Runas ritma un tempa traucējumi

Question 1

1. Stostīšanās definīcijas. Stostīšanās izpētes vēsturiskais aspekts.

Answer 1

Stostīšanās - runas plūduma traucējums. Ietver skaņu un zilbju “piespiedu” atkārtojumus. Var būt arī saspringtas pauzes vai bloki, kas grauj runas ritmu. Atkārtojumi, pagarinājumi un bloki tiek apzīmēti ar terminu primārā stostīšanās (core stuttering).
Turklāt ir arī sekundāra stostīšanās uzvedība, kas notiek kā atbilde uz primārās stostīšanās uzvedību. Piemēram, aizsarguzvedība stresā, kā rezultātā runā tiek izmantoti sinonīmi vārdiem, ar kuriem ir problēmas, vai, piemēram, sociāla izolēšanās, lai izvairītos no runāšanas.
Kopumā nav vienotas definīcijas, kas paskaidro - kas ir stostīšanās?

Question 2

2. Stostīšanās etioloģija un patoģenēze.

Answer 2

Ir daudz teoriju par stostīšanos, taču pašlaik vēl nav zināms tās izraisītājs. Stostīšanās tiek uzskatīta par multifaktorālu traucējumu.
ģenētiskā hipotēze
- sensori motorā centra dezaktivācija kreisajā smadz. puslodē.
- labās smadzeņu puslodes hiperaktivizācija stostīšanās laikā un bez stostīšanās( īpaši precentrālā sensomotorā korteksa)
- Anatomiskas atšķirības smadzeņu struktūra, īpaši pelēkajā un baltajā vielā.
-pieņēmums, ka pastāv atipiska mijiedarbība starp garozu un zemgarozu. Zemgarozas veid. vāji regulē garozu un rodfas tempa izmaiņas un m izdara atipiskas kustības - krampjus

Question 3

3. Bioloģiskie un sociālie (psihogēnie) faktori, kas veicina stostīšanās attīstību bērniem.

Answer 3

Ģenētiskie faktori - pētījumi liecina, ka dažādi gēni un riska alēles stostīšanās rašanās procesā varētu būt ļoti nozīmīgas.
Bioloģiskie faktori - smadzeņu struktūrālās un funkcionālās atšķirības cilvēkiem kas stostās tiek novērotas elektroencefalogrammā.
Tas, vai šīs atšķirības smadzenēs ir stostīšanās iemesls vai sekas, vēl arvien ir diskutabls.
Sensorimotorās sistēmas faktori
Valodas faktori
Personības faktori
Mācīšanās faktori
Vides faktori

Question 4

4. Stostīšanās daudzdimensionālais modelis - KELMS.

Answer 4

KELMS - integrēts daudzdimensiāls stostīšanās modelis. Tas sevī ietver: emocionālo, kognitīvo, sociālo motoro un lingvistisko darbības jomu kā 5 atslēgas komponentus, kas izraisa stostīšanos.

Kognitīvais komponents:
 Bērna bailes no savas stostīšanas
 Izpratnes ietekme uz stostīšanos
 Bērna domas, kā citi uztver viņa stostīšanos
 Bērna izpratne un zināšanas par stostīšanos

Emocionālais komponents:
 Bērna pašuztvere
 Bērna attieksme un emocijas saistībā ar komunikāciju
 Bērna attieksme pret stostīšanos
 Bērna emocijas un jūtas par stostīšanos
 Bērna reakcijas uz citu reakciju uz viņa stostīšanos

Lingvistiskais komponents:
 Stostīšanās līmenis kā izteikuma garums un sarežģītība
 Kopējās valodas prasmes
 Kopējās artikulācijas/ fonoloģiskās spējas
 Vārdu krājums lielums un/ vai uztveres/izteikšanās spējas

Motorais komponents:
 Runas plūsmas traucējumi, kas raksturo runu
 Sekundāro pazīmju esamība
 Stostīšanās smaguma pakāpe
 Stostīšanās ilgums
 Kopējā runas motorā kontrole

Sociālais komponents:
 Bērna izvairīšanās no runāšanas situācijām
 Bērna stostīšanās biežums akadēmiskajos priekšmetos un ārpusskolas darbībās
 Stostīšanās ietekme uz vienaudžu savstarpējām attiecībām
 Stostīšanās smaguma izmaiņas komunicējot ar dažādiem cilvēkiem
 Stostīšanās smaguma izmaiņas dažādās komunikācijas situācijās

Question 5

5. Stostīšanās attīstības stadijas un izpausmes veidi bērnu vecumā.

Answer 5

1. stadija (2-7 g.vec.)
   Raksturīgas epizodiskas, svārstīgas stostīšanās iezīmes;
   visbiežāk bērnam nav negatīvas reakcijas uz runas grūtībām un stostīšanās parādās periodiski.
2. stadija (5-8 g.vec.) - veidojas pirmsskolā vai sākumskolā.
   Raksturīgi, ka stost. parādās bieži, dažkārt visu laiku, īpaši situācijās, kad bērns jūt, ka jārunā ātri;
   Neizrāda lielu interesi par valodu.
3. stadija (no 8 gad.-pieaug. vec.)
   Raksturīga situatīva specifika - persona apzinās ka atsev. vārdi vai skaņas izrunājami grūtāk nekā citi;
   Ir iekš. sapratne par grūtībām, laiku pa laikam izmanto vārdu aizstājējus;
   Nedaudz baidās no runas.
4. stadija (ap 10 g.vec. līdz pieaug. vec.)
   Raksturīgas bailes, izvairīšanās no runāšanas;
   Pieaugušā vecumā stostīšanās pārto par “dzīvesveidu”, kas ir zināms un nemaināms.

Persona var iziet visas 4 stadijas, vai arī palikt kādā no tām.

Question 6

6. Stostīšanās logopēdiskā izmeklēšana bērniem .

Answer 6

Anamnēze - grūtniecība, dzemdības, vecāku emocionālais stāvoklis
Objektīvais izmeklējums - fonēmu pārbaude, valodas lietojuma pārbaude, ātrās nosaukšanas tests (ar krāsu nosaukšanu un attēlu nosaukšanu)

Question 7

7. Stostīšanās terapija bērniem: netiešās un tiešās terapijas pamatprincipi.

Answer 7

Tiešā terapija - ietver īpašas aktivitātes bērnam , kuru mērķis - uzlabot runu, koriģēt stostīšanos (bērns apzinās, ka stostās, ir izmisis);
Netiešā terapija - ietver izmaiņas ar bērnu un sekundāri sekmē runas uzlabošanos. (bērns neapzinās, ka stostās, neiespringst, neparāda blakus parādības stostīšanās laikā.

vienmēr sāk ar īslaicīgu “netiešo ārstēšanu”, virzās uz tiešo, ja tas nepieciešams.

Question 8

8. Stostīšanās logopēdiskā izmeklēšana pieaugušajiem.

Answer 8

.

Question 9

9. Stostīšanās terapijas iespējas pieaugušajiem. Ieteikumi raitas runas veidošanai.

Answer 9

.

Question 10

10. Bradilalija un tahilalija to klīniskie raksturojumi.

Answer 10

.

Question 11

11. Logoneirozes un neirozei līdzīgās stostīšanās diferenciāldiagnostika.

Answer 11

Logoneirozei (neirotiskā stostīšanās) (1) raksturīga rašanās pēc pēkšņām bailēm, psihiskām traumām. Neirozei līdzīgā stostīšanās (2) - CNS bojājums (nelabv. grūtn., dzemdību trauma, hidrocefālija u.c.)
Stostīšanās norise:
1 - svārstības (paasinājumi un uzlabojumi sākuma periodā)
2 - norit monotoni ar neievērojamām svārstībām

Atkārtotu psihisku traumu negatīva ietekme:
1 - krasi izteikta
2 - nenozīmīga

Paasinājumus izraisa CNS un vispārēja saslimšana:
1 - vāji izteikti
2 - spēcīgi izteikti

Runas attīstība:
1 - normāla vai paātrināta
2 - bieži (vienmēr) kavēta

Spazmas, to lokalizācija:
1 - toniski, toniski kloniskas / vokāli artikulāros muskuļos / bieži slēpti vokālais tonuss, runas elpošanas traucējumi
2- kloniski, kloniski toniskas / artikulācijas aparāta muskuļos/ runas elpošanas traucējumi reti un vāji izteikti

ārējo apstākļu ietekme:
1 - saikne ar situāvciju, fiksācija uz runu vienmēr pastiprina stostīšanos, vienatnē runa laba
2 - nav izteiktas saiknes ar situāciju, runa vienatnē bez uzlabojuma

Runu pavadošie kustību traucējumi
1 - sinkinēzijas (piespiedu “sadraudzīgas” kustības), reti kombinējas ar dislāliju, dizartriju
2 - hiperkinēzes runāšanas momentā, bieži kombinējas ar dislāliju, dizartriju

Psihiskā stāvokļa īpatnības:
1 - bieži logofobija, sevišķi izteikta pusaudža vecumā, asi izteikta reakcija uz savu defektu, bieži pavadoši neirotiski traucējumi (uzmācīgas domas)
2 - reti izteikta logofobija, nav reakc. uz savu defektu, reti uzmācīgas domas, salīdzinoši bieži papildus traucējumi (tiki, enurēze)

EEG
1 - bez izmaiņām
2 - bieži organiska tipa izmaiņas

G-k rentgenogramma psiholoģiskā apsekošana:
1 - hidrocefālijas pazīmes novēro reti, labils emocionālais stāvoklis, zems pretenziju līmenis, bieži mazvērtības kompleksi
2 - hidrocefālija bieži, psihisko procesu inertums, uzmanības, atmiņas traucējumi, ātrs izsīkums.

Question 12

12. Terapijas pamatprincipi logoneirozes un neirozei līdzīgās stostīšanās gadījumos.

Answer 12

.

Question 13

13. Datortehnoloģijas un to izmantošana stostīšanās terapijā.

Answer 13

DAF (delayed auditory feedback)

FAF (frequency altered feedback)