Augļu un dārzeņu sastāvs Flashcards
(12 cards)
Šķiedrvielu iedalījums
Ū den ī neš ķī stoš ā s celuloze, hemiceluloze, lign ī ns
Ū den ī š ķī stoš ā s pekt ī ni, oligosahar ī di rezistent ā ciete, inul ī ns
Šķiedrvielu nozīme veselībā
veicina zarnu peristaltiku
pazemina pH l ī meni zarn ā s
mazina toksisku vielu iedarb ī bu
aizkav ē ar uzturu uz ņ emt ā holester ī na uzs ū kšanos zarn ā s
kalpo par bar ī bas viel ā m probiotiskaj ā m bakt ē rij ā m
Kāda ir organisko skābju nozīme augļos un dārzeņos?
Organisk ā s sk ā bes veido sk ā bo garšu, k ā ar ī piedal ā s aug ļ u, ogu, d ā rze ņ u
elpošanas proces ā T ā s atrodas vakuolu š ū nu sul ā br ī v ā un saist ī t ā veid ā (s āļ i)
A ug ļ os d ā rze ņ os domin ē još ā s sk ā bes citronsk ā be, ā bolsk ā be, v ī nsk ā be,
sk ā be ņ sk ā be, benzosk ā be, salicilsk ā be, sorb ī nsk ā be, dzintarsk ā be,
skudrsk ā be
Ā bolsk ā be ir p ā rsvar ā s ē kle ņ aug ļ os kaule ņ aug ļ os, ban ā nos, sal ā tos, s ī polos,
burk ā nos, rabarberos
Citrusaug ļ os og ā s, bumbieros, kartupe ļ os, p ā kšaugos, tom ā tos galven ā
organisk ā sk ā be ir citronsk ā be bet v ī nog ā s v ī nsk ā be
Rabarberos, sk ā ben ē s un spin ā tos ir nev ē lam ā sk ā be ņ sk ā be
Vair ā k ā m organisk ā m sk ā b ē m (salicilsk ā be, benzosk ā be, citronsk ā be) ir
bakteric ī das ī paš ī bas
Nitrāti augļos un dārzeņos
Nitr ā ti un nitr ī ti ir dabiskas ķ imik ā lijas, kas ir sl ā pek ļ a un sk ā bek ļ a kombin ā cija Abas
ķ imik ā lijas ir atrodamas augsn ē kas noz ī m ē ka augsn ē audz ē ti p ā rtikas produkti, piem ē ram,
d ā rze ņ i un aug ļ i, bie ž i satur daudz to
Nitr ā ti nepieciešami augiem k ā sl ā pek ļ a avots organisko vielu veidošanai, kas ietilpst š ū nu
sast ā v ā Non ā kot dz ī vnieku un cilv ē ka organism ā no nitr ā tiem veidojas nitr ī ti un nitrozam ī ni,
t ā d ēļ p ā rm ē r ī g ā daudzum ā nitr ā ti uztur ā ir kait ī gi
C vitamīna noturība augļu uzglabāšanas laikā
C vitam ī ns noz ī m ī gs vielmai ņ as oksid ē šan ā s reduc ē šan ā s procesos un piedal ā s
dzelzs mai ņā
Uzglab ā jot aug ļ us un d ā rze ņ us askorb ī nsk ā bes daudzums samazin ā s tai oksid ē joties C
vitam ī na zudumi uzglab ā šanas period ā var sasniegt 50 90
Visliel ā kie C vitam ī na zudumi ir konstat ē ti tieši p ē c ra ž as nov ā kšanas 30 50 no
kop ē j ā daudzuma) To izskaidro ar oksid ē šan ā s reduc ē šan ā s procesiem, k ā ar ī to, ka
zudumi rodas piem ē rojoties jauniem, stipri atš ķ ir ī giem vides apst ā k ļ iem
C vitam ī ns ir nestabils neitr ā l ā un b ā zisk ā vid ē gaisa sk ā bek ļ a kl ā tb ū tn ē un augst ā
temperat ū r ā (virs 80 C)
Kādi taukos šķīstošie vitamīni ir statopami augļos un dārzeņos?
No taukos š ķī stošajiem vitam ī niem aug ļ os un d ā rze ņ os sastopami E un K
vitam ī ni, k ā ar ī A vitam ī na provitam ī ns karot ī ns
Vitamīni E un K
E vitam ī ns pasarg ā lip ī dus no oksid ē šan ā s, nodrošina muskulat ū ras darb ī bu
Ī paši daudz E vitam ī na ir smilts ē rkš ķ os 98 14 3 mg/ 100 g), bet smilts ē rkš ķ u e ļļā
pat 100 160 mg/ 100 g Za ļ ajos zirn ī šos, p ē ters īļ u lap ā s, puravos, spin ā tos un
aronij ā s E vitam ī na daudzums 1 5 2 6 mg/ 100 g
K vitam ī ns pielieto aknu un ku ņģ a slim ī bu ā rst ē šan ā tas veicina asins
sarec ē šanu Aug ļ os un d ā rze ņ os K vitam ī ns ir 0 14 2 mg/ 100 g Visvair ā k K
vitam ī na ir spin ā tos, k ā postos, ā bolos, v ī nog ā s un smilts ē rkš ķ os
E un K vitam ī ni labi saglab ā jas sald ē tos aug ļ os un d ā rze ņ os
Kādas krāsvielas jeb pigmenti ir sastopami dārzeņos un augļos?
Kr
ā svielas, jeb kr ā su pigmentus iedala 3 grup ā s hlorofili karotino ī di un flavonu
pigmenti
Hlorofils Faktiski šaj ā grup ā ir vair ā ki hlorofila veidi, kas piedod aug ļ iem un
d ā rze ņ iem za ļ u nokr ā su Hlorofils atrodas augu š ū nu hloroplastos
Karotino ī di piedod aug ļ iem un d ā rze ņ iem dzeltenu un oran ž u kr ā su Tiem ir
divi veidi karot ī ni un ksantof ī li
Karot ī ni piedod d ā rze ņ iem un aug ļ iem dzeltenu kr ā su, bet ksantofili kas ir
oksid ē ti karot ī ni, kr ā so aug ļ us un d ā rze ņ us oran ž us
Visi karotino ī di ir noz ī m ī gi antioksidanti, k ā ar ī ɑ β, γ karot ī niem piem ī t A
vitam ī na ī paš ī bas (organism ā tiek saš ķ elti retinola molekul ā s
Flavonu
pigmentu grup ā ietilpst antoci ā ni flavoni un flavonoli Šie pigmenti atrodas š ū nu
sieni ņā s un vakuol ā s Vair ā kiem flavonu pigmentiem piem ī t bakteric ī das un antioksidat ī vas
ī paš ī bas
Antoci ā nu kr ā sa var main ī tieses no sarkanas l ī dz zili violetai Kr ā sas mai ņ a atkar ī ga no
vides pH Sk ā b ā vid ē t ā ir sarkana, s ā rmain ā zila Visizplat ī t ā kais š ī s grupas pigments ir
cianid ī ns kas piedod kr ā su ķ iršiem, pl ū m ē m, j āņ og ā m, br ū klen ē m
Flavoni ir antoci ā nu priekšte č i, jo flavoniem reduc ē joties veidojas antoci ā ni Flavoni ir
dzeltenas kr ā sas pigmenti, to ķī misk ā s ī paš ī bas l ī dz ī gas miecviel ā m Flavoni ir
pu ķ k ā postos, kartupe ļ os, s ī polos u c
Flavonoli p ē c uzb ū ves ir l ī dz ī gi antoci ā niem bet p ē c ķī misk ā m ī paš ī b ā m miecviel ā m Tie
ir dzelteni pigmenti Viens no izplat ī t ā kajiem flavoniem ir kvercet ī ns kas piedod zeltainu
nokr ā su s ī polu miz ā m To satur ar ī s ī poli, smilts ē rkš ķ i, aprikozes, upenes, ā boli u c
Kvercet ī nam ir izteiktas bakteric ī d ā s ī paš ī bas, t ā p ē c s ī poli ar zeltain ā m miz ā m saglab ā jas
lab ā k nek ā ar balt ā m vai violet ā m miz ā m
Kādi fenolsavienojumi atrodami augļos un dārzeņos?
Fenolsk ā bes
Kumar ī ni un toatvasin ā jumi
F lavono ī di
M iecvielas
Fitoncīdi un fitoaleksīni
Š
ī m viel ā m piem ī t sp ē ja bremz ē t vai piln ī gi p ā rtraukt patog ē no mikroorganismu
darb ī bu
Fitonc ī di ir plaša organisko savienojumu grupa, pie kuras pieder s ī polu, ķ iploku,
rutku un m ā rrutku ē terisk ā s e ļļ as
Ir konstat ē ts, ka alic ī ns ķ iplokos un dihidroallin ī ns s ī polos sp ē j nogalin ā t t ā das
patog ē nu sugas k ā Staphylococcus aureus pseudomona saeruginosa Eserechia
coli un Bacillus subtilis
Fitoaleks ī ni ir augu valsts izcelsmes antibiotikas, tie sastopami ā rk ā rt ī gi mazos
daudzumos Visi zin ā mie fitoaleks ī ni pieder pie terp ē niem Katram aug ļ u un
d ā rze ņ u veidam ir savi rakstur ī gi fitoaleks ī ni
Kas ir konservēšana?
Konserv ē šana ir uzturproduktu apstr ā de ilgstošai
uzglab ā šanai ko pan ā k mikroorganismus un fermentus
izn ī cinot vai kav ē jot to att ī st ī bu un darb ī bu
Kas ir bioze un anabioze, abioze un cenoanabioze?
Bioze hemibioze (aug ļ u, d ā rze ņ u uzglab ā šana svaig ā veid ā
Dz ī v ī bas procesu uztur ē šana produktos (aug ļ os, og ā s, d ā rze ņ os), izmantojot to dab ī go
imunit ā ti, t i sp ē ju neuz ņ emt mikroorganismus un aizkav ē t to darb ī bu
Anabioze mikroorganismu un augu valsts produktu dz ī v ī bas procesu un darb ī bas
pal ē nin ā šana vai apst ā din ā šana ar da žā du fizik ā lu, ķī misku, fizik ā li ķī misku un
bio ķī misku faktoru pal ī dz ī bu
Abioze piln ī ga dz ī v ī bas procesu p ā rtraukšana gan produkt ā gan
mikroorganismos (sterilizācija)
Cenoanabioze
acidocenoanabioze (vienas mikroorganismu grupas darb ī bas rezult ā t ā
pazemin ā sies vides pH kas kav ē citu mikroorganismu darb ī bu, piem, skābēti kāposti)
alkoholcenoanabioze (konserv ē šana ar spirtu
