Valodas traucējumi bērniem. Flashcards
(12 cards)
- Valodas traucējumi – definīcija, patoģenēze, cēloņi, klasifikācija. SSK10 klasifikācija.
Cēloņi -
Riska faktori -
Adenoīdi - aizdegunes mandeles palielināšanās. Bloķē rīkles deguna daļu un Eistahija kanālu. Ir elpošanas trauc. un bieži vidusauss iekaisumi. Rezultātā dzirdes pasliktināšanās, nazalitāte, starpzobu izruna. Ietkimē val attīstību sekmes skolā.
Alerģijas - hipersensivitāte uz apkārtnes kairinātājiem. Simptomi - galvassāpes, krēpas, bronhiolu spazmas. Sekas - šķidruma veidošanās vidusausī, kā rezult dzirdes pasliktināšanās. Ak. stāvoklis - rīkkles tūska.
Astma - periodiski elpošanas trauc. Sekas - ilgstoša, samazināta skābekļa padeva organismam.
Augsta temp, drudzis - CNS darb drauc, dzirdes trauc, jo temp ietekmē var sākties krampji.
Cūciņas - var raksties vienpusējs dzirdes zudums
Encefalīts, meningīti - smadzeņu darb trauc
Insults - afāzija, rīšana trauc, dizartrija
Masaliņas - malformācijas, mikrocefālija, hidrofecālija, sirds un redzes defekti utt
Vidusauss iekaisums - centrāli dzirdes trauc
Parkinsona slimība - komunikācijas trauc, rīšanas trauc, dizartrija, kognitīvo funkc trauc
pnaimonija - aspirāc gadījumā disfāgija
iesnas - vidusauss iekaisumi
Priekšlaicīgi dzimuši - val un kognitīvie trauc
krampji - neiroloģiski trauc
Biežākās ģenētiskās patoloģijas: 21.hromosomas (Dauna sy) 18. hromosomas (Edvarda sy) 13. hromosomas (Patau sy) Ternera sy, Klainfeltera sy Aspergera sy Kaķa kliedzina sy Augļa alkohola sy Treacher Kollins sy Tērnera sy - UDHS, mācīšanās trauc
SSK10
Valodas tarucējumi –>
Primāri (Ekspresīvi (F80.2 / Receptīvi F80.1)
Sekundāri val trauc
- Ekspresīvi valodas traucējumi, klīniskās izpausmes. Audiologopēda terapija iespējas ekspresīvu valodas traucējumu gadījumā, darbības virzieni.
Eks val trauc F80.2
1. Fonoloģiskās programmēšanas deficīts – treucējums, kas ietekmē runas producēšanu un skaidrību (izrunas kvalitāte). Valodas sapratne nav traucēta. Visbiežāk runā teikumos, bet visu stāsta neskaidri.
Netiek programmēta vārda struktūra – nespēj nosaukt un sadalīt vārdus zilbēs. Valoda ir, bet grūti izteikties. Vērtē pēc bērna vecuma (fizioloģ normām, (kam jābūt)) un gramatikas.
Val sapratne ir laba
Veido garus teikumus
Teikumu struktūra pareiza, bet var būt gramatikas traucējumi
Runa plūstoša, bet grūti saprotama (runā daudz)
Runa kļūdaina, daudzu skaņu noturīgi SIT
Skaņu izrunas novienkāršošana (c-s, č-š)
Bieži neizrunā pēdējo skaņu (koks – kok)
Tiek neizrunāta 1. skaņa, tas nav tipiski N val attīstība un var liecināt par val traucējumiem
Fonoloģiski procesi attīstās tipiski, kā jaunākiem bērniem šajā vecumā, vai atipiski
Ļoti niecīga iespēja, ka būs spontāna skaņu apguve
Sākotnējā runas attīstība ir normāla vai kavēta
- Verbālā dispraksija – traucējums, runas motorā plānošanā, bet nav saistīts ar neiroloģiskiem bojājumiem (apraxia).
Val sapratne nav traucēta Runa ir neplūstoša, kļūdaina Runa ļoti ierobežota Īsi teikumi Daudz fonētisku kļūdu Smagos gadījumos – nerunā Var būt oromotora dispraksija Tā nav dizartrija – inervācijas traucējumu nav Var būt ļoti labi attīstīta žestu valoda (var sajaukt ar visp nerunājošiem bērniem ar attīstības traucējumiem, salīdzinājumā ar tiem, ļoti cenšas runāt, izmantojot žestu valodu!!)
Terapijas: Paplašināšanas un pagarināšanas metode PECS STAR therapy Montessori vārdu krājuma paplašin Multi - sensora pieeja vārdu krājuma apguvei Incidental teaching taktika mājās - vecāku apmācīšana CIAT therapy
- Receptīvi valodas traucējumi – klīniskās izpausmes. Audiologopēda terapijas iespējas receptīvu valodas traucējumu gadījumā, darbības virzieni.
Nepieciešamās pamatprasmes receptīvās valodas attīstībai -
Uzmanība un koncentrēšanās spējas
Preverbālā posma attīstība –komunikācijas veids preverbālā periodā (žesti, mīmika, imitēšana, acu kontakts)
Sociālās prasmes – sadarbība ar citiem, kompromisi, sociālo situāciju atpazīšana un sekošana soc. normām
Rotaļdarbības attīstība
Leksiski sintaktiskais deficīts
Pamatā saistīts ar vārdu krājumu, nav ar ko manipulēt.
Vēlu sāk runāt
Grūtības savas domas realizēt vārdos
Vārdu atrašanas grūtības
Traucēta sintakse
Grūtības atlasīt vajadzīgos vārdus no zināmo vārdu klāsta
Liekvārdība (kokteiļa runa – runā daudz par neko)
Runas emboli – eeeee, mmmm
Ilgas pauzes
Spontānā runa labāka nekā dialogs
Somatiski pragmatiski traucējumi - Valoda tiek lietota neadekvāti situācijai
Nepareiza vārdu izvēle
Neizprot pamatnozīmi, pievērš uzmanību detaļām, bet ne pamatbūtībai
Grūtības izprast jaunas situācijas
Runā teikumos, veido stāstus, bet nesaprot niansētas lietas (Ārā līst kā no spaiņiem. = kur ir spaiņi?)
Grūtības apzināties un fokusēt klausīšanās spējas, ātri novēršas no valodas skaņām uz nevalodas
Jo vairāk koncentrējas, jo mazāk dzird
Skaļi trokšņi traucē
Traucējumu var pamanīt pēc 5 g. Vec.
vāji izprot jokus, parunas, abstrakcijas, neizprot humoru
Izpilda sarežģītas instrukcijas, nav problēmu ar krāsu, formu atpazīš.
Terapijas: Fiziskās atbildes reakcijas metode Pre-speech vocabulary terapija PROMPT terapija Multi-sensorā pieeja
- Specifiski valodas traucējumi. Traucējumu veidi, klīniskās izpausmes
SVT ir traucējumi, kam raksturīga apgrūtināta valodas apguve, bet nav raksturīgi būtiski kognitīvi, dzirdes, orāli-motorie, emocionālie un vides ietekmes traucējumi
Iekļaušanas kritēriji – vecumam atbilstošas neverbālas kognitīvās spējas (IQ ne mazāks kā 85)
Arī strādājot 2, 3 gadus var traucējumu pilnībā neizlabot
Izpausmes var būt mainīgas atkarībā no diennakts ritma u.c. apstākļiem
SLI – valoda attīstās kavēti, bet pārējā bērna attīstība pietuvināta nosacītai normai
3 grupas, 6 apakštipi:
Ekspresīvi traucējumi
- Fonoloģiskās programmēšanas deficīts – treucējums, kas ietekmē runas producēšanu un skaidrību (izrunas kvalitāte). Valodas sapratne nav traucēta. Visbiežāk runā teikumos, bet visu stāsta neskaidri.
- Verbālā dispraksija – traucējums, runas motorā plānošanā, bet nav saistīts ar neiroloģiskiem bojājumiem (apraxia
Ekspresīvi un receptīvi traucējumi - Fonoloģiski sintaktiskais deficīts traucēta ekspresīvā valoda, vārdu atrašanas grūtības, īsa un kļūdaina teikumu veidošana, gramatiski traucējumi, skaņu izruna traucēta,
- Verbāla auditīva agnozija – “Vārdu kurlums”
Nespēj saprast mutvārdu valodu
Skaņas smadzenēs netiek izanalizētas, tāpēc nevar saprast
valodas sapratnes traucējumi variabli.
Receptīvi traucējumi - Leksiski – sintaktiski traucējumi Ir vārdu atrašanas grūtības Grūtības izpaust savas domas, idejas Spontāna valoda ir labāka nekā dialogs Sintakse vairāk kavēta nekā traucēta Ļoti būtiski baudīt vārdu krājumu
– Sintaktiski – pragmatiski traucējumi
Traucēta valodas lietošana sociālās komunikācijas laikā
Iteikti ir pareizi veidoti, bet nepiemēroti sarunvalodas tarucējumi
Valodas sapratne konkrēta, bez abstrakcijām
Bieži autiskais spektrs - Aspergers
- Valodas traucējumu izzināšanas un diagnosticēšanas iespējas. Runas un valodas novērtēšana.
Anamnēze Novērtē skaņas, zilbes, vārdu atdarinājumi, vārdi, frāzes, teikumi, brīvā runa. Skaņu izrunas skrīninga novērtēšana Fonēmu tests Vārdu krājuma pārbaude Fonoloģisko prasmju pārbaudes protokols Valodas lietošanas izzināšana Artikulācijā iesaistīto struktūru novērtēšana Pragmatisko spēju izzināšana Runas ritms un temps
- Ekspresīvu un receptīvu valodas traucējumu diferenciālā diagnostika.
.
- Audiologopēda darbības virzieni strādājot ar nerunājošiem bērniem. Nerunājoša bērna komunikācijas, runas un valodas novērtēšana. Terapijas virzieni.
Rotaļdarbība Sadarbība ar pieaugušo Komunikācija Sazināšanās līdzekļi Sarunvalodas partneris (vai ir vai nav?)
- Terapijas iespējas valodas traucējumu gadījumos (Fiziskas atbildes reakcijas metode, Glena Domana metode, Kopīga grāmatu lasīšana, Montesori vārdu krājuma attīstīšanas metode, Netiešā valodas stimulēšanas metode, Paplašināšanas un pagarināšanas metode, EMT)
Netiešā val stimulēšanas metode - bagātina bērna valodu, pieaugušais apraksta bērna darbību un savu darbību.
Apraksts - uzmanība objektam, izmanto apzīmējumus
Atkārtošana - atkārto bērna teikto, bet pareizi.
Papildinājums - atkārto un papildina bērna teikto
Lieto pasīvā un aktīvā v kr papl., ekspresīviem un receptīviem val trauc.
Glena Domana lasīšanas apmācības metode
Sākotnēji strādā ar bērniem, kuriem ir smadzeņu bojājumi
Bet izmanto arī veselu bērnu attīstības veicināšanai
Lasīšanu iesaka mācīt jau zīdaiņa vecumā. Uzdevumi - attīstīt bērna uzmanību un koncentrēšanās spējas. Trenēt atmiņu. Iemācīt bērnu uztvert valodu kā veselumu, trenēt apstrādāt info vizuāli, audiāli un rakstiski.
Vislabākais laiks, kad sākt - 0-24 mēn.
Uz kar’titēm uzrakstīts vārds, otrā pusē var būt attēls. Kartītes rāda apm 1 m attālumā ar ātrumu 1 kartīt 1 sekundē.
EMT - Enhanced Milieu teaching)
Komunikācijas pamatu apguve ar rotaļu palīdzību.
Terapijas pamatā rotaļa. Noliek priekšā rotaļlietas, bērns izvēlās. Ar bērnu komunicē pēc viņa iniciatīvas, ko var izprovocēt. Pieaugušais komunicē 1 līmeni augstāk - ja bērns izmanto tikai žestus, tad vecāks - žestus + vārdus.
Jāapmāca vecāki rotaļām mājās.
- Autisms, autiskā spektra traucējumi – definīcija, cēloņi, autiska spektra traucējumu klīniskās izpausmes.
.
- Valodas un komunikatīvo spēju attīstības īpatnības autiskā spektra traucējumu gadījumos agrīnā, pirmsskolas un skolas vecumā.
.
- Autiskā spektra traucējumu izzināšana, pragmatisko spēju izzināšana
.
- Audiologopēda terapijas iespējas autiskā spektra traucējumu gadījumos, darba virzieni un metodes (ABA terapija, PECS, Sociālie stāsti, TEACCH).
.
