15 - izvadsistēma Flashcards
(29 cards)
Nieru funkcijas
- Ūdens un sāļu līdzsvara regulācija
- Skābju – sārmu līdzsvara regulācija
- Izvada vielmaiņas galaproduktus un citas ķīmiskas vielas:
o Urīnvielu
o Kreatinīnu
o Urīnskābi
o Bilirubīnu – hemoglobīna noārdīšanās gala produkts
o Hormonu noārdīšanas produktus
o Toksīnus
o Organismam svešas vielas - Sekretē hormonus (eritropoetīnu, renīnu)
- Piedalās asinsspiediena regulācijā
- Piedalās glikoneoģenēzē
Nefrona uzbūve
-Nefronu kapsula
-Eferentā arteriola
-Proksimālais izlocītais kanāliņš
-Aferentā arteriola
-Distālais izlocītais kanāliņš
-Nefrona cilpa
-Savācējkanāliņi
Urīna veidošanās etapi
Filtrācija – notiek no asinsvadu kamoliņa uz nefrona kapsulu, rezultātā –> pirmurīns
Reabsorbcija – no nefrona kanāliņiem uz asinsvadiem
Sekrēcija – no asinsvadiem uz nefronu kanāliņiem
Nieru asinsrite
~20% no sirds minūtes tilpuma
Divi asins kapilāru tīkli:
– Asinsvadu kamoliņa kapilāru tīkls
– Peritubulārais kapilāru tīkls – apņem nefrona kamoliņus, notiek reabsorbcija, sekrēcija, gāzu apmaiņa
Nieru asinsrites regulācijas mehānismi
- Autoregulācija - nodrošina 2 mehānismi:
o Miogēnā regulācija – muskuļaudu iestiepšana
o Atgriezeniskās saites mehānisms - Neirālā regulācija:
o Simpātiskā nervu sistēma – nodrošina nieru arteriolu sašaurināšanos - Humorālā regulācija:
o Adrenalīns un noradrenalīns -
o Vazopresīns
o ANUP – nodrošina vāju nieru arteriolu paplašināšanos
o Lokālā regulācija – gāzu koncentrācijas izmaiņas, seretonīns, tromboksāns A2, histamīns, NO
Filtrācija nierēs
- Hidrostatiskais spiediens (asinsspiediens) asinsvadu kamoliņā (Ph), veicina filtrāciju
o Ph = 50-70 mmHg - Koloidāli-osmotiskais spiediens asinsvadu kamoliņā (Pko) – atkarīgs no OBV daudzuma nierēs, kavē filtrāciju
o Pko = 25-30 mmHg - Kapsulas spiediens (Pk) – atkarīgs no pirmurīna daudzuma
o Pk =10-20 mmHg
Pf= Ph – (Pko + Pk)
Filtrāciju ietekmējošie faktori
- Filtrācijas spiediens
- Filtrācijas membrānas īpašības – virsmaslaukums un caurlaidība, vecumā sliktāk
- Vielas īpašības – molekulmasa (M < 70 000 tiek filtrētas), lādiņš (pozitīvs – veicina, negatīvs – kavē)
Pirmurīns
Dudzums ~ 125 ml/min = ~180 l/dn
Sastāvs – asins plazma bez lielmolekulārām vielām (olbaltumvielām)
Klīrensa tests
Filtrācijas intensitāti nosaka ar klīrensa testu.
Klīrenss ir asins plazmas daudzums, kas tiek attīrīts no kādas vielas.
* Šim nolūkam izmanto vielas, kuras:
o Brīvi filtrējas
o Nereabsorbējas
o Nesekretējas
o Netiek metabolizētas organismā
o Nav toksiskas
* Šādas vielas ir:
o Inulīns
o Kreatinīns
Lai noteiktu klīrensu (C) ir nepieciešams zināt:
* Vielas koncentrāciju asins plazmā (P)
* Vielas koncentrāciju definitīvajā urīnā (U)
* Izdalītā urīna daudzumu laika vienībā (V)
C=(U*V)/P
Reabsorbcija un sekrēcija
Reabsorbējas 99% no pirmurīna.
Reabsorbcijas un sekrēcijas mehānismi:
* Pasīvā difūzija
* Atvieglotā difūzija
* Osmoze
* Aktīvais transports – primāri un sekundāri aktīvais
Reabsorbcijas intensitāte
- proksimālajos izlocītajos kanāliņos – 65% (100% glikozes un olbaltumvielu)
- cilpā – 25%,
- distālajos kanāliņos – 5% - reabsorbcija atkarīga no hormonu līmeņa asinīs
- savācējkanāliņos – 4% - reabsorbcija atkarīga no hormonu līmeņa asinīs
Reabsorbcijas slieksnis
Nieru reabsorbcijas slieksnis ir konkrēta vielas koncentrācija asinīs (parasti izteikta mg/dl vai mmol/l), pie kuras nieres vairs nespēj pilnībā atpakaļuzsūkt šo vielu no primārā urīna atpakaļ asinīs. Kad šis slieksnis tiek pārsniegts, viela sāk parādīties urīnā.
Glikozei – 200 mg% (11 mmol/l)
Reabsorbcija nefrona cilpā
Lejupejošajā daļā reabsorbcija baigi nenotiek, tikai tad, kad ir filtrējušies joni no augšupejošās daļas, lai izlīdzinātu koncentrāciju starpšūnu telpā - H2O
Ejot uz augšupejošo daļu, tur gan notiek aktīva jonu reabsorbcija
Reabsorbcijas īpatnības nefrona cilpā
Lejupejošajā daļā – ļoti augsta ūdens caurlaidība
Augšupejošā daļa – augsta jonu caurlaidība, praktiski nav ūdens caurlaidības
Abi veido pretplūsmas pastiprināšanu
Reabsorbcijas regulācija
Nātrija un kālija reabsorbcijas regulācija
* Renīna-angiotenzīna-aldosterona sistēma:
– ↑ Na un H2O reabsorbciju
– ↑ K sekrēciju
* ANUP - ↓ Na un H2O reabsorbciju
Ūdens reabsorbcijas regulācija
* ADH - ↑ H2O reabsorbciju
Kalcija un fosfātu reabsorbcijas regulācija
* parathormons(izdala epitēlijķermenītis) - ↑ Ca un ↓ fosfātu reabsorbciju
* kalcitonīns(no vairogdziedzera) - Nātrija un kālija reabsorbcijas regulācija
Nātrija un kālija reabsorbcijas regulācija
↓ Ca ↓ fosfātu reabsorbciju
Renīna-angiotenzīna-aldosterona sistēma
No aknām visu laiku plūst angiotenzinogēns
No samazināta Na+ un palielināta K+ līmeņa asinīs un samazināta asinsspiediena no nierēm izdalās renīns
Renīns + angiotenzinogēns –> angiotenzīns
Angiotenzīns + angiotenzīna konvērtējošais enzīms(plaušās) –> angiotenzīns 2
Angiotenzīns 2:
-vazopresīna sekrēcija
-slāpes
-asinsvadu sašaurināšanās
-liek nierēm sekretēt aldosteronu
Aldosterons:
-Na+, H2O reabsorbcija
-K+ sekrēcija
Kalcija līmeņa regulācija asinīs
Dienā ieteicams uzņemt 1000mg
Tālāk uzņem tievajā zarnā
No gremošanas sistēmas izvada aptuveni 800 mg
400 mg aizved uz asinīm, 200 prom no asinīm
300 mg uz kauliem, 300 mg no kauliem
9000 mg uz nierēm, 8800mg atpakaļ uz asinīm
200 mg no urīna ārā no ķermeņa
Parathormons
Parathormons – no vairogdziedzera epitēlijķermenīšiem
Sekrēciju stimulē:
* Samazināts kalcija līmenis asinīs
Efekti:
* Palielina kalcija līmeni asinīs:
o Veicina D3 aktīvās formas veidošanos – tas veicina kalcija uzsūkšanos gremošanas traktā
o Palielina osteoklastu aktivitāti – kaulu vielas noārdīšanos
o Veicina kalcija, bet kavē fosfātu reabsorbciju nierēs
Kalcitonīns
Kalcitonīns – vairogdziedzera jodu nesaturošais hormons
Sekrēciju stimulē:
* Palielināts kalcija līmenis asinīs
Efekti:
* Samazina kalcija līmeni asinīs:
o Kavē kalcija uzsūkšanos gremošanas traktā,
o Palielina osteoblastu aktivitāti – kaulu vielas sintēzi,
o Kavē kalcija reabsorbciju nierēs – izvada ar urīnu, bet veicina fosfātu reabsorbciju
Urīna izvadīšana no organisma
- Līdz 200-300 ml tilpumam spiediens urīnpūslī pieaug nedaudz.
- Tālāka urīna pieplūde strauji palielina spiedienu un ierosina urīna izvadīšanas refleksu
Urīnpūšļa mehānisms
Iekšējasi sfinkteris – gludais, veģetatīvā NS
Ārējais sfinkteris – šķērsvītrotais, somatiskā NS
Iestiepuma receptori urīnpūslī sūta impulsus pa aferentejām šķiedrām uz muguras smadzeņu krusteniskajiem centriem
Mug. S. Iet pa veģetatīvo gangliju un ierosina urīnpūšļa muskulatūras sasprindzinājumu un atslābina iekšējo sfinkteri
Otrais ceļš aktivē kavētājneironu muguras smadzenēs, kas kavē motoneironu mugurasmadzeņu priekšējos ragos, apturot ārējā sfinktera kontrakciju, atslābinot to.
Impulsi no urīnpūšļa aferentajām šķiedrām arī aiziet uz galvas smadzeņu garozas, no kurienes var atiet impulsi uz motoneironu, neatļaujot tā aktivāciju un neatslābināt ārējo sfinkteri.
Čaulas temperatūra
Čaulas temperatūra – ādas, zemādas taukaudu un muskuļu temperatūra.
Tā mainās robežās no 18 - 40°C.
Tā ir atkarīga no:
* serdes t°
* apkārtējās vides t°
* vietas, kur tā tiek mērīta
* siltuma atdošanas mehānismu darbības
* asinsrites intensitātes ādā
Serdes temperatūra
Serdes temperatūra – krūšu un vēdera dobuma orgānu, CNS temperatūra.
Tā ir relatīvi konstanta – 37°C
Serdes temperatūra mainās:
* diennakts laikā: zemākā ir no rīta plkst. 4°°–6°°, bet augstākā ir vakarā ap 4°° 6°°
* sievietēm, menstruālā cikla otrajā pusē paaugstinās par ~0,5°C
* lielā aukstumā vai karstumā var paaugstināties vai nokristies par ~1°C
Siltuma produkcijas veidi
- Pamatmaiņas radītais siltums
- Muskuļu aktivitātes radītais siltums, ieskaitot trīci
- Hormonu darbības radītais siltums
- Siltums, kas rodas simpātiskās nervu sistēmas darbības rezultātā
