskuļu kontrakcija, kuras laikā muskulis producē nemainīgu spēku – nav fizioloģiski iespējama kontrakcija cilvēka ķermenī.
145
Izokinētiska muskuļu kontrakcija
Izokinētiska – muskuļa saīsināšanās vai pagarināšanās ātrums ir nemainīgs.
146
Muskuļu spēka atkarība no kontrakcijas ātruma
1. Izometriskas un ekscentriskas muskuļu kontrakcijas attīsta lielāku spēku nekā koncentriskas jebkurā ātrumā.
2.Ja pieaug koncentriskas kontrakcijas ātrums, muskuļu radītais spēks samazinās.
3.Ekscentriskas muskuļu kontrakcijas attīsta lielāku spēku kā izometriskas un koncentriskas.
4. Jo ātrāka ir ekscentriska kontrakcija, jo lielāks spēks tiek radīts, bet pie liela ātruma muskuļa spēks var izrādīties nepietiekams, lai nodrošinātu kustību
147
Kāds ir muskuļu kontrakcijas veids spēka pārnešanas laikā?
Muskulis kontrahējas izometriski, lai radītais spēks efektīvi tiktu pārnests uz cīpslu.
148
Kā lēnāka kontrakcija ietekmē spēka pārnesi?
Lēnāka kontrakcija ļauj muskuļa radītajam spēkam labāk tikt pārnestam caur paralēlajiem elastīgajiem elementiem uz cīpslu.
149
Cik daudz laika nepieciešams spēka pārneses procesam?
Spēka pārnešanas process prasā laiku no 10 ms līdz 300 ms.
150
Kad muskulis var sasniegt maksimālo spēku?
Maksimālo spēku muskulis var sasniegt tikai pie pietiekami ilgas kontrakcijas.
151
Priekšiestiepuma nozīme
Muskulis veic vairāk darba,ja tas saīsinās nekavējoši pēc iestiepuma, nekā tad, ja saīsinās pēc izometriskas kontrakcijas
* To skaidro ne tikai ar elastīgo iestiepumu,bet arī ar enerģiju, kas glabāta kontraktīlajā elementā
152
Muskuļa temperatūras paaugstināšanās izraisa:
1. vadīšanas ātruma caur sarkolemmu palielināšanos
2. palielina stimulācijas frekvenci
3. palielina attīstīto muskuļa spēku
4. palielinās enzīmu aktivitāte – palielinās muskuļa
kontrakcijas efektivitāte
5. palielinās kolagēna elasticitāte – var pastiprināties priekšiestiepums – pastiprina muskuļa kontrakcijas
153
Muskuļa temperatūra var palielināties:
1. Palielinot asiņu plūsmu – kad sportists iesildās
2. No metabolisma reakciju radītā siltuma,kad notiek kontrakcijas un berze starp muskuļa kontraktīlajām komponentēm, slīdot vienai pret otru
154
Ir 3 ATF avoti muskulī:
1. Kreatīnafosfāts-visātrāk
2. Oksidatīvā fosforilēšana mitohondrijos
3. Anaerobā glikolīze
155
Kāda ir ATF loma muskuļa nogurumā?
ATF nodrošina muskuļa enerģiju kontrakcijas laikā – tā pieejamības samazināšanās izraisa nogurumu.
156
Kāpēc izometriskās kontrakcijas izraisa nogurumu?
Izometriskās kontrakcijas laikā muskulis ilgstoši uztur sasprindzinājumu, kas paātrina ATF patēriņu un izraisa enerģijas deficītu.
157
Kas notiek ar kreatīna fosfāta līmeni pēc vingrinājumiem?
Pēc vingrinājumiem kreatīna fosfāta līmenis kļūst zems, un muskuļa glikogēns pārvēršas par pienskābi.
158
Kas muskuļiem jādara pēc fiziskas slodzes?
Muskuļiem jāsintezē kreatīna fosfāts un jāatjauno glikogēna rezerves.
159
Cik efektīvi muskulis pārvērš ķīmisko enerģiju kontrakcijas spēkā?
Muskulis tikai 45% no radītās ķīmiskās enerģijas pārvērš kontrakcijas spēkā, pārējā enerģija pārvēršas siltumā.
160
Kā mainās enerģijas efektivitāte muskuļu atjaunošanās laikā?
Atjaunošanās laikā muskuļi pārvērš tikai 20-25% enerģijas kontrakcijas spēkā, pārējā enerģija pāriet siltumā.
161
Kā nogurums ietekmē muskuļu enerģijas vielmaiņu?
Noguruma laikā samazinās kreatīna fosfāta līmenis un veidojas pienskābe, kas ietekmē muskuļa enerģijas pieejamību.
162
Muskuļu šķiedru tipi
I tipa - lēni kontrahējošās oksidatīvās (notiek oksidatīvā fosforilēšana)
IIA tipa - ātri kontrahējošās oksidatīvi glikolītiskās (notiek oksidatīvā fosforilēšana)
IIB tipa – ātri kontrahējošās glikolītiskās (notiek anaerobā glikolīze)
163
Muskuļu šķiedru tipi, atkarībā no enerģētiskā nodrošinājuma
1. Lēni kontrahējošās, toniskās (iesaistītas ilgstošās aktivitātēs ,piemēram, pozu noturēšana),aerobais jeb oksidatīvais enerģijas ieguves mehānisms, nogurums iestājas lēni, ir mazas motorās vienības.
Tiek sauktas arī par sarkanajām šķiedrām.
2. Ātri kontrahējošās, fāziskās (iesaistītas ātrās aktivitātēs, piemēram pozu maiņā),anaerobais enerģijas iegūšanas mehānisms jeb glikolītiskais, ātrāk nogurst, ir lielākas motorās vienības. Tiek sauktas arī par baltajām muskuļu šķiedrām.
3. Jauktās oksidatīvi glikolītiskās šķiedras.
164
Kas nosaka, kuram šķiedru tipam pieder konkrētas muskuļu šķiedras?
To, kuram šķiedru tipam piederēs konkrētās muskuļu šķiedras, nosaka to inervācija.
165
No kādiem muskuļu šķiedru tipiem sastāv cilvēka skeleta muskuļi?
Cilvēka skeleta muskuļi sastāv no I un II tipa muskuļu šķiedrām, dažādās proporcijās.
166
Kurā muskulī dominē I tipa muskuļu šķiedras?
I tipa muskuļu šķiedras dominē muskulī m. soleus (zoleņu muskulis).
167
Kurā muskulī dominē II tipa muskuļu šķiedras?
II tipa muskuļu šķiedras dominē muskulī m. gastrocnemius (ikru muskulis).
168
Kā muskuļu šķiedru tipi ietekmē fizisko sniegumu?
I tipa šķiedras (izturīgas, lēnas kontrakcijas): piemērotas garo distanču skrējējiem (piemēram, maratoni).
II tipa šķiedras (ātras kontrakcijas, lielāks spēks): piemērotas sprinta distanču skrējējiem.
169
Kāda ir atšķirība starp I un II tipa muskuļu šķiedrām? + kādu enerģiju izmanto
I tips: Lēnas, izturīgas, izmanto aerobo enerģijas sistēmu.
II tips: Ātras, spēcīgas, izmanto anaerobo enerģijas sistēmu
170
Kāds ir muskuļu šķiedru tipu sadalījums populācijā?
I tips: 50–55%
IIA tips: 30–35%
IIB tips: 15%
171
Kāds ir I tipa muskuļu šķiedru procentuālais īpatsvars izturības sportistiem?
I tipa muskuļu šķiedras izturības sporta veidu pārstāvjiem var sasniegt līdz 80%.
172
Kāds ir I tipa muskuļu šķiedru īpatsvars eksplozīvo sporta veidu pārstāvjiem?
Eksplozīvo sporta veidu sportistiem I tipa muskuļu šķiedru īpatsvars ir aptuveni 30%.
173
Kā I tipa un II tipa muskuļu šķiedras ietekmē sportiskās spējas?
I tips: Dominē izturības sportos (piemēram, maratons).
II tips: Dominē eksplozīvos sportos (piemēram, sprintā, svarcelšanā).
174
Kuri muskuļu šķiedru tipi visvairāk saistīti ar ātrumu un spēku?
IIA un IIB tipa muskuļu šķiedras nodrošina ātrumu un spēku, īpaši eksplozīvās kustībās.
175
Kas notiek, ja muskulim pienāk viens nervu impulss?
Muskulis atbild ar vienu kontrakciju, kas ietver:
Latento periodu (depolarizācija)
Kontrakciju
Relaksācijas fāzi (repolarizācija)
176
Kā muskulis reaģē uz vairākiem impulsiem?
Ja impulsi ir vairāki, muskulis atbild uz katru impulsu atkarībā no impulsu biežuma.
177
Kas ir tetaniskā kontrakcija?
Tetaniskā kontrakcija ir muskuļu nepārtraukta saraušanās, kas rodas, ja impulsi pienāk ļoti bieži.
178
Kāds ir tetaniskās kontrakcijas spēks salīdzinājumā ar atsevišķu kontrakciju?
Tetaniskās kontrakcijas spēks var būt līdz 5x lielāks nekā atsevišķas kontrakcijas spēks.
179
Kas ir latentais periods muskuļu kontrakcijā?
Latentais periods ir laiks starp nervu impulsa saņemšanu un muskuļa kontrakcijas sākumu, kas ietver depolarizāciju.
180
Kas notiek relaksācijas fāzē?
Relaksācijas fāzē muskulis atgriežas sākotnējā garumā, notiek repolarizācija
181
Kā impulsa biežums ietekmē muskuļa reakciju?
Augsts impulsa biežums izraisa spēcīgāku un ilgstošāku kontrakciju, veidojot tetanisku kontrakciju.
182
Muskuļa garuma izmaiņas pilnā apjomā dinamisko kontrakciju laikā
Muskuļu garums mainās no pilnīga saīsinājuma līdz pilnīgam iestiepumam.
183
Muskuļa garuma izmaiņu pilnu apjomu var iedalīt:
1. Ārējais apjoms – no pilna iestiepuma līdz viduspunktam
2. Iekšējais apjoms – no viduspunkta līdz pilnīgi kontrahētam (saīsinātam) stāvoklim
3. Vidējais apjoms – no ārējā apjoma viduspunkta līdz iekšējā apjoma viduspunktam
184
Kāds ir muskuļa optimālais garums, lai radītu vislielāko spēku?
Muskulis vislielāko spēku spēj attīstīt, ja tas atrodas vidējā garuma apjomā.
185
No kā ir atkarīgs muskuļa spēks kontrakcijas laikā?
Muskuļa spēks kontrakcijas laikā ir atkarīgs no muskuļa garuma brīdī, kad tas tiek stimulēts.
186
Kāda ir muskuļa spēka atkarība no tā iestiepuma?
Pārāk mazs garums: Samazināta spēka radīšana, jo pavedieni pārklājas pārāk daudz.
Pārāk liels garums: Samazināta spēka radīšana, jo pavedieni nesasniedz optimālu mijiedarbību.
186
Kāpēc muskulis vidējā garumā attīsta maksimālo spēku?
Vidējā garumā aktīna un miozīna pavedieni pārklājas optimāli, ļaujot muskulim radīt maksimālo spēku.
187
Kā muskuļa spēku ietekmē pārāk liels iestiepums?
Pārāk liela iestiepuma gadījumā spēks samazinās, jo aktīna un miozīna pavedieni nevar veidot pietiekamu šķērstiltiņu skaitu.
188
Kas ir muskuļa spēka aktīvā nepietiekamība?
Muskuļa spēka aktīvā nepietiekamība iestājas, kad muskulis, kas šķērso divas vai vairāk locītavas, ievērojami saīsinās, tāpēc tā spēks ievērojami samazinās.
189
Kādus muskuļus īpaši ietekmē aktīvā nepietiekamība?
Muskuļus, kas šķērso divas vai vairāk locītavas (piemēram, divlocītavu muskuļus).
190
Kā aktīvo nepietiekamību var izskaidrot?
To var izskaidrot ar slīdošo pavedienu teoriju, kas norāda, ka pārmērīga aktīna un miozīna pavedienu pārklāšanās saīsinātā stāvoklī samazina kontrakcijas efektivitāti.
191
Piemērs muskuļa spēka aktīvai nepietiekamībai?
Pirkstu fleksori nav spējīgi efektīvi kontrahēties saīsinātā stāvoklī, piemēram, pilnībā saliecot plaukstu.
192
Kā saīsināšanās ietekmē divlocītavu muskuļus?
Ievērojama saīsināšanās samazina spēku, jo muskulim nav pietiekama pavedienu garuma, lai veiktu efektīvu kontrakciju.
193
Kas ir muskuļa spēka pasīvā nepietiekamība?
Muskuļa spēka pasīvā nepietiekamība iestājas, kad muskulis, kas šķērso divas vai vairāk locītavas, tiek pārāk izstiepts, ievērojami samazinot tā spēju radīt spēku.
194
Kāds ir iestiepuma efekts divlocītavu muskuļiem?
Ja divlocītavu muskuli izstiepj divas reizes garāku nekā miera stāvokļa garums, tā spēks ievērojami samazinās.
195
Kā pasīvo nepietiekamību var izskaidrot?
To var izskaidrot ar slīdošo pavedienu teoriju, kas norāda, ka aktīna un miozīna pavedienu mijiedarbība iestiepuma dēļ kļūst mazefektīva.
196
Kas notiek ar muskuļa pasīvajiem elementiem iestiepuma laikā?
Iestiepuma laikā tiek saspringti muskuļa pasīvie elementi (piemēram, saistaudi un cīpslas).
197
Kuri muskuļi ir īpaši jutīgi pret pasīvo nepietiekamību?
Muskuļi, kas iet pāri divām vai vairāk locītavām (divlocītavu muskuļi).
198
Kā iestiepums ietekmē muskuļa spēku?
Pārāk liels iestiepums samazina muskuļa spēku, jo muskuļa kontraktīvie elementi nevar efektīvi darboties.
199
Svira definīcija
Svira ir nekustīgais izturīgais stienis,kas griežas ap fiksētu punktu, ko sauc par rotācijas (atbalsta) punktu (fulcrum) vai kustības asi (axis of motion). Uz stieni tiek pielikts spēks, kas ļauj darbu veikt kādā citā vietā. Atšķirīgās attiecības starp sastāvdaļām rada trīs sviru secību.
200
sviras pleci definīcija
Sviras daļas uz abām pusēm no atbalsta punkta sauc par sviras pleciem.
201
Kas notiek, ja atbalsta punkts ir starp sviras pleciem?
Ja atbalsta punkts ir starp sviras pleciem, spēks un krava darbojas vienā virzienā.
202
Kas notiek, ja sviras pleci atrodas vienā pusē no atbalsta punkta?
Ja sviras pleci atrodas vienā pusē no atbalsta punkta, spēks un krava darbojas pretējos virzienos.
203
Kāds ir sviras principa mērķis?
Sviras princips palīdz radīt līdzsvaru vai veikt kustību, atkarībā no spēka un atbalsta punkta izvietojuma.
204
1. tipa sviras
Atbalsta punkts (rotācijas ass) ir novietots starp svaru (resistance) un spēku (effort)
205
1.tipa svira piemērs galvas un kakla ekstenzori
kakla un galvas ekstenzori
rotācijas ass - Atlantooccipitālā locītava (pie mugurkaula kaklas daļa skriemeļiem)
svars- galvas svars
muskuļu darbs - Šie muskuļi rada spēku, kas darbojas pretējā virzienā smaguma spēkam, lai paceltu galvu vai noturētu to stabilā pozīcijā.
Muskuļu darbs ir nepieciešams, lai:
Uzturētu līdzsvaru (noturētu galvu vertikāli).
Veiktu ekstenziju (atliecienu atpakaļ).
Kontrolētu galvas kustības, piemēram, noliecienu uz priekšu un atgriešanos atpakaļ.
206
1. tipa sviras piemērs M. gluteus medius
M. gluteus medius
rotācijas ass - gūžas galviņas projekcija
svars (rezistence) - cilvēka ķermenis un ķermeņa svars
muskuļu spēks ir spēja noturēt, lai iegurniy neizietu no taipans pozīcijas uz slīpu.
207
2. tipa sviras definīcija
Svars (resistance) atrodas starp atbalsta punktu (fulcrum) un spēku (effort).
208
2. tipa svira piemērs
M. brachioradialis kā 2. tipa svira:
rotācijas ass - elkoņa locītava (elkonis)
svars (rezistence) - apakšdelma un plaukstas svars
muskuļu darbs (spēks) (effort) - Šis muskulis piestiprinās pie apakšdelma distālās daļas (radius kaula), un tā spēks tiek pielikts tālāk no slodzes, lai saliektu apakšdelmu pie elkoņa locītavas.
Muskuļa darbs:
Veic apakšdelma fleksiju, īpaši, kad apakšdelms ir neitrālā pozīcijā (ne supinācijā, ne pronācijā).
208
3. tipa sviras piemērs
M. biceps brachii kā 3. tipa svira
rotācijas ass- elkoņa locītava (elkonis)
svars (rezistence) - Apakšdelma, plaukstas un turamo priekšmetu svars.
muskuļu darbs (spēks) - Spēks tiek pielikts pie radius kaula proksimālās daļas (tuberositas radii), kas atrodas starp elkoņa locītavu (rotācijas asi) un slodzi (plaukstas un apakšdelma svars). Veic apakšdelma fleksiju pie elkoņa locītavas, pārvarot slodzi.
209
3. tipa sviras definīcija
* Spēks (effort) atrodas starp atbalsta punktu
(fulcrum) un svaru (resistance)
* Visbiežākais sviru tips cilvēka organismā
210
Muskuļa šķiedru aktīvās īpašības:
1. Spēja uzbudināties.
2. Spēja sasprindzināties.
3. Spēja sarauties (saīsināties).
210
Kā muskuļu šķiedras atjaunojas pēc traumas?
Muskuļu šķiedras atjaunojas paralēli, kas uzlabo muskuļa darbību un spēku.
210
Muskuļa šķiedru pasīvās īpašības:
1. Stiepjamība.
2. Elasticitāte – materiāla spēja pretoties deformācijai. Pēc deformācijas izbeigšanās materiāls atjaunojas iepriekšējā stāvoklī.
3. Plasticitāte - pēc deformācijas izbeigšanās materiāls nespēj atjaunot iepriekšējo formu – paliek deformācija.
211
Muskuļu remodelēšanās -
Notiek tā pat kā citiem cilvēka muskuloskeletālās sistēmas audiem
* atrofējas,ja tiek imobilizēti
* hipertrofējas,jat iekl ietoti vairāk nekā parasti.
211
Kā agrīna kustību pielietošana ietekmē muskuļu atrofiju?
Agrīna kustību pielietošana novērš muskuļu atrofiju pēc traumas vai ķirurģiskas iejaukšanās.
212
Kāda ir kapilarizācijas loma pēc imobilizācijas?
Kapilarizācija (asinsvadu atjaunošanās muskulī) notiek ātrāk, ja tiek pielietotas agrīnas kustības.
213
Kā imobilizācija ietekmē spēka atjaunošanos?
Agrīna kustību pielietošana paātrina muskuļu spēka atjaunošanos.
214
Kāpēc kustības ir svarīgas pēc traumas vai operācijas?
Kustības palīdz:
Novērst atrofiju.
Atjaunot kapilarizāciju.
Paātrināt spēka atjaunošanos.
Nodrošināt muskuļu šķiedru optimālu paralēlu novietojumu.
215
Vai izometriski vingrinājumi novērš m. quadriceps atrofiju imobilizācijas laikā?
Nē, m. quadriceps atrofiju nevar pilnībā novērst ar izometriskiem vingrinājumiem, kamēr kāja ir imobilizēta.
216
Kāds imobilizācijas veids ir efektīvāks muskuļu atrofijas novēršanai?
Imobilizācija, kas atļauj daļējas kustības, ir efektīvāka.
217
Kuras muskuļu šķiedras vairāk cieš imobilizācijas laikā?
I tipa šķiedras:
Samazinās šķērsgriezums.
Samazinās oksidatīvo enzīmu aktivitāte.
218
Kā periodiska izometriska kontrakcija ietekmē muskuļus?
Periodiska izometriska kontrakcija palīdz uzturēt II tipa muskuļu šķiedru metabolismu.
219
Kā elektriskā stimulācija ietekmē I tipa muskuļu šķiedras?
Elektriskā stimulācija var novērst I tipa muskuļu šķiedru atrofiju, jo tām nepieciešami ilgstošāki impulsi.
220
Kura treniņa veida ietekmē IIA un IIB šķiedru atjaunošanos?
IIA un IIB šķiedru spēks labāk atjaunojas pēc ekscentriska treniņa nekā pēc koncentriska.
221
Kuras muskuļu šķiedras sportistiem visvairāk cieš imobilizācijas laikā?
Visvairāk cieš tās muskuļu šķiedras, kas ir specifiskas sporta veidam.
222
Kā fizisks treniņš ietekmē muskuļu šķiedru šķērsgriezumu?
Fizisks treniņš palielina muskuļu šķiedru šķērsgriezumu, kas veicina muskuļu apjoma palielināšanos, īpaši tām grupām, kas vairāk iesaistītas treniņā.
223
Vai fizisks treniņš var mainīt muskuļu šķiedru tipu sadalījumu?
Jā, fizisks treniņš var mainīt muskuļu šķiedru tipu procentuālo sadalījumu, atkarībā no treniņu veida un slodzes.
224
Kā stiepšanās vingrinājumi ietekmē muskuļu efektivitāti un veselību?
Stiepšanās vingrinājumi:
Paaugstina muskuļu darba efektivitāti.
Novērš traumas.
Uzlabo muskuļu stiepjamību.
Saglabā kustību apjomu locītavās.
Saglabā muskuļu-cīpslu vienības elasticitāti.
225
Kā stiepšanās vingrinājumi ietekmē muskuļu komponentes?
Stiepšanās vingrinājumi palīdz noturēt vairāk enerģijas viskoelastīgajās un kontraktīlajās komponentēs.
226
227
