Flashcards in Politikas termini #1 Deck (37)
Loading flashcards...
1
valsts aparāts
valsts varas apakšsistēma, kura veido iestādes, kas
apkalpo likumdevējvaras, izpildvaras un tiesu varas institūcijas un īsteno to lēmumus. Tā uzdevums ir:
1) sabiedrības pārvaldīšanai nozīmīgas informācijas ieguve, analīze un sistematizācija,
2) dažādu sabiedrisko grupu interešu saskaņošana at-tiecīgās sabiedriskās iekārtas ietvaros,
3) sabiedriskās kārtības uzturēšana.
2
autonomija
(no gr. autos - pats un nomos - likums)1) patstāvība, tiesības patstāvīgi īstenot kādu daļu no valsts varas, kuras kādai valsts teritorijai piešķir augstākais valsts varas nesējs 2)Autonomija ir nacionāli teritoriāla, ja autonomā teritorija nodalīta pēc iedzīvotāju nacionālās pazīmes.
3
deklamēšanās
tāda sociāla pārvietošanās, kuras gaitā subjekts zaudē savu līdzšinējo šķirisko stāvokli. Tāpēc deklarēšanos pavada eksistences nedrošības sajūta un neprognozējamība.
4
diktatūra
(lat. dictator - noteicējs) valdīšanas forma, kurā atsešvišķa persona vai to grupa uzurpē neierobežotu, absolūtu un nekontrolējamu vara un kundzību pār sabiedrību. Augstākā -likivmdevēj-vara, izpildvara un tiesu vara parasti ir vienai personai vai grupai - huntai. Politiskās organizācijas un partijas ir aizliegtas un tiek vajātas.
5
dumpis
spontāna, masveidīga sacelšanās pret pastāvošopolitisko kartību, atklāta, vardarbīga nepakļaušanās varai.
6
ekstrēmisms
galēju uzskatu un līdzekļu atzīšana. Tā augstākā pakāpe politikā ir terorisms un genocīds. Tradicionāli izšķir labējo un kreiso ekstrēmismu.
7
elite
(lat. elimare - rūpīgi apstrādāt) sabiedrības vai sociālās grupas labākā, spējīgākā, kvalificētākā, visvairāk -izvirzījusies daļa. Elites politoloģiskā teorija uzskata, ka vienīgi elitei ir tiesības uz politisko varu un sabiedrības pārvaldīšanu, tādējādi faktiski noliegdama demokrātijas ideju par vienlīdzību un tautas suverenitāti.
8
etnocetrisms
politiskās apziņas un rīcības veids, kuram raksturīga tieksme ikvienu dzīves parādību uztvert un izvērtēt caur savas etniskās grupas tradīciju un vērtību prizmu, dodot tām priekšroku, uzskatot tās par vispārēju etalonu.
9
etnopolitika
politoloģijas virziens, kas politiku un sabiedrības pāvaldīšanu vispirms aplūko etnosu attiecību gaismā, šajā aspektā vērtējot visus pārējos sabiedriskos procesus.
10
evolūcija
1) blakus revolūcijai viena no attīstības procesa pusēm. Tai raksturīga kvalitātes nepārtrauktība. Sabiedrības attīstībā evolūcija aizņem lielāku laiku nekā revolūcijas, tās gaitā tiek pilnveidotas esošās sabiedrības iekārtas kvalitātes 2)Evolūcijai ir izteikti konstruktīvs raksturs, atšķirībā ūo revolūcijas to nepavada radikāli sabiedrības satricinājumi.
11
federācija
autonomu valstisko veidojumu (republiku, štatu, kantonu) apvienība vienas valsts ietvaros. Federācijas subjektiem ir ierobežota valstiskā patstāvība, galvenokārt pašpārvaldes līmenī, bet suverenitāte piemīt federācijai kopumā. Pavalstu pamatā ir etniskas, vēsturiskas u.c. atšķirības, kas prasa to īpašu respektēšanu. Parasti federācijā pastāv dubultā pilsonība - federācijas un pavalsts. ASV, VFR, Krievija, Šveice, Kanāda, Austrija.
12
fundamentālisms
1)konservatīvs mūsdienu protestantisma strāvojums, kas par ticības pamatu prasa pieņemt visu Svēto rakstu burtisko saturu un noraida jebkuru mēģinājumu tos skaidrot racionāli vai alegoriski 2)Pašlaik runā ari par citu reliģiju fundamentālismu/ piem., par islama fundamentālismu Irānā un citur TA.
13
genocīds
1) pilnīga vai daļējatilvēku iznīcināšana, kas tiek īstenota, nonāvējot vai radot tādus apstākļus, kuros attīstiba nav iespējama. 2) Genocīds vērsts pret veselām cilvēku kopībām - nācijām, etniskajām grupām, rasēm, reliģiskajām konfesijām.
14
kompromiss
noregulējums, kas panākts, atšķirīgu interešu subjek¬tiem savstarpēji piekāpjoties.
15
koncepcija
galvenā iecere vai konstruktīvais princips politikā, zinātnē u.c.
16
konfederācija
stabila apvienība, ko sava valstiskuma kopīgai sargāšanai nodibinājušas suverēnas valstis. Konfederācijai nav centrālo varas institūtu, visām loceklēm kopīgas tiesību sistēmas un pilsonības. Konfederācijas subjekti savas savstarpējas attiecības kārto atbilstoši starptautiskajām tiesību normām.
17
konformisms
izturēšanās stils, kuram raksturīga pielāgošanās, nekritiska valdošo uzskatu un pastāvošās kārtības pieņemšana, patstāvīgas nostājas trūkums, gatavība sekot jebkuram iespaidīgam paraugam; apziņas autonomijas trūkums.
18
konsenss
lēmuma pieņemšana vai līguma noslēgšana uz visu dalībnieku vienprātības pamata. Konsenss iespējams arī tad, ja atsevišķos jautājumos starp sarunu subjektiem pastāv disenss (saskaņas trūkums); šos jautājumus attiecīgajā forumā vienojas neapspriest. Tādos gadījumos konsenss tiek panākts kā līdztiesīgu partneru kompromiss.
19
konservatīvisms
ideju sistēma, kas vērsta uz pastāvošās sabiedriskās iekārtās un tās struktūru saglabāšanos un nostiprinā¬šanos. Konservatīvisms akcentē etnonacionālistostko pamatu, ko iemieso nācija, reliģija un ģimene.
20
kosmopolītisms
tēvijas idejas attiecināšana uz visu pasauli. Kosmopolītisms izriet no cilvēces vienotības apziņas, un tāpēc uzskata, ka atsevišķu valstu un tautu intereses jāpakļauj visas cilvēces kopīgajām ineresēm.
21
liberālisms
ideoloģija, kuras idejiskais kodols veidojās no apgaismības laikmeta idejām, kas summējās Dž. Loka politiskajā un I. Kanta ētiskajā un tiesiskajā filozofijā. Vērtību sistēmas pamats liberālisma skatījumā ir indi-vīda pašvērtība un autonomija, tiesības un brīvības, un sociālā atbildība, kas nav no tām šķirama. Tādai izpratnei atbilst tiesiska valsts, brīvas vēlēšanas, likumdevēja varas un izpildvaras nodalīšana.
22
lojalitāte
1) likumu un valsts varas norādījumu respektēšana,
2) iecietīga vai labvēlīga izturēšanās pret kaut ko.
23
lumpenis
agrāko sociālo stāvokli bezcerīgi zaudējis, pagrimis sabiedrības loceklis. Perspektīvas trūkums un ekonomiskā stāvokļa nedrošība lumpeņus dara agresīvus pret visu sabiedrību un it īpašijpret labi siuētām grupām. Viņu apziņā pūļa psiholoģija dominē pār ideoloģiju, politiskajos konfliktos viņi cerībā uz ātru uzvaru seko radikāļiem, no politiskajiem režīmiem viņiem imponē totalitārisms. Ekonomiski viņi vairāk orientēti uz pārdalīšanu un patērēšanu nekā uz ražošanu.
24
meritokrātija
spējīgāko un cienījamāko sabiedrības locekļu vara, kas ir jebkuras valsts ideāls.
25
migrācija
cilvēku teritoriālā pārvietošanās.
26
nomenklatūra
to amatu saraksts, kuros darbinieki KP vienvaldības apstākļos tika iecelti vienīgi ar partijas iestāžu piekrišanu (PSRS)
27
ohlokrātija
pūļa vara, kas iespējama revolucionāra satricinājuma vai pārejas perioda laikā.
28
oligarhija
(gr. nedaudzu vara) valsts iekārta, kurā politiskā vara
pieder nelielai politiskai vai ekonomiskai elites grupai.
29
plutokrātija
valsts iekārta, kurā valsts vara pieder visbagātākajiem
slāņiem.
30
