1 lekcija Flashcards

(96 cards)

1
Q

definīcija - kinemātika

A

zinātne, par ķermeņa
kustību telpā

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
2
Q

definīcija - osteokinemātika

A

Pēta kaulu un ķermeņa segmentu savstarpējās kustības (ir redzamas):
*fleksija
* ekstenzija
* abdukcija
* addukcija
*u.c.

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
3
Q

definīcija - atrokinēmatika

A

pēta kustības, kas notiek intraartikulāri,
starp locītavu virsmām (nav novērojamas no ārpuses):
*slīdēšana
* velšanās
*griešanās

Pateicoties šīm kustībām rodas
osteokinemātiskās kustības

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
4
Q

5 teorētiskās pieejas, kas ir
svarīgas analizējot kustību + definīcijas

A

Anatomiskā– apraksta cilvēka ķermeņa struktūru
un tā kustību potenciālu (ķermeņa daļu
spēju veikt kustības).

Fizioloģiskā– studē procesus, kam jānotiek, lai
iniciētu (izraisītu, iesāktu), turpinātu un kontrolētu
kustību.

Psiholoģiskā– pēta izjūtas, uztveri un motivāciju
kustībai, kas stimulē to, un neiroloģiskos
mehānismus, kas kontrolē kustību.

Mehāniskā– nosaka spēku, laika un attālumu
attiecības, kas iesaistītas ķermeņa kustībā.

Sociāli kulturālā– pēta dažādu kustību nozīmi
(žestus) atšķirīgās ļaužu grupās: kulturālās un
reliģiskās kopienās.

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
5
Q

cilvēka ķermeņa pamatsegmenti

A

Aksiālais skelets:
◼ galva un kakls
◼ rumpis
Augšējā ekstremitāte:
◼ augšdelms
◼ apakšdelms
◼ plauksta
Apakšējā ekstremitāte:
◼ augšstilbs
◼ apakšstilbs

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
6
Q

Kas ir anatomiskā pozīcija

A

Lai cilvēka ķermeņa novietojumu telpā varētu analizēt, par pamatpozīciju (0) pieņem - stāvus
stāvokli, kad cilvēks skatās taisni uz priekšu, pēdas un
plaukstu palmārās virsmas ir vērstas uz priekšu.

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
7
Q

fizioloģiskais
ķermeņa stāvoklis
jeb novietojums - definīcija

A

stāvus pozīcija, kurā plaukstu palmārās
virsmas ir vērstas pret ķermeni un pēdu
novietojums ir brīvs – pirkstgali nedaudz
izvērsti.

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
8
Q

Kas ir Gravitācijas centrs?

A

Cilvēka gravitācijas centrs ir iedomāts punkts ķermenī, kur līdzsvarojas ķermeņa masa, caur kuru darbojas gravitācijas spēks. Parasti tas atrodas ap iegurni, pie mugurkaula apakšdaļas, ja cilvēks stāv taisni.

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
9
Q

Kur atrodas Gravitācijas centrs (konkrētā pozīcijā), kā apzīmē GC

A

Anatomiskajā pozīcijā cilvēka ķermeņa
kopējais gravitācijas centrs atrodas nedaudz uz priekšu no otrā sakrālā (krustu) skriemeļa - iegurnī

Katram cilvēka ķermeņa segmentam ir savs gravitācijas centrs.

Gravitācijas spēku atzīmē ar bultiņām, tas ir perpendikulārs zemei/virsmai.

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
10
Q

Kas tiek darīts, lai būtu iespējams analizēt kustības
cilvēka ķermeņa locītavās?

A

Cilvēka ķermenī tiek ievietota koordināšu
sistēma

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
11
Q

Kur cilvēka ķermenī atrodas koordinātu sistēmas centrs?

A

Koordinātu sistēmas centrs atrodas
cilvēka ķermeņa kopējā gravitācijas centrā

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
12
Q

cilvēka ķermeņa pamatplaknes -

A

Sagitālā plakne
Frontālā plakne
Horizontālā plakne

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
13
Q

cilvēka ķermeņa pamatplaknes - definīcija

A

Tās ir 3 iedomātas plaknes, kas iet caur cilvēka ķermeni un cilvēka ķermeņa kopējo gravitācijas
centru, un ir savstarpēji perpendikulāri novietotas

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
14
Q

ķermeņa viduslīnija - definīcija

A

Abu pamata vertikālo plakņu – sagitālās un
frontālās kopējā daļa ir taisne, kas iet cauri
mugurkaulājam.

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
15
Q

sagitālā plakne definīcija

A

Sadala cilvēka ķermeni labajā un kreisajā pusēs.

Tā iet caur cilvēka ķermeņa kopējo GC un
galvaskausa sagitālo šuvi.

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
16
Q

sagitālās plaknes kustības -

A

fleksija, ekstenzija, dorsālfleksija (ekstenzija), plantārfleksija (fleksija), hiperekstenzija, Rokas īkšķa abdukcija un addukcija

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
17
Q

sagitālās plaknes kustību izņēmumi -

A
  1. Rokas īkšķa fleksija un ekstenzija notiek frontālajā plaknē
  2. Kājās, sākot no ceļa uz leju, pēdas un pirkstu locītavās kustības sagitālajā plaknē tiek nosauktas pretēji rokām: fleksijas vietā ekstenzija un otrādi. Tas saistīts ar cilvēka embrionālo attīstību.
  3. Pēdas dorsālfleksija (dorsifleksija) ir kustība dorsālās virsmas virzienā, būtībā ekstenzija pēdas locītavā.
  4. Pēdas plantārfleksija ir kustība plantārās virsmas virzienā, būtībā pēdas fleksija.
  5. Hiperekstenzija ir ekstenzijas kustība, pāri anatomiskajai (0) pozīcijai.
How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
18
Q

apraksti sagitālās plaknes kustības - 1. kādā plaknē noties, 2. apk kādu asi, 3. kur redzamas

A

Kustība noties sagitālajā plaknē, ap horizontālo asi, redzama frontālajā plaknē.

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
19
Q

apraksti frontālas plaknes kustības - 1. kādā plaknē noties, 2. apk kādu asi, 3. kur redzamas

A

Kustība noties frontālajā plaknē, ap horizontālo asi, redzama sagitālajā plaknē plaknē.

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
20
Q

apraksti horizontālās plaknes kustības 1. kādā plaknē noties, 2. apk kādu asi, 3. kur redzamas

A

Kustība noties horizontālā plaknē, ap vertikālo asi, redzamas no augšas/apakšas

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
21
Q

frontālā plakne - definīcija

A

Paralēla pieres kaulam, iet caur galvaskausa koronāro šuvi un ķermeņa kopējo gravitācijas centru (GC), sadalot ķermeni priekšējā (ventrālajā) un mugurējā (dorsālajā) daļā.

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
22
Q

Frontālās plaknes kustības

A

abdukcija, addukcija, laterofleksija, ulnārā deviācija (Plaukstas locītavas addukcija), radiālā deviācija (Plaukstas locītavas abdukcija), rumpja un galvas laterofleksija, rokas īkšķa fleksija un ekstenzija

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
23
Q

frontālās plaknes kustību izņēmumi -

A
  1. Rumpja, galvas un kakla kustības šajā
    plaknē tiek sauktas par laterofleksiju pa
    labi un pa kreisi.
  2. Plaukstas locītavas addukcija tiek saukta arī kā ulnārā deviācija
  3. Plaukstas locītavas abdukcija tiek dēvēta arī kā radiālā deviācija
  4. Rokas īkšķa abdukcija un addukcija notiek sagitālajā plaknē
  5. ārējo rokas pirkstu abdukcija– addukcija notiek attiecībā pret 3.pirkstu (plaukstas segmentu) – plaukstas viduslīniju.
  6. Kājas pirkstu abdukcija– addukcija notiek attiecībā
    pret 2.pirkstu (pēdas segmentu) –pēdas viduslīniju.
How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
24
Q

horizontālā plakne definīcija

A

Tā iet caur cilvēka ķermeņa kopējo gravitācijas centru (GC), ir paralēla horizontam un sadala ķermeni augšējā (superior) un apakšējā (inferior) daļā.

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
25
Horizontālās plaknes kustības
Iekšējā rotācija, ārējā rotācija, inversija (plantārā (apakšējā) virsma griežas uz iekšu) , eversija (griežas uz āru), rotācija uz labo/kreiso pusi, apakšdelma supinācija(ārējā rotācija)/pronācija (iekšējā rotācija)
26
Papildus definētās kustības plecu joslā
Horizontāla abdukcija Horizontāla addukcija
27
Cirkumdukcija - definīcija
kustību kombinācija vairākās (2 vai 3 plaknēs) - noteikti abās vertikālajās: sagitālajā un frontālajā plaknēs.
28
Lāpstiņas kustības
Elevation (pacelšana) Depression (nolaišana) Protraction (izvirzīšana uz priekšu) Retraction (atvilkšana atpakaļ) Upward rotation (rotācija uz augšu) Downward rotation (rotācija uz leju)
29
Fleksija definīcija
Kustība, kuras laikā leņķis starp divu blakus esošu segmentu priekšējām virsmām samazinās (locītava tiek saliekta). Piemērs: Elkoņa locīšana.
30
Ekstenzija definīcija
Kustība, kuras laikā leņķis starp divu blakus esošu segmentu priekšējām virsmām palielinās (locītava tiek atliekta).Piemērs: Elkoņa iztaisnošana.
31
Hiperekstenzija definīcija
Ekstenzijas kustība, kas pārsniedz anatomisko (0) pozīciju. Piemērs: Rokas atliekšana atpakaļ.
32
Dorsālfleksija definīcija
Kustība, kuras laikā pēda tiek vērsta uz augšu (dorsālās virsmas virzienā). Pēc būtības: Ekstenzija.
33
Plantārfleksija definīcija
Kustība, kuras laikā pēda tiek vērsta uz leju (plantārās virsmas virzienā). Pēc būtības: Fleksija.
34
ABdukcija definīcija
Kustība, kuras laikā segments kustas prom no ķermeņa viduslīnijas. Piemērs: Roku pacelšana uz sāniem.
35
ADdukcija definīcija
Kustība, kuras laikā segments kustas virzienā uz ķermeņa viduslīniju. Piemērs: Roku nolaišana no sāniem uz ķermeni.
36
Laterofleksija definīcija
Sānu saliekšana rumpja, kakla vai galvas rajonā pa labi vai pa kreisi. Piemērs: Galvas saliekšana uz pleca pusi.
37
Ulnārā deviācija definīcija
Plaukstas kustība 5. pirksta virzienā (uz elkoņa kaula pusi). Piemērs: Plaukstas kustība uz mazo pirkstu. Pēc būtības ADdukcija
38
Radiālā deviācija definīcija
Plaukstas kustība īkšķa virzienā (uz spieķa kaula pusi). Piemērs: Plaukstas kustība uz īkšķi. Pēc būtības ABdukcija
39
Iekšējā rotācija (mediālā rotācija) definīcija
Kustība, kuras laikā segmenta priekšējā virsma griežas uz iekšu, virzienā uz ķermeņa viduslīniju. Piemērs: Augšdelma griešana uz iekšu.
40
Ārējā rotācija (laterālā rotācija) definīcija
Kustība, kuras laikā segmenta priekšējā virsma griežas uz āru, prom no ķermeņa viduslīnijas. Piemērs: Augšdelma griešana uz āru.
41
Supinācija definīcija
Apakšdelma kustība, kuras laikā plaukstas palmārā virsma tiek vērsta uz priekšu (ārējā rotācija). Piemērs: Rokas rotācija, lai turētu bļodu.
42
Pronācija definīcija
Apakšdelma kustība, kuras laikā plaukstas palmārā virsma tiek vērsta uz aizmuguri (iekšējā rotācija). Piemērs: Rokas rotācija, lai noliktu bļodu uz galda.
43
Horizontāla ABdukcija definīcija
Kustība, kuras laikā ekstremitāte (piemēram, augšdelms) kustas prom no ķermeņa horizontālajā plaknē. Piemērs: Roku atvilkšana sāniski guļus stāvoklī.
44
Horizontāla ADdukcija definīcija
Kustība, kuras laikā ekstremitāte kustas tuvāk ķermeņa viduslīnijai horizontālajā plaknē. Piemērs: Roku pievilkšana pie ķermeņa horizontāli.
45
Cirkumdukcija definīcija
Kustību kombinācija vairākās plaknēs, veidojot apļveida kustību. Piemērs: Pleca vai gūžas locītavas apļošana.
46
Inversija definīcija
Pēdas kustība, kuras laikā pēdas plantārā virsma griežas uz iekšu. Piemērs: Balstīšanās uz pēdas ārmalas.
47
Eversija definīcija
Pēdas kustība, kuras laikā pēdas plantārā virsma griežas uz āru. Piemērs: Balstīšanās uz pēdas iekšmalas.
48
Atšķirība starp rotāciju un cirkumdukciju
Rotācija ir kustība ap vienu asi (piemēram, kakla vai apakšdelma griešana). Cirkumdukcija ir apļveida kustība, kas apvieno vairākas plaknes un asis (piemēram, apļošana ar roku vai kāju).
49
Elevācija definīcija
Lāpstiņa virzās uz augšu (piemēram, plecu paraustīšana). Notiek frontālajā plaknē
50
Depresija definīcija + PLAKNE
Lāpstiņa virzās uz leju (piemēram, nolaižot plecus). Notiek frontālajā plaknē
51
Protrakcija definīcija + plakne
Lāpstiņa virzās uz priekšu, attālinoties no mugurkaula (piemēram, izstiepjot roku uz priekšu). Notiek horizontālā plaknē
52
Retrakcija definīcija + plakne
Lāpstiņa virzās atpakaļ, tuvojoties mugurkaulam (piemēram, savelkot plecus kopā). Notiek horizontālā plaknē
53
Aušupeja definīcija +plakne
Lāpstiņas apakšējais stūris rotē uz augšu un sāniski (piemēram, paceļot roku virs galvas). Notiek frontālajā plaknē
54
Lejupeja definīcija
Lāpstiņas apakšējais stūris rotē uz leju un mediāli (piemēram, nolaižot roku no paceltā stāvokļa). Notiek frontālajā plaknē
55
Laterālis tas ir
Atrašanās vieta tālāk no ķermeņa viduslīnijas. Piemērs: Plecs ir laterāli attiecībā pret krūšu kaulu.
56
Mediāli tas ir
Atrašanās tuvāk ķermeņa viduslīnijai. Piemērs: Sirds ir mediāli attiecībā pret pleciem.
57
Dorsāli tas ir
Atrašanās ķermeņa mugurpusē (aizmugurē). Piemērs: Lāpstiņa ir dorsāli attiecībā pret ribām.
58
Ventrāli tas ir
Atrašanās ķermeņa priekšpusē (vēdera pusē). Piemērs: Naba ir ventromediāli.
59
Proksimāli tas ir
Tuvāk ķermeņa pamatnei vai izcelsmes vietai. Piemērs: Augšstilba kauls ir proksimāli attiecībā pret apakšstilbu.
60
Distāli tas ir
Tālāk no ķermeņa pamatnes vai izcelsmes vietas. Piemērs: Plaukstas kauli ir distāli attiecībā pret apakšdelma kauliem.
61
Superior tas ir
Augstāk, tuvāk galvai. Piemērs: Galva ir superior attiecībā pret krūtīm.
62
Inferior tas ir
Zemāk, tuvāk kājām. Piemērs: Ceļgals ir inferior attiecībā pret gurnu.
63
Anterolaterāli tas ir
Atrašanās vieta ķermeņa priekšpusē un sānos. Piemērs: Atslēgas kauls ir anterolaterāli attiecībā pret ribām.
64
Posteromediāli tas ir
Atrašanās vieta ķermeņa aizmugurē un tuvāk viduslīnijai. Piemērs: Mugurkauls ir posteromediāli attiecībā pret ribām.
65
Sinoviālo locītavu klasifikācija + definīcijas
VIENASU – kustības notiek tikai 1 plaknē ap 1 asi ◼ DIVASU – kustības notiek 2 plaknēs ap 2 asīm ◼ DAUDZASU – kustības notiek 3 plaknēs ap 3 asīm un arī slīpajās plaknēs ◼ BEZASU – plakanas, iespējamas slīdošas kustības
66
Faktori, kas ietekmē locītavu stabilitāti
Locītavu virsmu kontūras un to savstarpējā atbilstība nodrošina stabilitāti un kustību precizitāti. ◼ Saites (Locītavu saites ir šķiedru struktūras, kas savieno kaulus un ierobežo pārmērīgas kustības.) ◼ Apkārtējās muskulatūras saspringums (Muskuļi, kas apņem locītavu, palīdz uzturēt tās stabilitāti un kustību kontroli.) ◼ Fascijas (Fascijas ir saistaudu membrānas, kas pārklāj muskuļus un palīdz noturēt locītavu vietā, vienlaikus nodrošinot papildu aizsardzību un kustību koordināciju.) ◼ Atmosfēras spiediens (Atmosfēras spiediens locītavā palīdz saglabāt kaulu virsmu kontaktu, it īpaši sinoviālajās locītavās. Piemērs: Pleca locītavas negatīvais spiediens locītavas kapsulā palīdz saglabāt stabilitāti.)
67
Locītavu novietojums jeb pozīcijas
1. Slēgta jeb saistīta 2. Vaļēja jeb nesaistīta
68
Slēgta jeb saistīta pozīcija definīcija
1. locītavas virsmas` šajā pozīcijā ir saspiestas cieši kopā 2. locītavu stabilizējošās saites un locītavas kapsula ir iestieptas un savītas – 3. locītava ir bloķēta 4. divi blakus esošie segmenti darbojas kā viens Piemērs: Ceļa locītava pilnībā iztaisnotā stāvoklī.
69
Vaļēja jeb nesaistīta pozīcija definīcija
locītavas virsmas šajā pozīcijā nav saspiestas cieši kopā (starp tām izveidojas sprauga), locītavu stabilizējošās saites un locītavas kapsula nav iestieptas - savītas (tās ir atslābušas) un locītava nav bloķēta Piemērs: Ceļa locītava nelielā saliekumā.
70
locītavu jeb kinemātiskās ķēdes definīcija
Viena otrai sekojošas locītavas un ķermeņa posmi cilvēka ķermenī, kas veido vienotu kompleksu motoro sistēmu – ir funkcionāli vienoti (Locītavu un ķermeņa posmu virkne cilvēka ķermenī, kas darbojas kā vienots funkcionāls motoro sistēmas komplekss, nodrošinot kustību un stabilitāti.) ◼ (ķermeņa posms ir distance starp 2 blakus esošo locītavu asīm)
71
locītavu jeb kinemātiskās ķēdes raksturojums
1. Katra locītava un tās kustība ietekmē pārējo sistēmu. 2. Funkcionālā vienotība nodrošina ķermeņa kustību efektivitāti un līdzsvaru. Piemērs: Pleca, elkoņa un plaukstas locītavas veido kinemātisko ķēdi, kas ļauj precīzi izpildīt rokas kustības.
72
vaļēja kinemātiska ķēde definīcija
Kinemātiskā ķēde, kuras distālais gals (piemēram, plauksta vai pēda) nav fiksēts un var brīvi kustēties telpā.
73
vaļēja kinemātiskā ķēde raksturojums
1. Distālais segments kustas neatkarīgi no ķēdes proksimālajiem segmentiem. 2. Nodrošina lielāku kustību brīvību un precizitāti. 3. Bieži tiek izmantota manipulācijas un precīzu kustību veikšanai. Piemēri: Rokas kustība, satverot priekšmetu. Kājas kustība, veicot bumbu sitienu.
74
slēgta kinemātiskā ķēde definīcija
Ķēdes distālais gals – visbiežāk plauksta vai pēda ir atbalstīts jeb fiksēts, var veikt kustības telpā, bet līdz ar vienu segmentu kustas arī visi citi sekojošie Tās ir svaru nesošās pozīcijas
75
svaru nesošās pozīcijas raksturojums
Distālie segmenti (parasti pēdas vai plaukstas) ir fiksēti un atbalsta ķermeņa svaru. Notiek spēka un stabilitātes pārnese caur locītavām un muskuļu ķēdēm. Aktivizē gan muskuļus, gan saites stabilitātes nodrošināšanai.
75
svaru nesošās pozīcijas definīcija
Svaru nesošās pozīcijas ir tās ķermeņa stāvokļa pozīcijas, kurās ķermeņa masa vai ārējs spēks tiek balstīts caur konkrētiem ķermeņa segmentiem, piemēram, pēdām vai rokām.
76
vaļēja kinemātiska ķēde piemēri
1. Rokas pacelšana uz augšu, lai paņemtu priekšmetu. 2. Priekšmeta satveršana un pārvietošana (piemēram, tasi no galda). 3. Kājas pacelšana, lai atspertos sitienam pret bumbu.
77
slēgta kinemātiskā ķēde piemēri
1. Atspiešanās (push-ups): Plaukstas ir fiksētas uz grīdas, un kustība ietver koordinētu roku, plecu un ķermeņa muskuļu darbību 2.Pietupieni: Pēdas ir fiksētas uz zemes, un kustība ietver ceļa, gūžas un potītes locītavas. 3.Stāvēšana uz kājām: Ķermeņa svars balstās uz fiksētām pēdām.
78
ķermeņa segmenti cilvēka anatomijā
1. galvas segments 2. kakla segments 3. rumpja segments 4. Augšējās ekstremitātes 5. Apakšējās ekstremitātes
79
ķermeņa segmentu funkcijas
Atbalsts: Skelets nodrošina ķermeņa stabilitāti. Kustība: Locītavas un muskuļi ļauj segmentiem kustēties koordinēti. Aizsardzība: Orgāni atrodas segmentu ietvaros, kas tos pasargā no bojājumiem. Savstarpēja mijiedarbība: Segmenti darbojas kopā, lai nodrošinātu ķermeņa funkcionalitāti un kustības.
80
locītavas brīvības pakāpe definīcija
Brīvības pakāpe locītavā ir kustību skaits, ko locītava var veikt dažādās plaknēs ap konkrētām kustību asīm. Tā raksturo locītavas mobilitātes pakāpi un iespēju veikt neatkarīgas kustības noteiktos virzienos.
81
brīvības pakāpes sadalījums
1 brīvības pakāpe: Kustība vienā plaknē ap vienu asi. Piemērs: Elkoņa locītava – fleksija un ekstenzija (sagitālā plakne). 2 brīvības pakāpes: Kustība divās plaknēs ap divām asīm. Piemērs: Plaukstas locītava – fleksija/ekstenzija (sagitālā plakne) un ulnārā/radiālā deviācija (frontālā plakne). 3 brīvības pakāpes: Kustība trijās plaknēs ap trijām asīm. Piemērs: Pleca locītava – fleksija/ekstenzija (sagitālā plakne), abdukcija/addukcija (frontālā plakne) un rotācija (horizontālā plakne).
82
brīvības pakāpes nozīme
Nosaka locītavas kustību amplitūdu un funkcionalitāti. Ietekmē ķermeņa kustību koordināciju kinemātiskajās ķēdēs. Būtiska, lai izprastu locītavu biomehāniku un kustību analīzi.
83
Pleca locītavas brīvības pakāpe
Pleca locītavas kustības: Sagitālā plakne (ap frontālo asi): Fleksija (saliekšana). Ekstenzija (atliekšana). Frontālā plakne (ap sagitālo asi): Abdukcija (atvilkšana). Addukcija (pievilkšana). Horizontālā plakne (ap vertikālo asi): Iekšējā rotācija (mediālā rotācija). Ārējā rotācija (laterālā rotācija). Cirkumdukcija: Kombinēta kustība vairākās plaknēs, piemēram, apļošana ar roku.
84
plecu locītavas kustības un to apjomi
fleksija 0º līdz 180º (150º līdz 180º) ekstenzija 0º hiperekstenzija 0º līdz 45º (40º līdz 60º) abdukcija 0º līdz 180º (150º līdz 180º) iekšējā rotācija 0º līdz 90º (70º līdz 90º) ārējā rotācija 0º līdz 90º (80º līdz 90º)
85
elkoņa locītvas kustības un to apjomi
fleksija 0º līdz 145º (120º līdz 160º) ekstenzija 0º
86
apakšdelma locītvas kustības un to apjomi
supinācija no neitrālas pozīcijas 0º līdz 90º (80º līdz 90º) pronācija no neitrālas pozīcijas 0º līdz 80º (70º līdz 80º)
87
plaukstas pamatnes locītvas kustības un to apjomi
neitrāla pozīcija ir, kad apakšdelms un 3.metakarpālais kauls ir uz vienas līnijas fleksija 0º līdz 90º (75º līdz 90º) ekstenzija 0º līdz 70º (65º līdz 70º) radiāla (abdukcija) deviācija 0º līdz 20º (15º līdz 25º) ulnāra (addukcija) deviācija 0º līdz 30º (25º līdz 40º)
88
gūžas locītvas kustības un to apjomi
fleksija 0º līdz 120º (110º līdz 125º) hiperekstenzija 0º līdz 10º (0º līdz 30º) abdukcija 0º līdz 45º (40º līdz 55º) addukcija 0º (30º līdz 40º pāri viduslīnijai) ārējā rotācija 0º līdz 45º (40º līdz 50º) iekšējā rotācija 0º līdz 35º (30º līdz 45º)
89
ceļa locītvas kustības un to apjomi
fleksija 0º līdz 120º (120º līdz 160º) ekstenzija 0º
90
potīšu jeb pēdas locītvas kustības un to apjomi
neitrāla pozīcija, kad pēda ir novietota 90º leņķī pret apakšstilbu un celis ir fleksēts plantāra fleksija 0º līdz 45º (40º līdz 50º) dorsifleksija 0º līdz 25º (10º līdz 20º)
91
LOCĪTAVU SLĒGTĀS JEB SAISTĪTĀS POZĪCIJAS KONKRĒTĀS LOCĪTAVĀS
Pleca locītava --> Abdukcija + ārējā rotācija Ulno – humerālā locītava --> Ekstenzija Radio – humerālā locītava --> Daļēja fleksija + daļēja pronācija Delnas (plaukstas) pamata locītava ---> Dorsifleksija Gūžas locītava --> Ekstenzija + iekšēja rotācija Ceļa locītava -->Pilna ekstenzija Potītes locītava -->Dorsifleksija Visas pēdu pirkstu locītavas --> Dorsifleksija Pārējās pēdas locītavas ---> Pilna supinācija
92
LOCĪTAVU VAĻĒJĀS JEB NESAISTĪTĀS POZĪCIJAS KONKRĒTĀS LOCĪTAVĀS
Pleca locītava --> Daļēja abdukcija Ulno – humerālā locītava --> Daļēja fleksija Radio – humerālā locītava --> Ekstenzija + supinācija Delnas (plaukstas) pamata locītava --> Daļēja fleksija Gūžas locītava --> Daļēja fleksija Ceļa locītava --> Daļēja fleksija Potītes locītava -->Neitrāla pozīcija Pēdu locītavas --> Daļēja pronācija
93
kustību apjoms locītavā definīcija
Maksimālais iespējamais kustības diapazons konkrētajā locītavā, kas notiek plaknē no viena galējā stāvokļa līdz otram.
94
kustību apjoma mērīšana definīcija
Kustību apjomu nosaka grādos, izmantojot speciālu instrumentu – goniometru. Goniometrs palīdz precīzi izmērīt leņķi starp divām ķermeņa daļām kustības laikā.
95
faktori, kas ietekmē kustību apjomu
Anatomiskie ierobežojumi: Locītavu virsmu forma, saišu un kapsulu elastība. Muskulatūras stāvoklis: Muskuļu garums, saspringums vai vājums. Vecums un veselības stāvoklis: Ar vecumu vai traumām kustību apjoms var samazināties.